Īstenotās reformas stiprina Latvijas zinātnes konkurētspēju, liecina jaunākais zinātniskās darbības novērtējums
Latvijā veiktās reformas augstākajā izglītībā un zinātnes jomā veicinājušas zinātnes starptautisko konkurētspēju, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), atsaucoties uz zinātniskās darbības starptautiskā novērtējuma rezultātiem.
Latvijas zinātniskās institūcijas arvien aktīvāk iesaistās starptautiskos sadarbības tīklos, pētniecības konsorcijos un programmās, tostarp Eiropas Savienības (ES) programmā "Apvārsnis Eiropa", piesaistot arī ārvalstu finansējumu. Tas liecina par pieaugošu Latvijas zinātnes redzamību un spēju konkurēt starptautiskā līmenī.
Salīdzinot ar iepriekšējiem starptautiskajiem novērtējumiem 2013. un 2019. gadā, eksperti konstatējuši progresu vairākās jomās.
Uzlabojusies pētniecības organizācijas kultūra, attīstīta zinātniskā infrastruktūra, kā arī pieaudzis zinātnisko publikāciju skaits un kvalitāte. Tāpat Latvijas zinātnieki kļuvuši aktīvāki un konkurētspējīgāki starptautiskajos projektos.
Pozitīvi novērtētas arī pēdējos gados īstenotās reformas, tostarp jaunais doktorantūras modelis un zinātnisko institūciju konsolidācija, kas ļāvusi samazināt sadrumstalotību un efektīvāk koncentrēt resursus jomās ar augstu attīstības potenciālu. Eksperti norādījuši, ka skaidrāk definēta doktorantūras loma veicina jauno pētnieku iesaisti zinātniskajā darbā.
Starptautisko izvērtējumu pēc IZM iniciatīvas veica 44 neatkarīgi ārvalstu eksperti, kuri analizēja Latvijas zinātnisko institūciju darbību laikā no 2019. līdz 2024. gadam.
Tika vērtēta pētniecības kvalitāte, tās sociālā un ekonomiskā ietekme, kā arī institūciju attīstības potenciāls un stratēģiskā virzība.
Kopumā novērtējumā piedalījās 40 zinātniskās institūcijas, tostarp visas Latvijas augstskolas, arī privātās. Tā kā lielākās augstskolas vērtētas pa zinātnes nozarēm, kopējais izvērtēto vienību skaits sasniedza 62.
42% no vērtētajām vienībām saņēmušas ļoti labu vai izcilu novērtējumu. Augstāko vērtējumu "5" jeb "izcili" saņēmuši divi institūti - Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kā arī konsolidētais Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts, ko veido Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
Vienlaikus novērtējuma rezultāti tiek izmantoti arī praktiski, norādīja ministrijā. Tie ir viens no kritērijiem zinātnes bāzes finansējuma sadalē. Lielāku finansējumu saņem institūcijas ar augstākiem rezultātiem. Finansēšanas modelī iekļauts arī izcilības koeficients, kas paredz papildu atbalstu augstāk novērtētajām organizācijām.
Tāpat starptautiskais novērtējums ietekmē doktorantūras attīstību - kopš 2024. gada doktorantūras skolas var veidot tikai tās augstskolas, kuras novērtētas vismaz kā spēcīgi nacionālie spēlētāji ar starptautisku atpazīstamību, norādīja ministrijā.
Neatkarīgu un profesionālu novērtējuma izpildi nodrošināja starptautiska pētniecības un konsultāciju organizācija "Technopolis". Zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums veikts ar IZM un ES fondu atbalstu.
