No Rēzeknes mēra amata atstādinātais Bartaševičs vaino Finanšu ministriju (FM) domes lēmumu bremzēšanā

Ierakstā "Facebook" viņš apgalvo, ka ministrijas iebildumi pret domes pieņemto 2026. gada budžetu ir formāli. Bartaševiča vērtējumā ministrija apzināti kavē stabilizācijas procesa noslēgumu. Tas tiekot darīts, jo "pēc šī nepilnīgā procesa beigām šī uzraugošā iestāde zaudētu jebkādus ietekmes un kontroles instrumentus pār Rēzekni".

Deputāts apgalvo, ka Rēzeknes dome rīkojas likuma ietvaros un panāks pieņemto lēmumu pilnvērtīgu īstenošanu. "Un jebkādi administratīva spiediena mēģinājumi, īpaši ārpus likuma robežām, saņems stingru un publisku atbildi," sola Bartaševičs. Pašvaldības vadība nav sniegusi atbildi par turpmāko rīcību ar budžetu, ņemot vērā FM iebildumus.

Jau ziņots, ka FM Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisija, izvērtējot Rēzeknes finanšu situāciju, konceptuāli saskaņojusi pašvaldības prioritāro investīciju projektu sarakstu un uzdevusi veikt grozījumus 2026. gada budžetā, pārskatot uzturēšanas izdevumus.

Komisija Rēzeknes pašvaldībai uzdeva arī izvērtēt darbinieku skaita pieauguma pamatotību un nodrošināt, ka izdevumi tiek segti no kārtējā gada ieņēmumiem. Pēc budžeta grozījumiem Rēzeknes pašvaldībai jāiesniedz precizēts 2026. gada finansēšanas plāns.

Komisija uzsvēra, ka budžeta izdevumi jāplāno atbilstoši pieejamajiem resursiem, nepieļaujot saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, bet naudas līdzekļu atlikumi izmantojami vienreizējiem izdevumiem. Pašvaldībai prioritāri jānodrošina autonomo funkciju izpilde un uzņemto saistību segšana, virzoties uz efektīvāku pārvaldību un ilgtspējīgu finanšu stabilitāti.

Kā ziņots, Rēzeknes parādsaistības šogad sasniegs 18,58% no visa budžeta, liecina 23. janvārī domes sēdē apstiprinātais pašvaldības budžets. Plānots, ka pašvaldības ieņēmumi šogad sasniegs 56,5 miljonus eiro, bet izdevumi - 60,7 miljonus eiro.