Smiltēns Satversmes tiesā: “krievu valoda sabiedriskajos medijos ir manipulatīvs instruments”
Satversmes tiesa (ST) šodien turpina skatīt pēc Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakciju deputātu pieteikuma sākto lietu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normām par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos.
Sēdes ietvaros savu skatījumu uz krievu valodas vietu sabiedriskajos medijos pauda arī Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (SA).
“Ir jāņem vērā tā dēvētā Krievu pasaule jeb “Russkij mir” - ideoloģija, kuras viens no redzamākajiem pārstāvjiem Aleksandrs Dugins ir daudzreiz nepārprotami uzsvēris: krievu valoda nav vien saziņas līdzeklis, bet tā ir Krievijas identitātes un ģeopolitiskās ietekmes pamats. Teritorijas, kurās tiek pastāvīgi uzturēta krievu valodas informatīvā telpa, šīs ideoloģijas skatījumā veido Krievijas robežas,” uzsvēra Smiltēns.
Deputāts norādīja, ka no šāda skatupunkta krievu valodas pastāvīga klātbūtne sabiedriskajos medijos “vairs nav nevainīgs informācijas pieejamības jautājums latviešu valodas nepratējiem, bet manipulatīvs instruments atšķirīgas identitātes un lojalitātes Krievijai nostiprināšanai”.
Tas ir instruments, kas grauj vienotu vērtību telpu un - objektīvi - rada risku Latvijas valsts suverenitātei, piebilda Smiltēns.
“Un tas nav pārspīlējums. Neviens neapšauba, ka apstrīdētās normas tik tiešām pieļauj, ka krievu valodas klātbūtne sabiedriskajos medijos var tikt būtiski paplašināta, balstoties vien uz divu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pozitīvu balsojumu. Divu cilvēku lēmumu. Lēmumu, kas potenciāli var atjaunot Krievu pasaules ideoloģijas ietekmi Latvijā - ne ar tankiem un raķetēm, bet ar rīcību, ko likums šobrīd atļauj. Un tieši tāpēc šis jautājums nav formāls. Tas ir konstitucionālas dabas jautājums par valsts pašnoteikšanos, par tās informatīvo telpu un par tās nākotni,” norādīja Smiltēns.
“Vai šāds regulējums ir savienojams ar Satversmi - cienījamā Satversmes tiesa - izlemt ir jūsu pilnvarās,” uzsvēra deputāts.
Jau ziņots, ka pieteikuma iesniedzēju ieskatā ar apstrīdētajām normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraud valsts drošību.
Tādēļ apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam.
