Cik nopietni uztvert paziņojumus par no tirdzniecības atsauktiem produktiem?

Parasti pārtikas piesārņojums iedalāms trīs galvenajās kategorijās – mikrobioloģiskajā (baktērijas un vīrusi), ķīmiskajā (piemēram, pesticīdi) un fizikālajā (svešķermeņi pārtikā). PVD dati liecina, ka pērn pārtikas uzraudzības programmās analizēti vairāk nekā 5000 paraugu, no kuriem 7,4% jeb 374 atzīti par neatbilstošiem.

Visbiežāk problēmas konstatētas ar baktērijām – piemēram, salmonella atrasta 27 gadījumos no 309 pārbaudītajiem paraugiem, bet listērija – 13 gadījumos no 119. Savukārt pesticīdu atliekas pārsniegtas 13 no 385 pārbaudītajiem paraugiem.

Eksperti uzsver, ka īpaši uzmanīgiem jābūt ar jēlu gaļu, zivīm un olām, jo tie ir potenciāli bīstamākie produkti. Vienlaikus piesārņojuma ietekme uz veselību var būt ļoti atšķirīga – kamēr vesels pieaugušais dažkārt simptomus pat nepamana, riska grupām, piemēram, bērniem, senioriem un grūtniecēm, sekas var būt smagas.

Piemēram, listērija grūtniecēm var izraisīt spontāno abortu, bet vecākiem cilvēkiem – pat dzīvībai bīstamas komplikācijas. Arī salmonella un citas baktērijas šīm grupām var radīt nopietnus veselības traucējumus.

Jāņem vērā, ka informācija par piesārņotiem produktiem sabiedrību sasniedz ar laika nobīdi – laboratoriskie rezultāti var būt zināmi tikai pēc vairākām dienām. Ja produkts jau ir apēsts, mediķi iesaka vērtēt pašsajūtu – vieglu simptomu gadījumā pietiek ar konsultāciju pie ģimenes ārsta, bet stipru sāpju vai augstas temperatūras gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Speciālisti uzsver arī higiēnas nozīmi – svarīgi izmantot atsevišķus dēlīšus gaļai un dārzeņiem, rūpīgi mazgāt rokas un virsmas, kā arī pareizi uzglabāt produktus. Augļi un dārzeņi jāmazgā, taču jēlu gaļu mazgāt nav ieteicams, jo tas var veicināt baktēriju izplatīšanos virtuvē.

Lai sekotu līdzi aktuālajai informācijai par atsauktiem produktiem, iedzīvotāji aicināti regulāri pārbaudīt PVD mājaslapu, kā arī lielveikalu publicētos paziņojumus.