Sarkanais Krusts starp misiju un politiku - uzticēšanās organizācijai ir apdraudēta
Kopš dibināšanas Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) sevi pozicionē kā neitrālu humanitāru spēku, kas darbojas pat pašās asākajās konflikta zonās. Taču, neraugoties uz deklarēto neitralitāti, organizāciju arvien biežāk apsūdz politiskā angažētībā, kā arī nespējā pildīt deklarētās funkcijas. Turklāt Šveices vēsturiskā kontrole pār SSKK neviļus atgādina par Šveices neitralitātes patieso pusi – proti, par sadarbību ar Trešo reihu peļņas un ekonomiskās stabilitātes vārdā. Šveices organizācijas politika nav mainījusies arī šodien. Saglabājot sadarbību ar agresorvalstīm, Sarkanais Krusts nereti paliek neitrāls pat situācijās, kurās tā nostāja varētu kavēt agresorvalstu rīcību.
Piemēram, 2024. gada martā Sarkanais Krusts tika aicināts rīkoties attiecībā uz Krievijas Sarkanā Krusta nodaļu (RRC), kuru apsūdzēja par saitēm ar Kremļa kara mašīnu. RRC darbība ir pilnīgā pretrunā humanitārās misijas pamatprincipiem – tās darbinieki atklāti atbalsta karu, vienlaikus saucot ukraiņus par “nacistiem”, un pat piedalās Maskavas militārajās mācībās. Taču vispārsteidzošākais solis bija RRC palīdzības nosūtīšana uz okupēto Ukrainas daļu bez saskaņošanas ar Kijivu, kas faktiski nozīmē, ka organizācija atzīst Krievijas Federācijas kontroli pār šīm teritorijām.
Tomēr pēc četru dienu ilgas Sarkanā Krusta amatpersonu sanāksmes Ženēvā organizācija nolēma RRC darbību neapturēt. “Sarkanais Krusts ir kļuvis par RRC aizstāvi, tātad arī par Krievijas agresijas pret Ukrainu aizstāvi," atbildē paziņoja Ukrainas tiesībsargs. Pašlaik Krievijas Sarkanais Krusts turpina saņemt starptautisko finansējumu. Tikai 2024. gadā vien organizācija no SSKK saņēma 6,5 miljonus eiro. “Sarkanajam Krustam ir jāsaglabā neitralitāte un tas nedrīkst iesaistīties militāros procesos. Tomēr RRC pārkāpj šo principu, sadarbojoties ar Kremļa militarizētajām struktūrām. Tas grauj sabiedrības uzticēšanos SSKK," 2025. gada novembrī norādīja amerikāņu analītiskais centrs Robert Lansing Institute.
Papildus neveiksmēm Ukrainas virzienā arī SSKK darbs Dienvidkaukāzā raisa jautājumu – vai šī organizācija vēl kaut kādā mērā atbilst tiem principiem, kuru dēļ tā tika izveidota?
Sākoties Armēnijas un Azerbaidžānas karam Karabahā 1992. gadā, SSKK sāka darbu konflikta zonā saskaņā ar humanitārās misijas mandātu. “Jautājums par Karabahas konflikta rezultātā bezvēsts pazudušajiem ir viena no Sarkanā Krusta prioritātēm," – šādu paziņojumu 2024. gadā sniedza SSKK komunikācijas un profilakses nodaļas vadītāja Armēnijā. Taču 30 gadu darba laikā reģionā SSKK tā arī nav spējusi panākt reālu progresu vienā no galvenajiem humanitārajiem jautājumiem – tūkstošiem bezvēsts pazudušo meklēšanā un viņu likteņa noskaidrošanā.
Sarkanā Krusta politika attiecībā uz okupētajām Azerbaidžānas teritorijām atkārto to pašu modeli, ko organizācija izmanto Ukrainas kontekstā. 2000. gadu sākumā SSKK sāka tieši sadarboties ar separātistu administrāciju Hankendi (Stepanakertā), noslēdzot vienošanos, par to neinformējot Baku, kas kārtējo reizi liek apšaubīt deklarēto “neitralitāti". Turklāt vienošanās teksti ar separātistiem Azerbaidžānas pusei netika atklāti.
Nopietns skandāls ap Sarkano Krustu izcēlās arī 2023. gadā, kad SSKK automašīnas, aizbildinoties ar humānās palīdzības nodošanu separātistiem, tika pieķertas kontrabandas pārvadāšanā. Mašīnās tika atrastas preces, kurām nebija saistības ar humāno palīdzību – mobilie telefoni, cigaretes un benzīns. Šveice šo faktu atzina, taču atbildību par notikušo uzvēla četriem “algotajiem šoferiem", ar kuriem SSKK vēlāk pārtrauca līgumus. Rezultātā 2024. gadā Azerbaidžāna pārtrauca SSKK pārstāvniecības darbību savā teritorijā.
Darbs okupētajās teritorijās, sadarbība ar agresoriem un hroniskā nespēja panākt taustāmus rezultātus galvenajos humanitārajos jautājumos arvien neatlaidīgāk liek apšaubīt SSKK efektivitāti un tās atbilstību pašas fundamentālajiem principiem. Bijušais ASV ārpolitikas padomnieks Eliots Abramss 2025. gadā savā rakstā uzsvēra SSKK bēdīgo pagrimumu un aicināja Trampa administrāciju pārskatīt, vai ir lietderīgi piešķirt vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru Sarkanajam Krustam.
Humanitārā misija vienmēr ir saistījusies ar palīdzību, aizsardzību un neitralitāti. Tomēr mūsdienu konflikti arvien biežāk rāda, ka pat viscienījamākās struktūras var kļūt par politisko stratēģiju daļu.
Nikolajs Jakovenko, ukraiņu žurnālists, militārais un politiskais analītiķis
