Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 27. aprīļa līdz 3. maijam?

Manuprāt, intriģējošs ir Modes muzeja pavasara vēstījums – tur ceturtdien tika vaļā vērta izstāde, kuras nosaukums jau vien rada interesi – “Slavenību tērpi”, es noteikti vēlēšos redzēt, jo līdz šim visi Modes muzeja apmeklējumi man bijuši gana izzinoši un aizraujoši, gan ar gida pakalpojumu, gan tāpat ikdienas steigu apturot ar ko skaistu no modes pasaules. Muzeja vēstījums ir šāds: “Ir ārkārtīgi interesanti mēģināt izprast, kā un kāpēc kāds kļūst slavens. Pētot izstādē pārstāvēto slaveno cilvēku dzīvesstāstus, – vienalga, vai tā būtu pirmā britu premjerministre Mārgarete Tečere vai par “Popmūzikas karalieni” dēvētā dziedātāja Madonna – redzam vienu: šie cilvēki ir ārkārtīgi neatlaidīgi un ļoti smagi strādā. Savā ziņā var teikt, ka daļai no viņiem slava ir talanta un ieguldītā darba blakusprodukts, nevis galvenais mērķis. Tiesa, ne visiem – Kima Kardašjana apzināti izvēlējās veidot sevi kā slavenību, un arī dziedātāja un stila ikona Šēra atzinusi, ka jau kopš skolas gadiem vēlējās kļūt slavena.”

Izstādē apskatāmi gan dziedātāju un aktrišu, gan citu ietekmīgu personību tērpi, arī atsevišķi kostīmi no filmām un seriāliem. Īpašs prieks noteikti būs visiem seriāla “Dauntonas abatija” cienītājiem, jo izstādē apskatāms izcilās britu aktrises, dāmas Megijas Smitas, ekrāna varones grāfienes Violetas Kraulijas tērps. Savukārt melomānus noteikti iepriecinās mūziķes, aktrises un stila ikonas Mariannas Feitfulas tērps. Modes dizaina gardēži novērtēs Žana Pola Gotjē dizainēto tērpu, kas savulaik piederējis britu smalko aprindu ekstravagantākajai modesdāmai lēdijai Romilijai Makalpinai, kā arī spilgti sarkano, satriecoši eleganto Tjerī Muglēra "vintage" kostīmu, ko Kima Kardašjana vilka paša Muglēra veidotā foto un video sesijā žurnālam “7 Hollywood”.  Skatīsim, vērosim.

Došos arī uz Nacionālo teātri, jo tur šonedēļ pirmizrāde. Uz lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos laikos aktuālo – cilvēku romantisko attiecību sarežģījumiem. Jauniestudējuma režisore Ināra Slucka. Pirmizrāde 30. aprīlī.

Lugas autors Sers Noels Pīrss Kovards (1899–1973) ir spilgta 20. gadsimta personība – dramaturgs, aktieris, komponists un režisors. Britu kultūrā Kovarda nozīme ir tik fundamentāla, ka tūkstošgades mijā viņš atzīts par nozīmīgāko teātra cilvēku tūlīt aiz Šekspīra. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Noels Kovards kļūst par pirmo dzīvo autoru, kura darbus iestudē Lielbritānijas Nacionālais teātris. Viņa luga “Intīmās dzīves” ("Private Lives") ir viena no izsmalcinātākajām komēdijām, kas veltītas precētu pāru privātajai teritorijai.

Leģendārs bija lugas iestudējums Londonā 1930. gadā, kurā Eliota lomu atveidoja pats Kovards, bet Amandu – viņa mūza Ģertrūde Lorensa. Nacionālā teātra jauniestudējumam dots komiskas melodrāmas žanrs un tā anotācija vēsta: “Eliots un Amanda, kas reiz bijuši precējušies, tagad pavada medusmēnesi ar jaunajiem dzīvesbiedriem, sagadīšanās pēc, vienā un tajā pašā viesnīcā Franču Rivjērā. Lieki piebilst, ka abi nejauši satiekas. Viens skatiens, pāris vārdu, un intīmā dzirksts abu starpā atdzimst. Kā rīkoties tālāk, vai un kā to pateikt otrai pusei? Eliots un Amanda izvēlas aizbēgt, bet jaunā apņemšanās visu sākt no vietas, kurā laulība reiz bija beigusies, sagādā ne vienu vien pārbaudījumu.” Režisore Ināra Slucka par gaidāmo iestudējumu saka: “Mūsu dzīve ir kā ceļojums – no punkta uz punktu. Laikā, telpā, attiecībās. Reizēm mums izdodas apstāties, reizēm uzkavēties ilgāku vai mazāk ilgu laiku, bet reizēm, aizraujot līdzi citus, šis ceļojums turpinās visu dzīvi.”

Baudīsim Ināras Sluckas ceļojuma karti, pēc tam dalīsimies pārdomās, bet turpinot ar jaunumiem, fiksēju, ka 24. aprīlī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Maksima Didenko izrāde “Nodevība” pēc Nobela prēmijas laureāta Harolda Pintera (1930–2008) lugas.

Laikā, kad realitāte un tās interpretācijas publiskajā telpā nereti sāk dzīvot katra savu dzīvi un uzticēšanās kļūst trausla, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris aicina uz pirmizrādi ar zīmīgu nosaukumu - “Nodevība”. Tas ir stāsts par attiecībām, kurās robeža starp patiesību un interpretāciju izrādās pārsteidzoši nenoteikta. Izrāde atklāj cilvēku attiecību smalko anatomiju - to, kā veidojas uzticēšanās un kā tā tiek sagrauta, kā patiesība var būt vienlaikus acīmredzama un grūti noformulējama. Tas ir stāsts par izvēlēm, kuras šķiet nenozīmīgas, bet atstāj neatgriezeniskas sekas, un par klusumu, kurā paliek nepateiktais. Iestudējums piedāvā skatītājiem ne tikai sekot līdzi varoņu attiecību attīstībai, bet arī uzdot sev neērtus jautājumus - cik labi mēs patiesībā pazīstam cilvēkus sev līdzās un cik droši varam paļauties uz savu uztveri.

Stāsts ir par smalku, spriedzes pilnu attiecību drāmu, kas pēta mīlestības, atmiņas un laika trauslo arhitektūru caur nodevības prizmu. Divi pāri, kuru dzīves gadiem ilgi savijušās ciešā draudzībā un ikdienas līdzās pastāvēšanā. Taču pietiek ar vienu brīdi, lai viss līdzsvars tiktu neatgriezeniski izjaukts. Tas, kas sākas kā nemanāma plaisa attiecībās, pāraug klusumā, aizdomās un izvēlēs, kuras vairs nav iespējams atsaukt. Tuvība pamazām kļūst par distanci, bet uzticēšanās - par risku. Un reizēm tieši tas, kas netiek pateikts, izrādās visspēcīgākais. Iestudējuma režisora Maksima Didenko ceļavārdi: “Krāpšana un nodevība ir sižets, kas vienmēr ir aktuāls tik ilgi, kamēr vien mēs esam cilvēki. Tēmas kā piesaiste, ģimenes veidošana, uzticēšanās un uzticības nodošana vienmēr būs aktuālas. Droši vien, kad dzīvosim pasaulē, kurā visu vadīs mākslīgais intelekts un mēs kontaktēsimies ar robotiem, iespējams, ētika mainīsies, bet arī šodien mākslīgo intelektu jau apmāca par emocijām, un neirotīkli sāk uzvesties arvien sarežģītāk. Tas liek domāt, ka principiālas cilvēciskas lietas tomēr paliks nemainīgas.”

Vai nav krāšņa tonalitāte nedēļai? Lai daudz emociju un kultūrnospiedumu!