LU Vēstures un filozofijas fakultāte rīko pirmo absolventu salidojumu
Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāte 24.oktobrī rīko absolventus pirmo salidojumu, kas notiks Ķīpsalas hallē, informēja augstskolā.
Šajā atkalredzēšanās svētku vakarā vienkopus pulcēsies ne tikai sen neredzēti studiju biedri, bet arī draugi un kolēģi, lai kopīgi dalītos atmiņās par fakultātē aizvadītajiem studiju gadiem. Salidojuma laikā būs gan uzrunas, gan fotografēšanās un jautra balle.
LU rektors profesors Mārcis Auziņš: ”Pasaules līmeņa filozofi un vēsturnieki, kas spēj risināt cilvēcei nozīmīgus jautājumus, ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā citu zinātņu nozaru eksperti. Eksaktās zinātnes un to radītās inovācijas ir ekonomikas un sabiedrības labklājības pamats, bet sociālās un humanitārās zinātnes ir ikvienas valsts un nācijas pastāvēšanas garants. Tāpēc Latvijas Universitātē kā valsts vienīgajā zinātnes universitātē ekselence tiek attīstīta vienmērīgi visos zinātņu virzienos. Īpaši jāatzīmē šodienas Vēstures un filozofijas fakultātes atvērtība un spēja uzrunāt plašāku sabiedrību, dāsni daloties zināšanās ar visiem vēstures un filozofijas mīļotājiem, vienlaikus saglabājot augstākos akadēmiskos standartus.“
LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns docents Andris Šnē: “Vēstures un filozofijas fakultāte ieņem nozīmīgu vietu Latvijas humanitāro zinātņu telpā. Tā ir vienīgā augstākās izglītības iestāde, kurā iespējams studēt filozofiju, savukārt LU vēstures doktora studiju programma vienīgā Latvijā piedāvā iespējas iegūt doktora grādu visās piecās vēstures zinātnes apakšnozarēs. Fakultāte var lepoties gan ar atzītiem mācībspēkiem, kuri līdztekus akadēmiskajai darbībai aktīvi veic zinātnisko pētniecību, gan sekmīgiem absolventiem, kas fakultātē gūtajām zināšanām raduši pielietojumu visdažādākajās jomās.”
Gan vēstures, gan filozofijas studijas universitātes darbībā tika iekļautas 1919. gadā līdz ar Latvijas Universitātes (tolaik vēl Latvijas Augstskolas) izveidošanu. Humanitāro zinātņu pārstāvji ļoti aktīvi iesaistījās nacionālās universitātes veidošanā, tās organizācijas komitejas vadību uzņemoties filozofam P. Dālem. Pirmais fakultātes nosaukums bija Valodnieciski filozofiskā fakultāte, bet jau nākamajā gadā to pārdēvēja par Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pirmās lekcijas fakultātē, kurā bija četras nodaļas: filozofijas, valodniecības, vēstures un pedagoģijas, notika jau uzreiz pēc LU svinīgās atklāšanas. Pirmajā Universitātes darbības gadā Filoloģijas un filozofijas fakultātē studēja 270 studentu, un studentu skaits pastāvīgi turpināja pieaugt.
Laika gaitā fakultātes struktūra un nosaukums vairākkārt mainījās, 1970. gadā, reorganizējot Vēstures un filoloģijas un Juridisko un filozofijas fakultāti, tika izveidota Vēstures un filozofijas fakultāte, kas pastāv līdz mūsdienām. 1990. gados, līdztekus vēsturei un filozofijai, fakultāte nodrošināja studiju programmas socioloģijā un politikas zinātnē, kas vēlāk kļuva par pamatu 2000. gadā izveidotajai Sociālo zinātņu fakultātei.
Šobrīd Vēstures un filozofijas fakultāte piedāvā pilnu studiju ciklu (bakalaura, maģistra, doktora studiju programmās) vēstures un filozofijas jomās. Fakultātē studē vairāk kā 400 studējošo, studiju programmas nodrošina 27 mācībspēki.
BNS / Foto: Diāna Lozko, LETA