Valdība atbalsta atteikšanos no SIM karšu lietošanas anonīmi

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem, slēdzot līgumus par priekšapmaksas pakalpojumiem, drīkstēs pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Grozījumi likumā noteiks elektronisko sakaru komersantiem pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantiem nav tiesību sniegt priekšapmaksas sakaru pakalpojumus nereģistrētam galalietotājam.

Likumprojektā paredzēts, ka jaunās normas un administratīvā atbildība par to pārkāpšanu stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Jaunās normas neattieksies uz pakalpojuma līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.

Ministrijā norāda, ka grozījumu sagatavošanā ir uzklausīti un ņemti vērā iesaistīto pušu, piemēram, mobilo sakaru operatoru un nevaldības organizāciju, tai skaitā Latvijas Pensionāru federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas, viedokļi.

Jaunu prasību ieviešana elektronisko sakaru sektorā var palielināt administratīvo slogu un radīt nepieciešamību pēc investīcijām, atzīst IeM, kura tomēr saskata lielākus ieguvumus, proti, samazināšoties telefonkrāpniecības un citi noziedzīgi nodarījumi.

Valdības sēdē otrdien pret grozījumiem šādā redakcijā iebilda zemkopības ministrs Armands Krauze, paužot sevis pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viedokli.

Viņš atzina, ka ZZS uz minēto likumprojektu skatās visai skeptiski un sagaida, ka par to būs sarežģītas diskusijas. ZZS ieskatā ar šādiem grozījumiem Latvija virzās policejiskas valsts virzienā.

Tāpat Krauze pauda - tā kā šāds risinājums nav ieviests vienoti visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tad problēmu ar krāpniecību tas, viņaprāt, nepalīdzēs atrisināt.

Vienlaikus iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) (JV) sēdē uzsvēra, ka priekšapmaksas SIM kartes liek reģistrēt jau 19 ES valstīs un drīzumā šādu risinājumu varētu ieviest arī 20. ES valsts - Malta. "Nebūtu galīgi labi, ja mēs paliktu pēdējie," teica Kozlovskis.

Ministrs gan uzsvēra, ka viņš šādu risinājumu neuzskata par panaceju visām krāpniecības lietām, tomēr šāds solis bija nepieciešams. Viņš arī nepiekrita Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāves Signijas Zanderes paustajam par to, ka šis jautājums būtu vēl vairāk izdiskutējams ar visām iesaistītajām pusēm.

Pēc Kozlovska teiktā, diskusijas par to pirmo reizi parādījās jau 2015. gadā.

Kozlovskis iepriekš atzīmēja, ka krāpšana tiešsaistē, tai skaitā telefonkrāpniecība, ir nopietna problēma - tā atzīta par vienu no galvenajiem draudiem iekšējai drošībai ES līmenī.

Lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no telefonkrāpniekiem, ir jāizmanto visi iespējamie instrumenti, un priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija ir viens no šādiem rīkiem, kas ir IeM rīcībā, norāda Kozlovskis.

Vienlaikus viņš atzīmējis, ka šāda regulējuma efektivitāti apliecina valstis, kurās tas ieviests. Tas sekmīgi darbojas 19 ES valstīs un kopskaitā 157 valstīs visā pasaulē, norāda ministrs.

Ministrs uzskata, ka jaunais regulējums mazinās arī viltus spridzināšanas draudus, ierobežos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, narkotisko vielu realizāciju, nereģistrētu dronu izmantošanu un novērsīs citus apdraudējumus sabiedrības drošībai.

IeM norāda, ka nereģistrētu mobilo sakaru priekšapmaksas SIM karšu izmantošana noziegumu izdarīšanā veido aptuveni 40% no visiem reģistrētajiem notikumiem, un šī tendence ir pieaugoša. Vienlaikus ministrija atzīmē, ka nopietnāku noziegumu plānošanā un izdarīšanā proporcionāli biežāk tiek izmantotas nereģistrētas priekšapmaksas SIM kartes.

IeM uzsver, ka personas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, sagatavošanā vai noslēpšanā izmanto priekšapmaksas SIM kartes anonīmai saziņai, nelikumīgai objektu un personu izsekošanai, bērnu datu un bērnu seksuālas izmantošanas materiālu anonīmai apritei, aizsargātas informācijas nelikumīgai izplatīšanai, nelikumīgai pakalpojumu sniegšanai, vielu un priekšmetu apritei, identitātes slēpšanai kibervidē, personu nelikumīgai vervēšanai un citiem noziegumiem.

Biežāk priekšapmaksas SIM kartes izmantotas krāpšanas noziegumos. Tāpat noziedzīgos nolūkos izmantotas arī SIM kartes, kas paredzētas interneta piekļuves pakalpojumiem, autentifikācijai vietnēs un dažādu saziņas platformu lietošanai. Šāda anonīma saziņa apgrūtina kriminālizlūkošanu un pirmstiesas izmeklēšanu, norāda IeM. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.