ZZS uz valdības veidošanas sarunām neplāno doties bez Krauzes

TV3 raidījumā "Nekā personīga" Ministru prezidenta amatam izvirzītais Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka ZZS uz sarunām nebūtu jāņem līdzi Krauze, kurš ierauts "kokrūpnieku lietā".

Valainis uzsvēra, ka ZZS pati izlems, ko deleģēt uz valdības veidošanas sarunām. "Grūti iedomāties, ka Krauze nepiedalīsies sarunās, jo viņš ir ZZS valdes priekšsēdētājs,: sacīja politiķis.

Viņš atgādināja, ka to, vai kāds ir vainīgs, vai nevainīgs, demokrātiskā valstī lemj tiesa. Patlaban apsūdzība nav izvirzīta un Ģenerālprokuratūra vērtē, kas īsti ir noticis. ZZS ir ieinteresēta tajā, lai vērtējums par notikušo būtu pēc iespējas ātrāk. Tomēr šajā periodā ZZS neredz iemeslu kaut ko mainīt savās pozīcijās.

Kā ziņots, maija sākumā krita Evikas Siliņas (JV) valdība un Valsts prezidents jaunas valdības veidošanu ir uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām dodot nedaudz vairāk kā nedēļu laika.

Tāpat ziņots, ka Tā dēvētās kokrūpnieku lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūras uzdevumā ceturtdienas rītā aizturēja nu jau atlaisto zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām pagājušajā nedēļā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks Uldis Mierkalns.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.

Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole trešdien bija plānojusi iepazīstināt ar LVM pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas rezultātiem, taču ZM iesniegtās sūdzības dēļ to neizdarīja. Bija plānots, ka Valsts kontroles rīkotajā preses konferencē piedalītos arī ģenerālprokurors Meisters.

Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.

Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.