Lietuva gatavo būtiskas pārmaiņas ārvalstu studentu kontrolē - kāda situācija ir Latvijā?
Lietuva plāno no jaunā akadēmiskā gada uz pusi samazināt ārvalstu studentiem atļauto darba stundu skaitu – no 40 līdz 20 stundām nedēļā. Attiecīgie grozījumi jau iesniegti Lietuvas parlamentā jeb Seimā, un paredzams, ka tie varētu stāties spēkā vēl šogad.
Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Gintars Aliksandravičs norādījis, ka likuma grozījumu projekts tiks apspriests Seima pavasara sesijā. Viņš pauda pārliecību, ka ar jaunajiem noteikumiem izdosies novērst situācijas, kad studenti izmanto studijas galvenokārt kā iespēju strādāt.
“Likuma grozījumu projekts ir iesniegts Seimā un tiks apspriests pavasara sesijā. Uzskatu, ka bažas par to, ka studenti varētu mēģināt apiet noteikumus, visticamāk tiks atrisinātas jau no šā akadēmiskā gada sākuma,” viņš sacīja žurnālistiem.
Stingrāka kontrole studijām un darbam
Plānotās izmaiņas Lietuvā paredz ne tikai samazināt darba stundu skaitu, bet arī pastiprināt kontroli pār ārvalstu studentu studijām un uzturēšanos valstī.
Augstākās izglītības iestādēm būs pienākums rūpīgāk uzraudzīt studentu lekciju apmeklējumu un akadēmisko progresu, savukārt uzturēšanās atļauju derīguma termiņi tiks regulēti stingrāk.
Tāpat paredzēts, ka pārtikas piegādes un kopbraukšanas platformu operatoriem būs jāuzskaita ārvalstu studentu nostrādātās stundas, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti darba laika ierobežojumi.
Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičs norādījis, ka ārvalstu studentu nodarbinātība un ar to saistītā imigrācija pašlaik esot “lūka, kas jāaizver”.
Latvijā ārvalstu studentu darbs jau ir ierobežots
Latvijā ārvalstu studentu darba iespējas studiju laikā jau pašlaik ir ierobežotākas nekā Lietuvā.
Imigrācijas likums nosaka, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai studentu apmaiņas programmu, ir tiesības strādāt līdz 20 stundām nedēļā vai līdz 40 stundām nedēļā studiju brīvlaikā pie jebkura darba devēja.
Proti, pilna laika bakalaura studiju programmu studentiem Latvijā atļauts strādāt līdz 20 stundām nedēļā, savukārt studiju brīvlaikā – līdz 40 stundām nedēļā.
Tikmēr pilna laika maģistrantūras un doktorantūras studentiem strādāt ir atļauts bez darba stundu ierobežojumiem.
Likums arī nosaka, ka studenta galvenajai aktivitātei Latvijā jābūt studijām. Ja persona strādā vairāk stundu nekā pavada studijās, tas nozīmē, ka uzturēšanās galvenais mērķis vairs nav mācības. Šādā gadījumā būtu jāsaņem uzturēšanās atļauja nodarbinātībai.
Latvijā diskutē par stingrākiem noteikumiem
Vienlaikus Latvijā pēdējā laikā pieaug diskusijas par ārvalstu studentu uzraudzības pastiprināšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija rosina grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu stingrākas prasības augstskolām ārvalstu studentu uzņemšanā un studiju procesa kontrolē. Piemēram, paredzēts noteikt minimālo vidējo vērtējumu profilējošajos priekšmetos vismaz 60% apmērā.
Tāpat plānots, ka ārvalstu studentam, kurš ir eksmatrikulēts no Latvijas augstskolas, pirms atkārtotas pieteikšanās studijām Latvijā būtu jāatgriežas savā mītnes valstī.
Savukārt Iekšlietu ministrija rosina saīsināt termiņu, pēc kura augstskolām jāziņo Valsts robežsardzei par studentu, kurš bez attaisnojoša iemesla kavē lekcijas. Pašlaik tas ir 14 dienas, bet iecerēts to samazināt līdz trim dienām.
Latvijā studē gandrīz 12 tūkstoši ārvalstu studentu
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā patlaban studē aptuveni 11 900 studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārvalstīs.
Visvairāk studentu Latvijā ierodas no Indijas, Uzbekistānas, Zviedrijas, Ukrainas un Vācijas. Gandrīz puse no visiem ārvalstu studentiem studē Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.
Latvijas augstskolas vienlaikus sola vairāk pievērsties studentu piesaistei no Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, samazinot trešo valstu studentu īpatsvaru.
Nelegālo imigrantu izķeršana
Rīgā turpinās arī pārbaudes, kuru laikā tiek meklētas personas, kas Latvijā uzturas bez likumīga pamata. Rīgas pašvaldības policija informē, ka šogad tās redzeslokā nonākuši vairāk nekā 700 ārvalstu pilsoņu, un piecām personām konstatētas problēmas ar uzturēšanās statusu valstī.
Kopumā šogad galvaspilsētā sadarbībā ar citām institūcijām, tostarp Valsts robežsardzi, veiktas 56 tematiskās pārbaudes. Ja policijas darbinieki konstatē, ka personai nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, informācija nekavējoties tiek nodota Valsts robežsardzei, kas tālāk lemj par iespējamo izraidīšanu vai citiem pasākumiem.
Pašvaldības policija norāda, ka pārbaudes galvenokārt notiek vietās, kur varētu pulcēties potenciālie pārkāpēji, piemēram, pagaidu dzīvesvietās, industriālajos objektos vai citās vietās, kur uzturas ārvalstnieki. Vienlaikus policija uzsver, ka nejauša dokumentu pārbaude cilvēkiem uz ielas netiek veikta.
