Saeima nosaka iespēju SPKC vajadzības gadījumā iegūt datus no VID sistēmām
Saeima ceturtdien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz, ka epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) tiks nodrošināta kontrolēta piekļuve Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu datiem.
Grozījumi iecerēti konkrētam sabiedrības veselības aizsardzības mērķim - darbavietas identificēšanai epidemioloģisko draudu gadījumā. SPKC no VID varēs saņemt informāciju par inficētās personas un kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, personas kodu, darbavietu, kā arī profesijas kodu un nosaukumu.
Kā skaidro Veselības ministrija (VM), šādas pieejas galvenais nolūks ir identificēt infekcijas slimību skarto personu un to kontaktpersonu darbavietas gadījumos, kad inficētās personas un kontaktpersonas pašas nesniedz šo informāciju, proti, apgalvo, ka nestrādā, vai sniedz nekorektu informāciju par savu nodarbinātību, piemēram, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu darbavietā, tiek konstatēts, ka inficētais tur vairs nestrādā.
Patlaban VID izstrādātais risinājums, kas nepieciešams SPKC uzdevumu izpildei, paredz datu izgūšanu par pēdējiem trim gadiem.
VM uzsver, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa svarīga ir personas aktuālā darbavieta, proti, informācija par to darbavietu, kur infekcijas slimnieks varēja inficēties pats vai inficēt citus infekcijas slimības inkubācijas periodā.
Veicot grozījumus likumā, SPKC būs tiesības saņemt datus likumā noteiktajās robežās no VID informācijas sistēmas, no kuras dati par personas nodarbinātību tiek atlasīti par pēdējiem trim gadiem un kurai VID nodrošina pieeju ārējiem lietotājiem.
Patlaban informācijas apmaiņa ar VID notiek sarežģītā formā - SPKC rakstiski lūdzot VID sniegt konkrētus datus. Veicot grozījumus, informācijas apmaiņa tiks atvieglota un mazināsies slogs iesaistītajām iestādēm.
Tādējādi būs iespējams efektīvāk identificēt epidemioloģiski nozīmīgus gadījumus īpaši jutīgās profesiju grupās, piemēram, pedagogu, ārstniecības personu un pārtikas nozares darbinieku vidū, kā arī citu profesiju pārstāvju vidū, kuri ikdienā saskaras ar lielu cilvēku skaitu vai strādā ar paaugstināta riska grupām. VM norāda, ka šāda pieeja uzlabos sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti un ātrumu epidēmiju kontroles laikā.
