Kāda īsti ir mūsu prezidenta kundze - valsts pirmā lēdija Dace Seisuma

Vēl nesen daudzu valstu mediji aizgūtnēm vēstīja par seksa skandālu Igaunijā, kad valsts prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa dzīvesbiedre tika pieķerta publiskā vietā skūpstāmies ar kādu jaunu vīrieti. Vietējā prese ziņoja, ka igauņi ir šokā par notikušo. Tāpēc neviļus rodas jautājums, vai arī mūsu prezidenta Andra Bērziņa sieva Dace Seisuma spētu kaut ko tādu atkārtot. “Nē, nevarētu!” tik kategoriski un noteikti apgalvo Seisumas paziņas, kas pārliecināti par viņas morālo stāju un disciplinēto dzīvesveidu. Jāatzīst gan, ka vietējie mediji jau agrāk meklējuši Seisumas skapī skeletus, bet līdz šim tādus nav atraduši. Daži žurnālisti pat izteikušies, ka Dace Seisuma ir sasodīti pareiza un garlaicīga. Turklāt pēc dzīvesbiedra ievēlēšanas prezidenta amatā viņa izteicās teju klasiķa vārdiem: “Es palikšu savā vietā, bet Andris – savā.” Tas nozīmēja, ka viņa neko nevēlas mainīt savā dzīvē. Interneta portālu komentāros parādījās viedokļi, ka Bērziņam prezidenta amats ir vienīgi biznesa projekts. Tika izteiktas arī versijas, ka Dace Seisuma savā vienkāršībā latviešu tautai varētu būt daudz tuvāka nekā viņas dzīvesbiedrs. Prezidenta sieva arī uzsvēra, ka izies sabiedrībā tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Viņai nepatīk publiska dzīve. Arī paziņas norāda, ka Seisuma savu māju uzcēlusi kā cietoksni, kur paslēpties no pūļa uzmanības.

Interese par Daci Seisumu radās dienā, kad kļuva zināms, ka līdzās Valdim Zatleram uz prezidenta amatu kandidē arī bijušais Unibankas prezidents Andris Bērziņš. Tad arī mediji pievērsa pastiprinātu uzmanību gan Bērziņa agrākajām biznesa gaitām, gan viņa privātajai dzīvei. Tika noskaidrots, ka Bērziņš jau vairākus gadus dzīvo nereģistrētā laulībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti, endokrinoloģijas rezidenti Daci Seisumu. Turklāt viņš ir 29 gadus vecāks par dzīvesbiedri, un viņiem ir pirmsskolas vecuma dēls Kristaps Andris. Kādā telefonintervijā Seisuma atzina, ka kļūt populārai esot pats pēdējais, ko viņa savā dzīvē vēlētos. Viņa teica, ka nav gatava četrus gadus ziedot medicīnu, lai būtu prezidenta kundze. Pirmajā vietā viņai esot pacienti un dēls, bet prezidenta kundzes statuss – diezgan mazsvarīgs un pat traucējošs. Šo tēmu viņa ar dzīvesbiedru esot izrunājusi vēl pirms liktenīgā balsojuma. “Ja viņš kļūs par prezidentu, tad uz pieņemšanām un vizītēs viņam būs jābrauc vienam,” apgalvoja Seisuma. Protams, pēc Bērziņa ievēlēšanas prezidenta amatā sabiedrības interese par Seisumu vēl vairāk palielinājās. Kaut mediji centās pēc iespējas vairāk kaut ko uzzināt par Bērziņa dzīvesbiedri, neko amizantu viņi neuzraka. Tādā ziņā prezidenta kundze izrādījās diezgan garlaicīga. Turklāt viņa izrādījās dikti nerunīga un noslēgta, atteica intervijas visiem žurnālistiem. Un ne jau tāpēc, ka būtu jāslēpj savā tumšā pagātne, vienkārši – sava rakstura dēļ. Seisuma jūtas neveikli uzmanības centrā, publicitāte viņai sagādā raizes. Nekas neizdevās arī tiem mediju pārstāvjiem, kas ieradās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un sāka iztaujāt Seisumu klātienē. Viņa laipni sasveicinājās un tūdaļ devās prom. Arī viņas darbabiedri klusēja kā partizāni un neko nestāstīja. Tikai vēlāk prezidenta dzīvesbiedre sniedza interviju žurnālam „Ir” un paziņoja, ka tā ir pirmā un pēdējā intervija viņas dzīvē. Ārste neslēpa, ka dzīvesbiedra ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā viņu satriekusi. Jau pirms tam viņa pavisam atklāti pateikusi, ka ļoti priecātos, ja viņu neievēlētu. Kad tas noticis, bijusi šokā. Tajā dienā, kad deputāti lēmuši par Andra Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā, Seisuma strādājusi slimnīcā un izdarījusi divreiz vairāk darbu nekā parasti. Apzināti sevi nostrādinājusi, lai tikai nebūtu jādomā par gaidāmo nākotni, kas vienā mirklī pārmainīsies, ja dzīvesbiedru ievēlēs par prezidentu. “Pēcpusdienā man īsziņas neviens nesūtīja, nezvanīja. Neteica, ka Andris ir ievēlēts. Pēc tā arī sapratu, ka balsojums ir pozitīvs viņam. Ja viss būtu beidzies, kā es vēlējos – viņu neievēlētu –, viņš man būtu piezvanījis.” Intervijā viņa atzina, ka ir samulsusi – jūtas diskomfortā un stresā. “Esmu pieradusi dzīvē visu sakārtot, izplānot. Piepeši ir noticis kas tāds, ko nevaru mainīt un ietekmēt.” Viņa gan neesot centusies atrunāt dzīvesbiedru, jo labi zinājusi, ka tas neizdosies. “Ja viņš ir nospraudis mērķi, to neviens nemainīs. Es teicu – nē, man nepatīk šī ideja, bet viņš tāpat to izdarīja. Tipiski daudziem vīriešiem. Izlēma, un viss.” Par vīra izvēli savos spriedumos ir atturīga: “Ja viņš kaut ko ir izvēlējies, viņam nav vajadzīgs blakus otrs cilvēks kā ēna. Saprotiet – dzīve mums dota tikai viena. Četri gadi mana bērna dzīvē un manā darba dzīvē ir ļoti daudz. Es nevaru atļauties šos gadus zaudēt. Nevaru atļauties tos atņemt savam pirmajam un vienīgajam bērnam. Tāpēc politikā un visā ap to notiekošajā netaisos iedziļināties.”

Vai aprēķina laulība?

Pēc Saeimas balsojuma Latvijas sabiedrība nokļuva situācijā, kad tai ir prezidents, kas dzīvo ar sievieti, ar kuru nav oficiāli precējies. Bērziņš izdarīja secinājumus un inaugurāciju jau sagaidīja kā laulāts vīrs. Visticamāk, viņš vēl šobaltdien nebūtu reģistrējis savas attiecības, ja vien nebūtu iebalsots prezidentos. Neilgi pirms stāšanās augstajā amatā viņš bez liekas ažiotāžas apprecējās, mediji pat ziņoja, ka viņš to izdarījis slepus – lai tikai nepiesaistītu sabiedrības uzmanību. Laika gaitā kļuvis acīm redzami, ka viņi abi nav tie cilvēki, kam patiktu eksponēties un stāstīt par savu privāto dzīvi. To viņi sargā pat ar pārspīlētu centību.

Tam spilgts pierādījums ir Andra Bērziņa izraisītais skandāls 2012. gada 3. septembrī, pavadot savu dēlu pirmajā skolas dienā uz Rīgas Valda Zālīša sākumskolu. Ieraugot TV3 filmēšanas grupu, Bērziņš reaģēja ļoti agresīvi un pat izteica draudus: “Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti, ja?” Tiesa gan, vēlāk Bērziņš izteica nožēlu par notikušo un atvainojās žurnālistiem. Nākamajā dienā viņš taisnojās, ka zaudējis savaldīšanos, aizstāvot sava dēla tiesības. “Es biju spiests pietiekami aktīvi aizstāvēt sava bērna tiesības. Protams, es pēc tam arī atvainojos. Bet es gribētu lūgt ievērot manu ģimenes locekļu privātās tiesības un turpmāk censties tās nepārkāpt, lai neizraisītu šādus incidentus. Tie ir sāpīgi mums kā ģimenei, tas jautājums tomēr ir ļoti sāpīgs.”

Jāteic gan, ka Bērziņa un Seisumas pārspīlētā noslēgtība radījusi dažādas baumas un spekulācijas. Tā, piemēram, 2011. gada novembrī bulvārpresē parādījās informācija, ka Latvijas prezidenta kundze ir mātes cerībās un gaidāmais mazulis būs valsts pirmā pāra otrais kopējais bērns. Kāds medijs pat uzņēmās apgalvot, ka šo faktu ir apliecinājuši kompetenti anonīmi avoti. Vēlāk gan izrādījās, ka šauts ir garām – tā bija preses pīle.

Kā stāsta paziņas, Andris Bērziņš un Dace Seisuma iepazinušies Cēsu veselības un atpūtas centrā „Cīrulīši”, kur Dace strādājusi par fizioterapeiti. Andris bijis klients, Dace – apkalpojošā ārste. Te nu jāteic, ka Andris Bērziņš nepavisam nav romantiska stila vīrietis, tomēr viņam bijuši apskaužami panākumi pie sievietēm. Pirmo reizi viņš bija precējies ar Dzintru Bērziņu, bet šī laulība šķirta pirms vairāk nekā 20 gadiem. Laulībā ar pirmo sievu pasaulē nākuši divi bērni – Aigars un Eva. Aigars ir uzņēmējs, Eva, kas studējusi Amerikā un apprecējusies ar šrilankieti, tagad dzīvo un strādā Zviedrijā. Mediji noskaidrojuši, ka Bērziņam bijis pietiekami daudz romānu ar dažādām sievietēm, turklāt ir vairāki ārlaulības bērni. Amizanti, ka pats Bērziņš, kā var noprast no intervijām presē, nemaz īsti nezina, cik ārlaulības bērnu viņam ir. Lai vai kā, viņš tomēr spējis savaldzināt arī 29 gadus jaunāko Daci Seisumu. Prezidenta kundze neslēpj, ka abu attiecības ir ļoti praktiskas, kur ziediem un apsveikuma dzejoļiem nav vietas. “Nē, nekas tamlīdzīgi. Andris ir ļoti praktisks un ļoti racionāls cilvēks. Viņam rūpes un mīlestība pret tuvajiem izpaužas citādi. Es tiešām labāk viņam palūdzu izdarīt kaut ko praktisku, nekā gaidu kaut ko romantisku.” Runājot par dzīvesbiedra rakstura īpašībām, viņa uzsver mērķtiecību un loģiskumu. “Es otru tik loģisku cilvēku nezinu. Kad studēju medicīnu un teicu: Andri – ārprāts, cik daudz mums jāiemācās! –, rādīju eksāmenu grāmatas, viņš vienmēr atbildēja: paņem to, kas tev vajadzīgs. Neņem visu. Viņš vienmēr mācējis paņemt, ko vajag. Viņš ir gudrs un vienkāršs. Brīžiem pat liekas, ka pārāk vienkāršs un atvērts. Man pat bail.”

Pirmoreiz plašākā sabiedrībā abi tika manīti 2011. gada 20. augustā, kad Mežaparka Lielajā estrādē notika Rīgas 810 gadu jubilejai veltītais svētku lielkoncerts Meistars. Dziesma. Leģenda. Pēc dzīvesbiedra stāšanās prezidenta amatā Seisuma sāka nodarboties ar to, ar ko nodarbojas ikviens cilvēks, kuram nav īpašas sabiedriskas intereses, proti, ar labdarību. Viņa paretam, tomēr regulāri piedalās dažādos labdarības pasākumos, un šādas aktivitāte, kā apliecina zinātāji, nav poza vai izlikšanās. Daci tik tiešām interesē labdarība. “Ja būs labdarības projekti, kuros jābūt klāt, lai cilvēkiem no tā ir lielāks labums, tad, protams, piedalīšos,” apgalvo Seisuma.

Viņa augusi laukos līdz septiņu gadu vecumam, tāpēc ļoti patīk vienkārša un dabiska dzīve. Šajā ziņā viņai ar dzīvesbiedru saskan – arī Bērziņš pēc sava rakstura ir laucinieks, prot vai visus lauku darbus. Kopš tās liktenīgās dienas, kad Andri Bērziņu ievēlēja par prezidentu, nekas liels Daces Seisumas dzīvē nav mainījies – viņa joprojām ik dienu dodas uz darbu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kur ir sertificēta ārste interniste, specializējusies endokrinoloģijā.

Labi zinot, cik Seisuma ir stingra savos dzīves plānos, viņai arī jautāts, vai viņa ir dzelzs lēdija, uz ko viņa atbildējusi noliedzoši. “Dzelzs lēdija es neesmu. Drīzāk sievišķīga, maiga. Nē, ir jautājumi, kuros man ir sava stingra nostāja. Katram cilvēkam dzīvē jānosprauž robežas, un nedrīkst pieļaut, ka tās tiek pārkāptas.”

Reizēm viņa mēdz sevi uzmundrināt, tāpēc intervijā žurnālam „Ir” viņa saka: “Man nepatīk gausties. Dari kaut ko! Maini dzīvi! Iespējas ir visiem. Kad sāku studēt otro reizi, kursabiedri bija gandrīz 10 gadus jaunāki par mani.” Jautāta par savu pagātni, viņa atbild izvairīgi: “Tas ir garš stāsts. Mana mamma ir ārste. Savā laikā viņa bija Cēsu plaušu un tuberkulozes slimnīcas galvenā ārste. Bērnībā ar brāļiem gājām pie mammas uz darbu. Toreiz gan domāju, ka ārste negribētu būt. Vidusskolu pabeidzot, mēģināju stāties Medicīnas akadēmijā, bet beigās nobijos, neaizbraucu uz ķīmijas eksāmenu. Nejutos pārliecināta par sevi, konkurss bija ļoti liels. Tajā pašā gadā, 1991., iestājos medicīnas skolā Cēsīs. Nomācījos trīs gadus. Paralēli strādāju par sanitāri, vēlāk par medicīnas māsu. Esmu priecīga, ka man bija iespēja medicīnā sākt no pašas apakšas, jo tur tu redzi visa spektra cilvēkus, mediķa darba smago un labo pusi. Iestājos Rehabilitācijas fakultātē – deviņdesmito gadu vidū tā bija jauna mācību programma, ļoti interesanta. Ieguvu bakalaura grādu fizioterapijā un veselības aprūpē. Divus gadus nostrādāju un sapratu, ka man nav mērķa, nav vairs uz ko tiekties. Tāpēc iestājos Medicīnas akadēmijā otrreiz. Šoreiz – Ārstniecības fakultātē. Divdesmit astoņu gadu vecumā sāku visu no nulles.”

Ar praktisku ķērienu

Bijušie skolasbiedri raksturo Daci kā ļoti mērķtiecīgu un centīgu. Katrā ziņā – ne avantūristi. Skolas gados ar neko īpašu nav izcēlusies, augumā bijusi maziņa, tāpēc saukta par Dacīti. Nav bijusi izteikta skaistule, taču – visnotaļ glīta meitene. Jau skolas gados Seisuma sargājusi savu privāto dzīvi, viņai nav paticis, ja kāds interesējās par ģimeni. 9. klasē izdomājusi, ka kļūs par ārsti. Nav bijusi ar gaišu galvu, taču ļoti centīga. Ja kaut ko apņēmusies izdarīt, to arī paveikusi. Bijusi diezgan klusa meitene, kas nav lēkusi citiem priekšā. Nav bijusi iedomīga – vienkārša un draudzīga. Skolā bijusi ieredzēta. Kolēģi teic – Dace ir ļoti pragmatiska sieviete. Dzīvo šeit un tagad, mākoņos nelidinās. Uz viņu var paļauties. Noteikta un precīza. Tie, kas viesojušies Bērziņa un Seisumas dzīvoklī, zina teikt, ka tur valda liela kārtība, kur katrai lietai ir sava vieta. Un tas ir Daces nopelns. Paziņas novērojuši, ka viņa ir diezgan noslēgta attiecībā gan pret savu, gan citu privāto dzīvi. Viņa nebūs tā, kas klačosies un apspriedīs citu attiecības. Pēc sava rakstura nav romantiska, izteikti praktiska un pragmatiska. Viņai noteicošais ir uzskats, ka darbs ir svarīgāks par attiecībām. Tāpēc arī kolēģi slavē viņas darbaspējas. Savu enerģiju izliek galvenokārt darbā un rūpēs par dēlu. Un tas, kas paliek pāri, tiek dzīvesbiedram. Paziņas norāda, ka Dace ne sevišķi labi spēj izprast citus, tāpēc arī baidās kontaktēties ar svešiniekiem. Respektē noteiktās shēmas un ierasto  kārtību, neprot improvizēt. Savos uzskatos ir ļoti konservatīva. Nepatīk izmaiņas un atkāpes no normas, baidās no negaidītiem pavērsieniem. Atzīst pārbaudītas vērtības, katrai dienai viņai ir konkrēts plāns un grafiks.

Kaut arī Seisumai, kā norāda ģimenes draugi, piemīt tieksme uz valdonību, ģimenes galva tomēr ir Bērziņš. Kā nekā – ģimenes maka turētājs, turklāt vēl 29 gadus vecāks par sievu. Hierarhiju ģimenē Seisuma nedaudz atklāj intervijā žurnālam Ir, kur viņa stāsta, ka ļoti gribētu mājās kaķi, bet Bērziņš neatļauj. Seisuma saka: “Esmu samierinājusies, ka kaķa man nebūs. Varbūt vecumdienās, kad būšu pensionāre, man būs pieci kaķi. Dēls kaut kur projām, un es viena ar kaķiem.” Kaut arī vīrs uzspiež savus principus, viņa atzīst, ka tāds dzīvesbiedrs, kāds ir Andris Bērziņš, viņai ir vispiemērotākais: “Andris izdarīs jebko, lai darbi ātrāk iet uz priekšu. Man ir svarīgi, ka uz vīrieti varu paļauties, un Andris ir tāds vīrietis.”

Runājot par attiecībām ar apkārtējiem, Seisuma stāsta, ka viņas draugi ir kolēģi, bet ģimenes kopējie draugi – tie jau lielākoties ir Andra cilvēki. Protams, Bērziņš ir pietiekami nodrošināts vīrietis, un viņa sieva varētu atļauties nestrādāt, tomēr Dace teic, ka mājkalpotājas statuss viņai būtu nomācošs. “Man tas liekas ļoti garlaicīgi. Katrs gūst baudu un prieku no kaut kā cita. Mans prieks ir mans bērns, mans darbs un mani lauki.”

Ko tur slēpt, Andris Bērziņš ir turīgs vīrs. Lielu naudu nopelnījis, būdams Unibankas prezidenta amatā un prasmīgi iemaksājot lielas summas sociālajā budžetā. Tagad viņš ir vīrs ar vislielāko pensiju Latvijā – aptuveni 6400 eiro mēnesī. Žurnālisti parēķinājuši, ka Bērziņš jau ar uzviju ir atguvis savas iemaksas sociālajā budžetā. Citiem pensija ir pabalsts vecumdienās, bet Bērziņam – veiksmīgs biznesa projekts. Kādā intervijā viņš taisnojas: “Es esmu visu mūžu strādājis, bet man pārmet to, ka esmu godīgi maksājis nodokļus, tāpēc man iznāk liela pensija. Man pārmet. Tāpēc, ka esmu strādājis, tāpēc, ka esmu nopelnījis, esmu ieguldījis Latvijā. Es par to nekaunos.” Te nu jāatzīst, ka Bērziņš alojas. Ja viņš par to nekaunētos, tad neatteiktos no savas prezidenta algas, kuru ziedo Latvijas skolām. Tomēr skaidrs, ka, neraugoties uz savu turību, ne Bērziņu, ne Seisuma nekad nav bijuši ne vīzdegunīgi, ne lieli snobi. Abi pēc rakstura – praktiski un vienkārši. Piemēram, jautāta, vai dzīvokli uzpoš mājkalpotāja, Seisuma brīnās: “Kāda mājkalpotāja! Ēdiens, drēbes, mājas sakopšana – tas viss ir uz mani. Nedēļas nogalēs esam laukos, tur ir dārza darbi. Vēl jāaiziet pavingrot, labi jāizskatās.” Lai gan savā pašnovērtējumā Seisuma ir pieticīga, ir kas tāds, ar ko viņa lepojas. Proti, ar ēdienu gatavošanu. Tur viņa gūst gan panākumus, gan iespēju pašapliecināties. “Droši vien tagad izklausīsies, ka esmu ļoti pašpārliecināta. Ar ēdienu es neeksperimentēju. Klasiski gatavoju. Mums ar Andri sakrīt garšas izjūta, patīk vienkāršs, latvisks ēdiens. Kā senos laikos.”

Viņa arī neslēpj, ka neinteresējas par politiku. “Tāpat arī Andris neinteresējas par medicīnu. Mājās neapspriežam politiku un medicīnu. Mūs vieno ģimene un saimnieciskās rūpes. Iedziļinoties jomā, kas nav domāta tev, var tikai dabūt pa asti.” Stāstot par savām fiziskajām aktivitātēm, Dace teic, ka kādreiz patikušas pilates un joga, tagad trenējas total body workout – 30 minūtes aktīvs treniņš soļos, bet pēc tam pusstunda uz paklājiņa – muskuļu un stiepšanās vingrinājumi. “Ja netieku uz treniņu, nejūtos labi. Treniņš palīdz izlādēt emocijas, kas sakrājas darbā. Ar pacientiem nedrīkstu būt emocionāla, nedrīkstu izlādēties.

Zinātāji teic, ka Bērziņa un Seisumas starpā ir nevis romantiskas, bet gan lietišķas attiecības. Tur nav ne lielas kaislības, ne greizsirdības. Attiecības – ļoti koleģiālas un biedriskas. Abiem daļēji sakrīt priekšstati par šo pasauli, tāpēc nav grūti atrast kompromisu. Tomēr starp abiem vienmēr saglabājas zināma distance. Šis pāris nav no tiem, kas mīlīgi čubināsies un koķetēs. Jautāta par lielo gadu starpību, Seisuma atrauc: “Vecuma atšķirību es nejūtu. Viss atkarīgs no cilvēkiem, kuri ir kopā, no tā, kas viņus vieno. Nu, nav gadiem nozīmes.”

Paziņas gan teic, ka Daces Seisuma kopdzīve ar 29 gadus vecāku kungu liecina par viņas aprēķinu. Turīgs un ietekmīgs vīrs ir ļoti būtiska sastāvdaļa viņas smalki izplānotajā dzīvē.

Andris Bernāts, žurnāls „Patiesā Dzīve” / Foto: Edijs Pālens/ LETA, Evija Trifanova/LETA