Par gada vēsturnieku atzīts Aivars Stranga

Balvu "Gada vēsturnieks" piešķir Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, balstoties ikgadējas aptaujas par spilgtākajiem notikumiem vēstures pētniecības vai popularizēšanas jomā rezultātos.

Vairums šī gada aptaujas dalībnieku savā vērtējumā par nozīmīgākajiem sasniegumiem vēstures jomā pērn izcēluši Strangas mūža darbu - pētījumu "Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939-1940", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, informē biedrībā.

Kā norāda biedrībā, vairāk nekā 800 lappušu biezajā monogrāfijā sniegts visaptverošs ieskats šķietami īsā Latvijas vēstures periodā - no 1939. gada sākuma līdz 1940. gada jūnijam, taču tas ir laiks, kad Latvija piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas - no pasludinātās neitralitātes līdz kapitulācijai PSRS brutālā ultimāta priekšā un valsts okupācijai.

"Lai gan monogrāfijā atspoguļoti notikumi Latvijas tautai traģiskā brīdī, vēsturniekam raksturīgā stāstījuma maniere aizrauj un palīdz izprast tā laika sarežģītos likteņa pavērsienus ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas vēsturē, jo gana plaši aprakstīta arī iekšpolitiskā situācijā Lietuvā un Igaunijā. Grāmatā aplūkoti daudzi līdz šim maz zināmi okupācijas procesa aspekti, kas šodienas ģeopolitiskajos apstākļos ir ieguvuši jaunu aktualitāti," vēsta Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība.

Stranga kļuvis par Gada vēsturnieku atkārtoti. Pirmo reizi balvai vēsturnieks tika nominēts 2013. gadā.

Nominācijas "Gada vēsturnieks" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku darbam. Līdz šim gada vēsturnieka godu ieguvuši divpadsmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki un skolotāji.

Par gada vēsturnieku 2024. gadā tika izvēlēts Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs un "Latvijaspieminekli.lv" veidotājs Roberts Ķipurs. 2023. gadā šo nomināciju ieguva Somijas Zinātņu akadēmijas pētniece Helsinku Universitātes Aleksanteri institūtā Una Bergmane.

Par gada vēsturnieku 2022. un 2021. gada aptaujā tika izvēlēta Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti - Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi - 2012. gadā), 2018. gadā - Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā - Jānis Taurēns, 2015. gadā - Harijs Tumans, 2014. gadā - Gustavs Strenga, 2013. gadā - Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Kaspars Zellis.

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības mērķis ir atbalstīt un popularizēt vēstures pētniecību un vēsturnieku interešu pārstāvniecība sabiedrībā.