Valdība vērtē Nacionālā attīstības plāna izpildi: vairumā jomu progress, bet daļā vērojama stagnācija
Līdz šim izdevies realizēt vai pozitīvi virzīt uz sasniegšanu vairāk nekā pusi no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP 2027) izvirzītajiem mērķiem, šāds pašvērtējums sniegts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, kuru pirmdien uzklausīs valdībā.
Ziņojumā atgādināts, ka NAP 2027 izpildes laikā Latvija ir pārdzīvojusi Covid-19 pandēmiju, kas būtiski ietekmēja valsts attīstību, sabiedrības labklājību un arī virzību uz daudzu ieceru izpildi. Savukārt pēc Covid-19 pandēmijas 2022. gadā Eiropu satricināja Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, kas radījis jaunu ģeopolitisko situāciju, kas būtiski ietekmē arī Latviju, ņemot vērā Krievijas naidīgo retoriku pret Baltijas valstīm, Eiropas Savienību un Rietumu pasauli, norādīts ziņojumā.
Siliņas ziņojumā uzsvērts, ka šie apstākļi būtiski ietekmē Latvijas sabiedrības noskaņojumu, ekonomikas aktivitāti un ārējos ekonomiskos sakarus. "Tādēļ NAP 2027 mērķu īstenošanas progress nav vērtējams tikai matemātiski, bet jāņem vērā, ka virzību uz to sasniegšanu būtiski ietekmējuši un turpinās ietekmēt ārējie faktori," uzsvērts ziņojumā.
Kopumā 51,4% no NAP 2027 mērķiem tiek sasniegti vai virzība uz to sasniegšanu ir pozitīva, uzskata valdības vadītāja. 8,2% gadījumu attīstības tendences stagnē, 7,5% gadījumu tās ir negatīvas, bet attiecībā uz 21,3% no mērķiem attīstības tendence ir pilnīgi pretēja noteiktajam mērķim.
Ziņojumā minēts, ka būtiska uzmanība turpmāk jāpievērš izvirzītajiem mērķiem un to sasniegšanai rīcības virzienos "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", "Stipras ģimenes paaudzēs", "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība", "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide", "Daba un vide - Zaļais kurss", "Saliedētība" un "Tiesiskums un pārvaldība", kuros ir lielākais negatīvo attīstības tendenču īpatsvars.
Viskritiskāk vērtējamas tendences attiecībā uz rīcības virzieniem "Stipras ģimenes paaudzēs" un "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide", kuros lielākā daļa mērķu vērtējama kā tādi, kuru plānotos rezultātus būs ļoti grūti vai neiespējami sasniegt bez efektīvām rīcībpolitikas izmaiņām.
Ziņojumā teikts, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā visaugstākā prioritāte būtu piešķirama rīcības virzieniem "Saliedētība" un "Tiesiskums un pārvaldība", jo mērķu sasniegšanā šajos rīcības virzienos redzama virkne būtisku izaicinājumu, tāpat arī visaugstākā prioritāte būtu piešķirama rīcības virzienam "Drošība", ņemot vērā daļas sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kā arī Latvijas valstij naidīgas informācijas izplatību sociālajos medijos.
Papildus minētajiem rīcības virzieniem īpaši uzsvērta nepieciešamība fokusēties uz rīcības virzienu "Produktivitāte, inovācija un eksports", kura mērķu sasniegšana ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei un arī pārējo rīcības virzienu rezultativitātei.
Vienlaikus ziņojumā secināts, ka vairākumā rīcības virzienu mērķa rādītāju ir vērojams progress un nepieciešams turpināt aktīvu darbu sekmīgo rīcības virzienu sekmju nostiprināšanā un uzsākt diskusiju par nepieciešamajām politikas izmaiņām tajās jomās, kur progress ir mazāks, tai skaitā ņemot vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050 gadam un Nacionālā attīstības plāna nākamajam periodam izstrādes procesu un tajā plānotās diskusijas, ekspertu un sabiedrības iesaisti.
