Irēna Kucina: Varakļānu jautājums netika izlemts nejauši
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina paudusi, ka Varakļānu administratīvās piederības jautājumā Saeima nav rīkojusies patvaļīgi. Vēsturiskā piederība tikusi apsvērta, vietējās kopienas intereses vērtētas un demokrātiskās līdzdalības tiesības - ievērotas.
Pārpublicējam Irēnas Kucinas viedokli nerediģētā formā:
Šajā lietā tiesa vērtēja, vai Saeima, pieņemot konkrēto lēmumu, ir rīkojusies tiesiski un nav rīkojusies patvaļīgi. No lietas materiāliem izriet, ka Varakļānu jautājums netika izlemts nejauši, bez apsvērumiem. Tas tika apspriests reformas gaitā, Saeimas komisijās un debatēs, tostarp vērtējot arī Varakļānu saikni ar Latgales vēsturisko zemi.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir organizēt pašvaldību darbu, pakalpojumus un pārvaldi. Tāpēc likumdevējam bija jāvērtē ne tikai vēsturiskā piederība, bet arī praktiskā dzīve — pakalpojumu pieejamība, līdzšinējā sadarbība, pašvaldības funkcijas un vietējās kopienas intereses.
Šajā lietā likumdevējs vērtēja gan ieguvumus, gan riskus. Tika apspriesta Varakļānu sadarbība ar Madonas novadu, pakalpojumu nodrošināšana, kopīgas pašvaldības funkcijas, kā arī bažas par latgaliskās identitātes un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Tātad jautājums nebija ignorēts. Tas bija politiski sarežģīts, bet tiesiski izsvērts.
Galvenā vēsts šajā lietā ir: administratīvi teritoriālā reforma nav domāta, lai pārrakstītu identitāti. Varakļānu piederība Latgales vēsturiskajai zemei pati par sevi netiek mainīta tikai tādēļ, ka administratīvi Varakļāni iekļauti Madonas novadā. Cilvēka, kopienas un vietas kultūrvēsturiskā piederība nepazūd ar likuma pielikumu.
Vēsturisko zemju likums neprasa, lai novadu robežas mehāniski sakristu ar vēsturisko zemju robežām. Tas prasa, lai likumdevējs šo piederību apzinātos un ņemtu vērā. Šajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka tas ir darīts. Vēsturiskā zeme ir kultūrtelpa, atmiņa un piederība, nevis automātiska karte administratīvajai reformai.
Svarīgi arī uzsvērt: Varakļānu iekļaušana Madonas novadā pati par sevi nesamazina Latgales pārstāvniecību Saeimā. Administratīvās teritorijas un Saeimas vēlēšanu apgabali nav viens un tas pats. Turklāt Varakļāni arī iepriekš vēlēšanu apgabalu regulējumā bija saistīti ar Vidzemi.
Satversmes tiesas secinājums ir skaidrs: Saeima šajā lietā nav rīkojusies patvaļīgi. Vēsturiskā piederība tika apsvērta, vietējās kopienas intereses tika vērtētas, demokrātiskās līdzdalības tiesības tika ievērotas. Novadu robežas organizē pārvaldi, bet tās nepārraksta cilvēku piederību. Varakļāni administratīvi var būt Madonas novadā, nezaudējot savu saikni ar Latgali.
