Sniega tīrītāji bloķē ietves un riskē apskādēt automašīnas - vai tas ir atļauts?
Portāla Jauns.lv redakcijā saņemti vairāki lasītāju jautājumi par sniega un ledus tīrīšanu no ēku jumtiem Rīgā. Iedzīvotāji norāda, ka darbu laikā nereti tiek pilnībā norobežotas gājēju ietves, apgrūtinot pārvietošanos. Atsevišķos gadījumos norobežojošās lentes novilktas arī ap stāvošām automašīnām, kokiem, apstādījumiem un pilsētvidē izvietotiem dekoratīviem elementiem.
Rīgas dome skaidro, ka galvaspilsētā ir spēkā saistošie noteikumi “Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”, kas regulē teritoriju kopšanu un ēku uzturēšanu, tostarp jumtu attīrīšanu no sniega un ledus.
Pašvaldībā uzsver, ka teritorijas norobežošana vietā, kur no jumta var nokrist sniegs vai lāstekas, ir pieļaujama tikai īslaicīgi – darbu veikšanas laikā. Tas nevar būt ilgtermiņa risinājums. Namu īpašniekiem apdraudējums jānovērš, attīrot jumtus, nevis pastāvīgi slēdzot gājēju ietves.
Vienlaikus darbu veicējiem jānodrošina iedzīvotāju, tostarp gājēju, drošība, atbilstoši norobežojot zonu, kur notiek darbi. Par darbu organizēšanu un drošību atbildīgs ir konkrētā īpašuma īpašnieks.
Ja sniega vai ledus tīrīšanas laikā tiek nodarīti bojājumi, piemēram, automašīnām vai apstādījumiem, zaudējumu atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā. Ja atbildīga ir fiziska vai juridiska persona, tai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Savukārt, ja par kaitējumu atbildīga ir pašvaldība, iedzīvotājam jāiesniedz brīvas formas iesniegums, pievienojot pierādījumus par zaudējumu apmēru – piemēram, bojājumu fiksāciju, izmaksu apliecinošus dokumentus vai policijas aktu.
Pašvaldība izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksu, ja prasība tiek atzīta par pamatotu.
Rīgas dome aicina iedzīvotājus iespējamu pārkāpumu gadījumos vērsties atbildīgajās institūcijās, lai situācijas tiktu izvērtētas un nepieciešamības gadījumā novērstas.
Ja policija konstatē, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai pārvaldītājs nav notīrījis sniegu, ledu vai lāstekas no būves jumta, tādējādi apdraudot gājēju un transportlīdzekļu drošību, tā var izdot administratīvo aktu, kas uzliek īpašniekam vai pārvaldītājam par pienākumu saprātīgā termiņā veikt jumta attīrīšanas darbus. Savukārt gadījumos, kad krītoša sniega vai ledus dēļ persona jau ir guvusi traumu vai ir bojāta manta, piemēram, automašīna, pašvaldības policija var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Par šādu pārkāpumu fiziskajai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai līdz 1400 eiro.
Atgādinām, ka 2024. gadā Rīgā gājēju nogalināja no jumta krītošs ledus. 2025. gada 13. novembrī Rīgas pilsētas tiesā tika pasludināts saīsinātais spriedums krimināllietā, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības. Tiesa apstiprināja starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un atzina apsūdzēto par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un piesprieda viņam probācijas uzraudzību uz vienu gadu un trīs mēnešiem, informē Latvijas Republikas prokuratūra.
Ņemot vērā, ka vīrietis vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, samaksāja cietušajam – mirušā radiniekam – morālā kaitējuma kompensāciju 15 000 eiro apmērā, kā arī noslēdza izlīgumu ar cietušo un atvainojās par nodarījumu, valsts apsūdzības uzturētāja – Rīgas Austrumu prokuratūras prokurora – ieskatā spriedums ir tiesisks un pamatots.
Šis nav vienīgais gadījums, kad nenotīrītu jumtu dēļ cieš gājēji, taču, par laimi, līdz šim līdzīgi negadījumi nav beigušies ar letālām sekām.
