2014. gada dubultslepkavība Ķīpsalā: kā 18 gadus vecs jaunietis gaišā dienā nogalināja klostermāsu un biroja darbinieci
2014. gada 6. decembra rītā 79 gadus vecā klostera māsa Leonīda, kā ierasts, piedalījās svētajā misē Rīgas Svētā Jāzepa baznīcā Dzegužkalnā. Pēc dievkalpojuma viņa devās atpakaļ uz klosteri pa savu ierasto ceļu. Taču šoreiz mājās viņa nepārradās. Agrā decembra rītā klostermāsa pazuda bez pēdām, vēsta raidījums "Nozieguma rekonstrukcija".
Leonīdas mirstīgās atliekas tika atrastas pēc nepilnām divām nedēļām – 14. decembrī, Trešās adventes svētdienas rītā. Ķermeni netālu no klostera uzgāja kaimiņiene, kas pastaigājās ar suni. Nozieguma brutalitāte šokēja sabiedrību – sieviete bija nožņaugta un sista ar nūju pa dzīvībai svarīgām ķermeņa daļām.
Drīz pēc tam policija saņēma ziņu par vēl vienu pazudušu sievieti – 1958. gadā dzimušu biroja darbinieci Ludmilu, kura strādāja Ķīpsalas apkārtnē. Sieviete bija ieradusi pusdienlaikā doties nelielā pastaigā, taču šoreiz darbā neatgriezās. Kolēģi, satraukti par viņas veselības problēmām un jau izskanējušo ziņu par klostermāsas slepkavību, devās viņu meklēt.
Aptuveni 400 metru attālumā no Ludmilas darbavietas, netālu no Matrožu ielas, tika atrasts viņas ķermenis. Sievietei bija smaga galvas trauma, apģērbs saplēsts, bet līķis – daļēji piesegts ar paklājiem. Arī šī slepkavība bija notikusi gaišā dienas laikā.
Valsts policija sāka kriminālprocesu par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Izmeklēšanā sākotnēji bija maz pavedienu, taču izšķiroša izrādījās slepkavas kļūda pēc otrā nozieguma. No nogalinātās Ludmilas somiņas tika paņemts mobilais tālrunis, nauda un dokumenti. Telefonā tika ievietota cita SIM karte, ar kuru tika veikti zvani un sūtītas īsziņas.
Pārbaudot ierīces darbību, policija noskaidroja, ka tajā atrodas SIM karte, kas pieder Ķīpsalas iedzīvotājam Ņikitam. Jau pēc dažām stundām Rīgas kriminālpolicija viņu aizturēja – 18 gadus veco jaunieti izcēla no gultas viņa dzīvesvietā, vien dažu simtu metru attālumā no abām nozieguma vietām.
Saskaņā ar apsūdzību 6. decembrī, būdams alkohola reibumā, jaunietis uzbruka klostermāsai, piezogoties no aizmugures un ievelkot viņu krūmos. Tur viņš sievieti žņaudza un sita pa galvu un krūškurvi. 18. decembrī viņš līdzīgā veidā uzbruka Ludmilai – sākotnēji palūdzot cigareti, bet pēc atteikuma piezogoties no mugurpuses un ievelkot krūmos.
Tiesā atklājās, ka Ņikitas ģimene mēdza doties uz klosteri pēc pārtikas atlikumiem mājdzīvniekiem. Tomēr apsūdzētais apgalvoja, ka personīgi klostermāsu nepazinis. Psihiatri viņu atzina par pieskaitāmu, konstatējot organiskus personības traucējumus, kas izpaužas noteiktās situācijās.
Tiesa secināja, ka abi noziegumi izdarīti mantkārības nolūkā, lai gan iegūtās mantas bijušas mazvērtīgas. Savā 20. dzimšanas dienā Ņikita saņēma spriedumu – mūža ieslodzījumu par divu sieviešu slepkavību. 2017. gadā spriedums Augstākajā tiesā tika atstāts negrozīts.
Noslepkavotā klostermāsa Leonīda bija pazīstama ar mieru un sirsnību – viņa vienmēr pirmā ieradās uz lūgšanām un palīdzēja citiem. Ludmila bija divu dēlu māte un vecmāmiņa, kura bija sākusi celt māju uz nesen iegādātas zemes.
Abi noziegumi notika gaišā dienas laikā apdzīvotā Rīgas vietā, un vēl ilgi raisīja sabiedrībā jautājumu – kā tas varēja notikt, nevienam neko nepamanot.
