"De facto": starp premjera amata kandidātiem no vecās gvardes startē tikai Šlesers

Teju visas Saeimā ievēlētās partijas faktiski jau ir noskaidrojušas līderus, pamatā no deputātu vai ministru loka. Lai gan Latvijā dažreiz mēdz sūdzēties par to, ka politikā nenotiek paaudžu maiņa, iespējamo premjera kandidātu sastāvs šoreiz būtiski atšķirsies no 14. Saeimas vēlēšanās pieteiktā pirms četriem gadiem. Gandrīz visiem šī būs pirmā Saeimas vēlēšanu kampaņa saraksta līdera godā – izņēmums ir Aināra Šlesera (LPV) kārtējais uznāciens.

Partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) par savu premjera amata kandidātu paziņoja jau gadu pirms Saeimas vēlēšanām – pagājušajā rudenī. Šim amatam nu jau tradicionāli ir izvirzīts partijas dibinātājs Šlesers, kurš šobrīd ir Rīgas domes deputāts. Nekādas radikālas izmaiņas savā piedāvājumā vēlētājiem LPV acīmredzami neplāno – galvenās kampaņas tēzes ir jau daudzkārt dzirdētas visu līmeņu vēlēšanās. Tās atskaņo LPV Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Kristaps Krištopans: “Vieglāk man būs pateikt, ar ko mēs nesastrādāsimies. Un mēs nekādā gadījumā, ne pie kādiem apstākļiem nestrādāsim kopā ar “Jauno Vienotību” (JV) un ar “Progresīvajiem”. Ar visām pārējām partijām mēs būsim gatavi – gadījumā, protams, ja mēs uzvarēsim vēlēšanās – izskatīt variantus.”

Par LPV kolēģiem Rīgas domes opozīcijā “Suverēno varu” un apvienību “Jaunlatvieši” Krištopans gan piebilst: “Nē, tur par viņiem es vēl nevarētu teikt, ka mums būtu vienāds skatījums uz daudzām lietām.” Vaicāts par sadarbību ar jauniem spēkiem, kas šobrīd nav Saeimā, LPV pārstāvis saka: “Ja mēs runājam par iespējamo [režisora Alvja] Hermaņa partiju [“Mēs mainām noteikumus”] – ja viņi tiek Saeimā, es domāju, ka mums ir vairāk kopīga nekā lietas, kas mūs atšķir.”

Par MMN idejām par izmaiņām vēlēšanu sistēmā un valsts pārvaldē būtu gatava diskutēt arī Nacionālā apvienība (NA). Šai partijai gatavošanās vēlēšanu kampaņai arī šogad notiek sarežģītos apstākļos, jo janvārī stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru uzdots atmaksāt savulaik pretlikumīgi izlietotos 210 tūkstošus eiro no valsts finansējuma.

Arī NA premjera amata kandidātu nosauca jau pagājušā gada nogalē, šai pozīcijai deleģējot partijas vadītāju, bijušo ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Viņa uzskata, ka tas partijai esot devis zināmas priekšrocības: “Pirmkārt, tā ir iespēja laicīgi arī tikties ar visām nozarēm, tikties ar iedzīvotājiem, gatavot rīcības plānu. Faktiski mēs gatavojam gan partijas programmu uz vēlēšanām, gan arī rīcības plānu, lai faktiski tajā brīdī, kad vēlēšanas būs notikušas un būs jāveido valdība, mums nebūs vairs jāsāk konsultācijas un jādomā, ko nu mēs tagad darīsim. Mums būs jau gatavs piedāvājums konkrētiem darbiem, konkrētiem pasākumiem, mērķiem, uzdevumiem, kas būtu jādara, lai Latvijā būtu drošāk, plaukstošāk un noteikti arī latviskāk.”

Oficiāli savus premjera amata kandidātus vēl nav paziņojis neviens no valdošās koalīcijas spēkiem. JV valdes priekšsēdētāja un Ministru prezidente Evika Siliņa apgalvo, ka apvienībai tam neesot bijis laika. Neviena cita premjera amata kandidāta bez viņas šobrīd JV gan neesot, turklāt, kā jau ziņoja Latvijas Televīzija, Siliņa varētu būt Vidzemes saraksta pirmais numurs – šajā pozīcijā partija tradicionāli liek premjera amata kandidātus. Tiesa gan, vēl arī nav izslēgta premjeres likšana JV Rīgas saraksta galvgalī.

“Es pati šobrīd domāju, ka visi jau redz, ka tas darbs būt premjera amatā prasa ļoti daudz stundas, ļoti lielu atdevi. Tā ir kalpošana sabiedrībai. Ja tu esi līderis, tu faktiski esi kalps visiem, tu esi psihologs visiem. Tev ir jāatsakās noteikti no savas privātās ikdienas. Bet, ja mēs kopīgi ar partiju vienosimies, ka arī nākamajās vēlēšanās es esmu viņu kandidāts, es teikšu jā,” neslēpj Siliņa.

Marta nogalē Latvijas Zemnieku savienības kongresā plānots diskutēt par cita koalīcijas partnera – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS)  premjera amata kandidātiem. “de facto” zināms, ka socioloģiskajos pētījumos tiek mērītas ekonomikas ministra Viktora Valaiņa, zemkopības ministra Armanda Krauzes un deputāta Ulda Auguļa iespējas. ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis neslēpj, ka reālākais kandidāts gan esot Valainis: “Paša rokās ir, vai viņš var tālāk izaugt savā politiskajā ceļā un vai viņš var, pats galvenais, pārliecināt vēlētājus, ja viņu izvirza kā premjera amata kandidātu šā gada rudenī.”

Brigmanis atzīst, ka pirms četriem gadiem Valainis jau gandrīz tika izvirzīts premjera kandidātam, tomēr galu galā vasarā pirms 14. Saeimas vēlēšanām tika izlemts, ka ZZS jau atkal virzīs bijušo Ventspils mēru, vairākos amata noziegumos apsūdzēto un ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu, taču liek noprast – šoreiz tā nenotiks. “Es domāju jā, tas bija tāds lēmums mums, un toreiz es biju klāt, kad šo lēmumu pieņēma. Tur dažādi faktori nostrādāja. Pamatā nostrādāja varbūt tas, ka vēl nebija pietiekoši darbs kā ministram, kā valdības loceklim Valainim. Nu tagad šis ir nācis klāt viņa darbu sarakstā. Es domāju, ka visas iespējas ir viņam kļūt par šo premjera amata kandidātu,” teic Brigmanis.

Aprīlī formālo lēmumu par premjera amata kandidātu sola pieņemt Apvienotais saraksts (AS). Tomēr jau šobrīd ticamākais pretendents ir Saeimas deputāts Andris Kulbergs. Viņš AS nonāca caur Ulda Pīlēna dibināto biedrību, kuru šobrīd vada pats. Biedrība, kura jau ir izvirzījusi Kulberga kandidatūru izlemšanai AS, pirms mēneša  mainīja nosaukumu. Tagad tas ir “Latvijas Restarts”.

Šo frāzi Kulbergs daudz piesauc arī intervijas laikā: “Pirmkārt, mēs esam nākuši, lai veiktu izmaiņas. Latvijā jābūt restartam, Latvijas restartam, gan ekonomiskajam, gan politiskajam. Lai veiktu vispār izmaiņas un matemātiski mēs kaut ko varētu paveikt, ir jābūt labākam rezultātam nekā tas ir bijis mums līdz šim. Lai mēs būtu arī vadošais spēks koalīcijā, mums noteikti, un tās ir manas personīgās ambīcijas, ka ir jāizdara stipri vairāk.” Kulbergs vēl neatklāj, vai šo restartu un labāku AS rezultātu viņš plāno panākt esošās apvienības ietvaros vai to paplašināt – tas lai paliekot intrigai.

Ja konservatīvo vērtību flangā konkurence ir visai liela, tad otrā galā ir “Progresīvie”, ar kuriem daļēji konkurē JV. “Progresīvie” premjera amata kandidātu plāno nosaukt kongresā aprīļa beigās. No kuluāros apspriestajiem šobrīd vismazāk ticama ir Eiropas Parlamenta deputāta Mārtiņa Staķa kandidēšana uz premjera amatu – viņš gan aktīvi iesaistīšoties kampaņā. Visbiežāk tiek piesaukta kultūras ministre Agnese Lāce, taču tumšais zirdziņš varētu izrādīties otrs “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Lāce sarunā ar “de facto” uzsver, ka partijas mērķis esot izveidot līderu komandu, kas spētu vislabāk aizstāvēt partijas prioritātes: “Mēs redzam tendences sabiedrībā, tajā skaitā tajos jautājumos, kurus es nosaucu mums kā prioritārus –  populistu varas sagrābšanu var novest pie mediju brīvības ierobežošanas, pie pilsoniskās sabiedrības ierobežošanas. Tas ir tas, ko mēs esam redzējuši arī citviet Eiropā, ka šādas tendences notiek, un līdz ar to mēs nekādā gadījumā nedrīkstam atslābt.”

Vienīgā šajā Saeimā ievēlētā partija, kas ir palikusi bez savas frakcijas, ir “Stabilitātei!”. Lai gan partiju vajā neveiksme pēc neveiksmes – sarūk tās deputātu skaits gan Saeimā, gan Rīgas domē, tās vadītājs Aleksejs Rosļikovs drīzumā stāsies tiesas priekšā apsūdzībā par nacionālā naida kurināšanu, turklāt prokuratūra drīzumā vērsīsies tiesā ar pieteikumu uz pusgadu apturēt partijas darbību – tās valdes locekle, Saeimas deputāte Svetlana Čulkova pauž pārliecību, ka vēlēšanās viņi varēs piedalīties.

“Mēs tagad gatavojam jau dokumentus, ja būs tiesa, lai parādītu savu viedokli, ko mēs domājam par tiem video, ko minēja prokuratūra. Bet es tur neredzu nekādu naida kurināšanu vai vēl kaut ko. Tas ir mūsu viedoklis kā politiskajai partijai opozīcijā. Tas ir mūsu viedoklis. Līdz ar to redzēsim, kā būs. Bet pagaidām mēs gaidām kaut kādu informāciju, jo nav nekā. Tikai medijos virsraksti, ģenerālprokurors sniedz intervijas, bet mums nav nekādu dokumentu,” saka Čulkova. Par premjera kandidātu “Stabilitātei” vismaz pagaidām gan vēl nedomā.

Partijas neslēpj, ka ar lielu interesi gaida jaunākos socioloģisko aptauju rezultātus par vēlētāju atbalstu tām. Pēdējie publiski pieejamie dati bija decembrī, un jaunāku datu trūkums ietekmē arī partiju manevrus pirms vēlēšanām.