"Nekad es necerēju, ka tik ilgi dzīvošu!" Viļķenes iedzīvotāja Valija Priede nosvin 103. dzimšanas dienu
12. aprīlī Viļķenes pagasta “Auziņās” savu simtu trešo dzimšanas dienu svinēja Valija Priede. Jubilāri lielajā jubilejā sveica ģimene, draugi, tuvākie kaimiņi un 13. aprīlī arī Limbažu novada pašvaldības pārstāvji.
Uzņemot viesus, jubilāre kārtīgi nopētīja katru viesi un atpazīstot, atcerējās kopīgos radus, draugus vai paziņas.
Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale jubilārei vēlēja stipru veselību un dzīvesprieku, piebilstot: “Prieks, ka jums ir tik laba atmiņa un ka mūs atceraties – tas patiesi ir apbrīnas vērti. Ne katram dots nodzīvot tik ilgu un bagātu mūžu, saglabājot spēju gan atcerēties, gan ar savu pieredzi un padomu palīdzēt citiem. Lai jums arī turpmāk laba veselība, možs gars un iespēja dalīties ar jaunāko paaudzi savos dzīves stāstos un atziņās. Paldies! Tiekamies nākamajā gadā – šajā pašā laikā un šajā pašā vietā.”
Sveicēju vidū novada sociālā dienesta vadītāja Ilze Rubene, sociālā darbiniece Ilze Meijere un Pāles un Viļķenes pagastu klientu apkalpošanas centra vadītāja Gita Kārnupe. Šoreiz kopā ar jubilāri, viņas svētku reizē bija arī reģionālās televīzijas žurnāliste Aiga Vendeliņa – Ēķe un Emvats Mosakovskis.
Valijas kundze atzīst “man ir bijis grūts mūžs, tikai Sibīrijā neesmu bijusi. Savulaik viss tika atņemts un ar sešus mēnešus vecu bērniņu mūs izlika no mājām. Es, nabaga bērns, ieprecējos lielā saimniecībā “Vēveros”: bija 18 govis, 30 cūkas, 6 zirgi, 106 hektāri zemes. 1940.gadā ienāca krievi, lopus un zemi atņēma, atstājot vien 30 hektārus, vācu laikā strādājām zemi, bet kad nāca krievi atpakaļ, visu mums noņēma, skaitījāmies kaitnieki un budži. Ar vīru devāmies prom un paldies Āboltiņtēvam, kurš mūs te, Auziņās, pieņēma. Tā pamazām arī sākām dzīvot. Tas bija šausmīgs laiks, to nevar aizmirst. Kas nav piedodams, tas nav. Man dzīvē ir grūti gājis, tāpēc cenšos palīdzēt tiem kuriem iet grūti".
Atceroties priecīgākus brīžus, jubilāre skaita dzejolīti par Hitleru un Čemberlenu un atminas tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Kārli Ulmani.
Par savu ilgo mūžu Valijas kundze saka “tagad ēst gatavot es pati ar vairs nevaru, bet dot padomu un strīdēties gan. Nekad es necerēju ka tik ilgi dzīvošu. Bet Dievs man ir tā ļāvis dzīvot.”
