"De facto": labdarības fonds “Sofi” ziedojumus ieguldījis sava dibinātāja uzņēmuma obligācijās
Nodibinājuma “Sofi” vairāk nekā divu miljonu eiro lieli ieguldījumi vērtspapīros likuši Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēt organizācijas tiesības saglabāt sabiedriskā labuma statusu. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, šie līdzekļi ieguldīti ar nodibinājuma dibinātāju – patērētāju kreditēšanas grupu “Sun Finance Group” – saistītās sabiedrības obligācijās.
Sabiedriskā labuma komisija šādā rīcībā saskatījusi pārkāpumu un rekomendējusi Valsts ieņēmumu dienestam statusu atņemt, taču gala lēmuma vēl pagaidām nav.
Labdarības fonds “Sofi”, kas sevi pozicionē kā vienu no lielākajām privātās iniciatīvas labdarības organizācijām Latvijā, piecos gados īstenojis 250 projektu, ziedojot ap miljonu eiro dzīvnieku aizsardzībai, medicīnas precēm un atbalstam Ukrainai. Tomēr fonda gada pārskati liecina, ka saņemto ziedojumu apjoms ievērojami pārsniedzis labdarībai iztērēto.
Viens no fonda dibinātājiem ir nebanku kreditētājs “Sun Finance”, un arī lielākie ziedotāji ir ar to saistīti. Uzņēmums “Extra Credit” fondam ziedojis aptuveni pusotru miljonu eiro, no kuriem 960 000 eiro – 2021. gadā, bet 485 000 eiro – 2023. gadā. Savukārt uzņēmums “Lendiscore”, kas noslēdzis koncerna vienošanos ar “Sun Finance Scandinavia”, divu gadu laikā pārskaitījis vairāk nekā miljonu eiro.
Spriežot pēc nodibinājuma gada pārskatiem, fonds ziedoto naudu ir investējis. 2023. gadā ilgtermiņa finanšu ieguldījumi sasniedza vienu miljonu eiro, savukārt 2024. gadā tie pieauga līdz gandrīz divarpus miljoniem eiro.
Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā likums neļauj sabiedriskā labuma organizācijām veikt šādus ieguldījumus. „Normatīvais regulējums pieļauj finanšu līdzekļu uzkrāšanu un vēlāku izmantošanu, ja to paredz līgums ar ziedotāju, taču šiem līdzekļiem ir jābūt tūlītēji pieejamiem un ātri apgrozāmiem, nevis novirzītiem ilgtermiņa noguldījumos. Šāda rīcība drīzāk izskatās pēc darbības, kuras mērķis ir gūt procentu ieņēmumus no ieguldījumiem, kas mūsu ieskatā nav pieņemami attiecībā uz ziedotajiem līdzekļiem,” skaidroja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.
Februāra vidū Sabiedriskā labuma komisija, kuras sastāvā ir nevalstiskā sektora un ministriju pārstāvji, vērtēja iespējamos pārkāpumus fonda “Sofi” darbībā. Uzmanības lokā nonācis fakts, ka fonds vairāk nekā divus miljonus eiro no uzkrātajiem līdzekļiem ieguldījis obligācijās.
Fonda vadītāja Sindija Liepiņa komentēt situāciju klātienē raidījumam “de facto” atteicās, sniedzot rakstisku skaidrojumu. “Lai fonds varētu īstenot savus ilgtermiņa labdarības projektus, tas brīvos līdzekļus droši un efektīvi uz laiku ir ieguldījis finanšu instrumentos, kurus ieteikusi fonda sadarbības banka,” uzsvēra nodibinājuma “Sofi” vadītāja Sindija Liepiņa.
Taču nodibinājumam tiek pārmestas ne tikai investīcijas kā tādas. Kā noskaidrojis “de facto”, Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka fonds ieguldījis naudu ar dibinātāju saistītas organizācijas “Sun Finance Treasury Limited” obligācijās. Līdz ar to Sabiedriskā labuma komisija rekomendējusi Valsts ieņēmumu dienestam atņemt nodibinājumam sabiedriskā labuma statusu. Komisijas balsojums bija pārliecinošs – seši biedri balsoja “par”, un tikai viens par piemērotāku uzskatīja brīdinājuma izteikšanu.
Gala lēmumu par statusa atņemšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienests, kuram komisijas atzinums kalpo vien kā ieteikums. Tas nozīmē, ka dienests var izvēlēties statusu saglabāt, ja saskata, ka nodibinājums pieļautās kļūdas ir labojis.
Uzņēmums “Sun Finance” rakstiskā komentārā norādīja, ka pašlaik fonds “Sofi” nav starp tā obligāciju turētājiem, bet vēsturiskā informācija tam neesot pieejama. ““Sun Finance” kopumā ir emitējis vērtspapīrus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā, vērtspapīri ir publiski pieejami “NASDAQ First North” biržā un tos var iegādāties jebkurš potenciālais investors,” norādīja uzņēmuma pārstāvji.
Raidījuma “de facto” pieprasītais Sabiedriskā labuma komisijas sēdes izraksts kliedē šaubas par fonda veiktajiem darījumiem. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve 2026. gada 17. februāra sēdē norādīja: “Tā kā ziedotie līdzekļi netika izmantoti statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu īstenošanai, bet gan ieguldīti finanšu instrumentos, kas saistīti ar nodibinājuma dibinātāju, secināms, ka dibinātājs ir tieši vai netieši guvis labumu.”
Labdarības fonds “Sofi” un patērētāju kreditēšanas uzņēmums “Sun Finance Group” ir savstarpēji cieši saistīti — tos vieno ne tikai kopīga juridiskā adrese, bet arī personāls. Visa fonda valde vienlaikus ieņem amatus šajā kompānijā.
Pirms fonda “Sofi” un kompānijas “Sun Finance” izveidošanas Toms Jurjevs vairākus gadus strādāja līdzīga profila uzņēmumā “4finance”. Arī toreiz uzņēmums dibināja labdarības biedrību “Labie darbi”, kurā darbojās tā paša uzņēmuma darbinieki. Taču ilgstošā tiesvedībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēdzās 2021. gadā, noskaidrojās, ka faktiski “4finance” nevis ziedoja biedrībai labdarības mērķiem, bet izmantoja to mārketingam un reputācijas celšanai. Tāpēc uzņēmumam nācās atmaksāt valstij saņemto nodokļu atlaižu summu. 2022. gadā biedrībai “Labie darbi” tika atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pērn ir palielinājies to organizāciju skaits, kurām konstatēto pārkāpumu dēļ atņemts sabiedriskā labuma statuss. 2024. gadā šāds statuss tika piešķirts 111 organizācijām, bet par pārkāpumiem atņemts tikai trim. Savukārt 2025. gadā statuss piešķirts 86 organizācijām, savukārt par pārkāpumiem tas atņemts jau 14 gadījumos.
Biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” vadītāja Astrīda Kārkliņa uzsvēra nepieciešamību rūpēties par nozares tēlu. “Es aicinātu visas biedrības un patversmes Latvijā domāt par kopējo reputāciju un dzīvnieku aizsardzības kustības prestižu. Šādi atsevišķi gadījumi, it sevišķi, ja tie ir kliedzoši, devalvē visu šo vidi,” norādīja A. Kārkliņa.
„Lursoft” apkopotā gada pārskatu statistika liecina, ka Latvijā ir daži simti organizāciju ar sabiedriskā labuma statusu, kuras investē vērtspapīros vai veic ilgtermiņa ieguldījumus. Līderu vidū ir Latvijas Olimpiskā komiteja ar vairāk nekā 63,8 miljonu eiro ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem un Vītolu fonds, kura kopējās investīcijas pārsniedz 11 miljonus eiro. Tāpat vērienīgus līdzekļus vērtspapīros ieguldījis Latvijas Universitātes fonds (3,7 miljoni eiro) un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (3,1 miljons eiro).
Pusmiljonu eiro vērtspapīros ir ieguldījusi arī organizācija “Ziedot.lv”. Tās vadītāja Rūta Dimanta uzskata, ka līdzekļu investēšana ir atbildīga rīcība pret ziedotāju, lai pasargātu naudu no inflācijas ietekmes. “Ar šiem ieguldījumiem ir jābūt skaidrākām vadlīnijām, jo pašlaik interpretācija ļoti atšķiras no viena finansista uz otru un no viena jurista uz otru, jo strikta aizlieguma nav,” norādīja Rūta Dimanta.
Pretēju viedokli pauž Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta direktore Jana Salmiņa, norādot uz esošajiem ierobežojumiem. “Ja ir pateikts, ka līdzekļus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, tas tomēr ir pateikts. Ja šobrīd tas nav saprotams un tiešām kādā brīdī šīs iespējas sāk izmantot ļaunprātīgi, tad likumdevējam varbūt arī vajadzētu noteikt šādu ierobežojumu,” skaidroja Jana Salmiņa.
Arī Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka esošais regulējums būtu jāpilnveido, skaidri nosakot, ka ziedotā nauda nedrīkst nonākt ilgtermiņa investīcijās.
Pirms dažiem gadiem Finanšu ministrija rosināja ļaut sabiedriskā labuma organizācijām ieguldīt līdzekļus tikai valsts obligācijās. Kā skaidroja Jana Salmiņa, pamatojums ir šāds: tā kā par ziedojumiem tiek saņemtas nodokļu atlaides, tie faktiski ir valsts budžeta neiekasētie ieņēmumi, ko valsts uzticējusi nevalstiskajam sektoram. Lai gan šī iniciatīva pagaidām ir apturēta, pie tās plāno atgriezties pēc biedrību likuma sakārtošanas.
