Province “apzog” Rīgas metropoli: kā tas ietekmē Latvijas iedzīvotājus un ko saka pašvaldības?
Dažādu Latvijas novadu iedzīvotāju dzīves līmenis ir krasi atšķirīgs, jo tas ir atkarīgs no pašvaldību budžeta. Visvairāk cepuri kuldami dzīvo Mārupes novadā, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 44,5 tūkstoši eiro, bet visknapāk Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novados (Latgalē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 11,5 tūkstoši eiro, bet minētajos novados vēl zemāks).
Latvijā vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 21,5 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka Pierīgas iedzīvotājs dzīvo divreiz labāk nekā “vidējais latvietis”, bet latgalietis – divreiz sliktāk. Bet atšķirība starp bagātāko Mārupes un trūcīgāko Augšdaugavas novadu ir vēl kliedzošāka – teju astoņkārtīga. Lai nebūtu tik krasas atšķirības katru gadu bagātākās vietvaras (tā ir tā saucamā Rīgas metropole – galvaspilsēta un tai pieguļošās Pierīgas pašvaldības) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFI) iemaksā miljoniem eiro, kurus vēlāk sadala trūcīgākajām pašvaldībām – teritorijām ārpus Rīgas metropoles visā valstī, bet lauvas tiesu iegūst Austumlatvijas novadi.
Iemaksas fondā tiek veiktas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas, ko katra pašvaldība saņem, ja to ieņēmumi ir augstāki par vidējo valstī, bet dotācijas saņem tās pašvaldības, kuru ieņēmumu prognoze uz vienu iedzīvotāju ir zem valsts vidējā līmeņa.
Protams, ka turīgās pašvaldības nav apmierinātas ar šādu sistēmu un sūrojas, ka valsts tām atņem naudu, bet ne tik bagātās pašvaldības ir priecīgas saņemt papildus naudu un skaita katru saņemto centu. Gadu gadiem pašvaldības stīvējas ap PFI fondu un nu Finanšu ministrija izstrādājusi jaunu izlīdzināšanas modeļa likumprojektu, kurš pēc būtības apmierina retu kuru pašvaldību.
Jauns.lv, aptaujājot pašvaldības visā Latvijā – no Dienvidkurzemes līdz Austrumlatgalei, konstatēja, ka pārsvarā tās ar to nav apmierinātas. Bagātākās sūrojas par to, ka tām tiek atņemti miljoni, piemēram, infrasturktūras uzlabošanai (ceļu ierīkošanai, skolu celtniecībai un tā tālāk), trūcīgākās sūrojas, ka, PFI modelī iekļaujot interešu izglītību, pasliktināsies izglītības kvalitāte. Ir arī pašvaldības “pa vidam”, kuras teic, ka nekas nemainīsies.
Vienkāršoti runājot, no bagātākajām pašvaldībām atņemot naudu pašvaldības izlīdzināšanas fondam tām var nerasties nauda, piemēram, ielu remontam, bet trūcīgākā pašvaldība nevarētu ziemā nošķūrēt kādu ceļu uz ciematu vai uzturēt kultūras namu. Jauns.lv apkopoja vairāku valsts pašvaldību viedokļus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu:
