
Lielvārdes prāvests nikns uz egļu lauzējiem, Ludzā priecājas par policijas pārcentību, atkritumu kalns Babītē: kriminālā province

Lielvārdes katoļu draudzes ganu sadusmojuši vietējie resgaļi, kuri lauž pie baznīcas augošo egļu zarus, no kuriem sev būvē “partizānu teltis”. Ludzas novada domes priekā berzē rokas, jo pašvaldības policija pārcentusies – soda naudās iekasējusi vairāk, nekā bija paredzēts. Bet Babītes pagasta Dzilnuciemā vides inspektori uzdūrušies milzīgam būvgružu kalnam.
Lielvārdes katoļu prāvests piktojas uz baznīcas egļu postītājiem

Lielvārdes katoļu prāvests februāra vidū bija pamatīgi sapiktojies uz vietējiem resgaļiem, kuri aplauž pie dievnama augošo egļu zarus. Laikraksts “Ogres Vēstis Visiem” raksta, ka 15. februārī policijā saņemta informācija, ka Lielvārdē, Meža ielā, pusaudži bojā apstādījumus, laužot egļu zarus. Ierodoties, sastapts katoļu baznīcas prāvests, kurš paskaidroja, ka jaunieši, kuri nākot vizināties ar ragavām no kalna baznīcas tuvumā, sākuši baznīcas teritorijā būvēt rotaļu mājas, kā materiālus izmantojot egļu zarus, ko nolauž no eglēm, kas aug baznīcas teritorijā:
“Apsekojot norādīto vietu, sastapti vairāki jaunieši, ar kuriem veiktas profilaktiska rakstura pārrunas, izskaidrojot viņu izdarītā pārkāpuma sekas un administratīvo atbildību. Jaunieši paskaidroja, ka sacīto ir sapratuši un nodos ziņu arī citiem, kuri nāk uz šejieni vizināties ar ragavām. Katoļu baznīcas prāvestam solīts, ka, lai kontrolētu jauniešu darbības, iespēju robežās šī vieta tiks apsekota biežāk.”
Ludzā uzjautrinās par pašvaldības policijas pārcentību
Austrumlatvijas iedzīvotājiem nelielu atelpu piedāvājis vietējais sabiedriskais aktīvists Andris Toporkovs, kurš sociālajos tīklos publicējis video no Ludzas novada domes sēdes: “Nedaudz jautrības no budžeta pieņemšanas dienas.”
Tajā vietējie deputāti gandarīti smejas par novada pašvaldības policijas darbību: viņi tiek nosaukti par malačiem nevis tāpēc, ka Ludzas pusē veiksmīgi nodrošinājuši sabiedrisko kārtību, bet gan tādēļ, ka ievērojami pārsnieguši ieplānoto soda naudas apjomu – 5300 tūkstošu eiro vietā, kasē ieripojuši par teju 70% vairāk, neplānotais ieguvums - 3700 eiro vairāk (kopsummā 9000 eiro). Te nu vietējie spriež, vai līdz ar to, arī šogad pašvaldības budžetā sodā naudas ieņēmumos būtu jāieliek 9000 eiro, cerot uz to, ka ludzānieši būs vēl vairāk nerātni un vietvaras budžetu vēl vairāk papildinās ar soda naudām.
Babītes pagastā konstatē būvgružu kaudzi

Izskatot informāciju par atkritumu izgāšanu privātīpašumā Dzilnuciemā, Babītes pagastā, Mārupes novadā, Valsts vides dienests (VVD) operatīvi veica pārbaudi un konstatēja, ka Dzilnuciemā vidē izgāzti ap 1000 kubikmetru būvniecības atkritumu, tostarp betons, ķieģeļi, asfalts un mehāniski apstrādāti atkritumi, kas satur gan būvniecības, gan sadzīves atkritumus.
Pazīmes liecina, ka mehāniski apstrādātie atkritumi, visticamāk, nav radušies mājsaimniecībā, bet gan veicot mērķtiecīgas atkritumu apsaimniekošanas darbības, tos vācot un šķirojot. VVD turpina lietas apstākļu vērtēšanu un informācijas vākšanu atbildīgās personas noskaidrošanai. Jāatzīmē, ka šādā un līdzīgās situācijās pie atbildības tiek sauktas visas notikumā iesaistītās puses - atkritumu īpašnieks, zemes īpašnieks un nelikumīgo darbību veicējs.
“Šāda rīcība ir nelikumīga un tiešā veidā apdraud vidi. Atkritumi piesārņo zemi, gruntsūdeņus un upes, un pastāv risks, ka lietus vai citi dabas procesi izskalos kaitīgas vielas, piemēram, ķīmiskos savienojumus, kas var radīt ilgstošu vai neatgriezenisku piesārņojumu. Turklāt šāda rīcība kaitē cilvēku tiesībām dzīvot drošā, veselīgā un sakoptā vidē. Nelikumīgi uzglabāto atkritumu izvešana un iespējamā piesārņojuma novēršana pārkāpējam izmaksā daudz vairāk nekā pareiza apsaimniekošana atkritumu rašanās brīdī," uzsver VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Atkritumu kontroles daļas vadītājs Mārtiņš Egle.
Atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Patvaļīga būvniecības atkritumu uzglabāšana un apglabāšana vai pārvadāšana bez vides atļaujas ir administratīvi sodāms pārkāpums. Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam - fiziskajai personai līdz 1000 eiro, bet juridiskajai personai līdz 2800 eiro.










