IT iepirkumu skandāls turpinās: KNAB procesā iesaistīts augsta ranga VDAA darbinieks Fiļipovičs ar apsūdzību senākā lietā

Šoruden Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli – šie pāris dienu laikā pieņemtie likuma grozījumi ir redzamākās sekas pagājušajās nedēļas kratīšanām un aizturēšanām ar Latvijas IT nozari saistītās iestādēs un uzņēmumos. Bija arī citas –  vairāku valsts amatpersonu atstādināšana un līgumu darbības apturēšana, turklāt vēl nav zināms, cik lielas problēmas varētu atsegt šobrīd VARAM uzsāktais IT iepirkumu audits. Nav gan skaidrs, vai turpmāk par digitalizāciju atbildīgās iestādes nopietnāk vērtēs arī dažādus reputācijas riskus – piemēram, darbinieku apsūdzības vai pat notiesājošus spriedumus. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka VDAA tikai tagad sola sākt interesēties tiesā par kāda vadoša darbinieka apsūdzību krimināllietā.

Nedēļa pēc Eiropas prokuratūras (EPPO) sāktās IT iepirkumu izmeklēšanas skandāla nāca ar valsts iestāžu un ministriju paziņojumiem par iesaistīto valsts amatpersonu atstādināšanu. Jāpiebilst, ka daži lietas ietvaros apcietinātie – iepirkumu speciālists Ainars Biders un ierēdnis Jorens Liopa – vienlaikus strādāja pat vairākās valsts pārvaldes institūcijās. Liopas jaunākā darbavieta bija informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības procesu vadītāja amats Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra Mihaila Papsujeviča tiešā padotībā. TM  administratīvais vadītājs stāsta, ka Liopa februāra beigās bez konkursa pieņemts uz pusslodzi, jo viņam steidzami bijis nepieciešams šāds speciālists. Nu Liopa ir atstādināts un tiks arī atlaists.

Vaicāts, vai, aicinot Liopu darbā TM, viņu nemulsināja ierēdnim citā ministrijā kā disciplinārsods piemērotā pazemināšana amatā, Papsujevičs atbild: “Nu redziet, nemulsināja tajā brīdī, jo, mēs atceramies, teiksim, ka viņš kopumā to iestādi iepriekšējo vadīja salīdzinoši neilgu laiku, un arī disciplinārlietā viņam tika piemērots sods pazemināšana amatā, kas nozīmē, ka pēc noteikta laika šis sods ir izciests un ierēdnis var turpināt savu darbu. (..) Šobrīd ir noticis notikums, par ko ir pilnas ziņas, un tad mēs katrai lietai piešķiram citu konotāciju un citu skatījumu uz to.”

“de facto” rīcībā ir informācija, ka Liopam bijušas cerības – šis darbinieka amats varētu vēlāk tikt pārveidots par ierēdņa pozīciju, un tad viņš varētu ierotēt TM no viņam neinteresantās Dabas aizsardzības pārvaldes.

Liopu no VDAA direktora amata uz zemāku pozīciju pārcēla pēc disciplinārlietas izmeklēšanas, un viņš to ir pārsūdzējis. Liopu vērtējušās komisijas sastāvā kā pieaicinātais eksperts darbojās arī šobrīd apcietinātais Ainars Biders.

Paralēli abām darbavietām valsts pārvaldē Liopa šī gada sākumā kopā ar vēl diviem cilvēkiem nodibināja nevalstisku organizāciju “IKT nodarbināto atbalsta asociācija”, kļuva par tās valdes locekli un jau bija paguvis publiski izpausties kā tās pārstāvis.

Otra asociācijas valdes locekle, bijusī Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina šonedēļ nebija sazvanāma un komentārus “de facto” sniedza rakstiski: “Informēju, ka biedrība “IKT nodarbināto atbalsta asociācija” šobrīd nav uzsākusi darbību. Tā tika dibināta ar mērķi pārstāvēt IKT nozarē nodarbināto profesionālās un sociālās intereses, kā arī veicināt speciālistu profesionālo pilnveidi. Uz doto brīdi biedrībā nekādas aktivitātes nav veiktas. Papildus informēju, ka personīgu iemeslu dēļ esmu atkāpusies no biedrības valdes un šobrīd man ar to nav nekādas saistības.”

VARAM disciplinārlietas komisija, kas par problēmām pašvaldību vēlēšanu procesā sodīja Liopu, vienlaikus izlēma izbeigt lietu pret VDAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktoru Oļegu Fiļipoviču, vien izsakot viņam aizrādījumu.

“de facto” noskaidroja, ka tagad Fiļipovičs, kuram VDAA nu ir cits amats – Informācijas tehnoloģiju atbalsta departamenta direktors, ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajā krimināllietā par neizpaužamas informācijas par valsts iestāžu IT iepirkumiem noplūdi. Šīs lietas ietvaros šonedēļ atstādināts VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš komentārā “de facto” pats to nodēvēja par “piesardzības un labas pārvaldības principos balstītu soli, kura mērķis ir mazināt iespējamos reputācijas riskus”.

“de facto” sazvanīts, Fiļipovičs vairākkārt atbildēja, ka nevarot atbildēt uz jautājumu, vai viņš ir iesaistīts KNAB lietā, norādot, ka “šie jautājumi ir droši vien tiesībsargājošām institūcijām”. Savukārt VDAA “de facto” norādīja, ka ir saņēmusi informāciju, ka “minētajam darbiniekam nav aizliegums un ierobežojumi pildīt savus darba pienākumus.”

Tomēr Rīgas pilsētas tiesā jau vairāk nekā gadu atrodas krimināllieta, kurā Fiļipovičs līdz ar divām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām un uzņēmēju Renāru Kadžuli ir apsūdzēts par pretlikumīgām darbībām Elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistra iepirkumos. Kā prokuratūrā noskaidroja “de facto”, šai procesā Fiļipovičam apsūdzība uzrādīta par  dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana, kā rezultātā izraisītas smagas sekas, kā arī par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Kāpēc par spīti šai apsūdzībai Fiļipovičs vēl pērn turpināja atbildēt par vēlēšanu procesiem? No VDAA atbildes nekļūst skaidrs, kā aģentūra vērtēja šos riskus: “Saistībā ar iepriekš ierosināto lietu papildus esam nosūtījuši informācijas pieprasījumu tiesai, lai saņemtu detalizētāku skaidrojumu par darbinieka šī brīža statusu lietā.”

Fiļipovičs nav vienīgais VDAA darbinieks, kuram jau iepriekš bijušas problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm. Pagājušā gada vidū spēkā stājās notiesājošs spriedums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu bijušajai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra vadītājai Līgai Egbei. Citā lietā Egbe šobrīd ir apsūdzēta un tiek tiesāta par dienesta viltojumu. Šobrīd Egbe ir VDAA kvalitātes un risku vadītāja.

VDAA uz jautājumiem par Egbi “de facto” klāstīja, ka darbiniekam nav pienākuma informēt darba devēju par savu saistību tiesvedības procesā, ja tā neietekmē viņa spēju ierasties darbā, nerada šķēršļus darba pienākumu izpildei un nav saistīta ar profesijas ierobežojumiem.

Šonedēļ atstādināts gan tika VDAA direktora vietnieks Arvis Širaks, kuram EPPO lietā ir aizdomās turētā statuss. Viņš vadīja vairākas iepirkuma komisijas, arī par Eiropas digitālās identitātes maka izstrādi. Šonedēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) skatīja vairāku pretendentu sūdzības par izslēgšanu no konkursa dialoga procedūras. Pēc VDAA iepirkumu komisijas martā pieņemtā lēmuma sašaurinātajā pretendentu lokā gan palika skandālā iesaistītā Aigara Cerusa uzņēmums “Corporate Systems”. IUB lēmumu sola paziņot pēc Lieldienām.

Šo iepirkuma komisiju pēc Širaka atstādināšanas tagad vada VDAA direktora vietniece Egita Rudzīte, kura uzskata – satraukumam neesot pamata: “Nacionālās drošības likums paredz, ka mums jebkurš uzņēmējs kā kritiskās infrastruktūras turētājam ir jāsaskaņo drošības iestādē. Līdz ar to, ja arī kāds pretendents uzvarēs, kurš ir it kā publiski izskanējis kā kompromitēts, tad viņš tiks saskaņots ar drošības iestādēm, un drošības iestāde sniegs savu atzinumu.”

Savus komentārus par pagājušās svētdienas “de facto” sižetā minēto par EPPO izmeklēto VDAA konsultāciju iepirkumu piektdien beidzot sniedza arī apcietinājumā nonākušā uzņēmēja, “Corporate Solutions” grupas vadītāja un īpašnieka Cerusa aizstāvība: “Sižetā minētais, ka “par to, kādus darbus tā veiks, ar pārējiem organizētās grupas dalībniekiem, esot vienojies Ceruss” ir absurds. Vispārīgā vienošanās nepiešķir tiesības veikt darbus, darbus piešķir atsevišķi iepirkuma līgumi, kas vispārīgās vienošanās ietvaros tiek noslēgti ar pretendentu, kas piedāvā viszemāko cenu. Vispārīgās vienošanās ietvaros ir notikuši pavisam seši iepirkumi, no kuriem SIA “Corporate Consulting” ar viszemāko cenu ir ieguvusi tikai vienu iepirkumu par 59 580 eiro.”

Advokāti Dace Ozoliņa un Guntars Precinieks vēstulē “de facto” arī pauda: “Uzsākoties procesuālām darbībām, Aigars Ceruss atradās ārzemēs. Neskatoties uz to, viņš nekavējoties ieradās Latvijā, sadarbojās un ir gatavs sadarboties ar policiju. Drošības līdzeklis apcietinājums ir pārsūdzēts.”

Gan “Corporate Solutions” grupas, gan citu lietā iesaistīto uzņēmumu un personu lomu VDAA iepirkumos tagad vērtēs VARAM Iekšējā audita nodaļa. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šonedēļ tikās ar Eiropas prokuroru Gati Doniku, gan pauda viedokli, ka auditam vajadzētu būt plašākam. “Ja ir šaubas par kādu citu no sistēmām, vienalga, e-lietu, e-veselību, jebkuru no tām informācijas sistēmām, tas prasa, protams, kārtīgu auditu. Bet tas arī prasa atbildēt uz jautājumu, kurš to veiks. Un ziniet, no tā materiāla, kas ir manā rīcībā, tas nebūt nebūs tik vienkāršs jautājums, uz kuru atbildēt. Es šodien teiktu, ka tā informācija ir, maigi sakot, neiepriecinoša, ar ko mēs saskaramies,” atzina Rinkēvičs.

Divi no EPPO kriminālprocesā aizdomās turētajiem –  Širaks un  Biders – pērnvasar kā VDAA pārstāvji piedalījās arī darba grupā, kurā apsprieda izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Širaks tolaik piedāvāja, ka VDAA varētu sniegt pašvaldībām atbalstu IT iepirkumos un pat veikt šos iepirkumus centralizēti to vietā. Lai gan nekāda pašas vietvaras šādu iniciatīvu nebija virzījušas, un Pašvaldību savienība to nevarēja komentēt.