"Mums ir doti 300 gadi" - Latvijas dabā veidojas spēcīgs sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām
Latvijas purvi var kļūt par negaidītu sabiedroto cīņā pret klimata pārmaiņām. Zinātnieki apgalvo, ka, ņemot vērā pašreizējās tendences, to augšana var turpināties vēl aptuveni 300 gadus, aktīvi uzsūcot ogļskābo gāzi.
Purviem ir svarīga loma klimata procesos un tie var kļūt par spēcīgu dabas ogļskābās gāzes absorbentu vēl vairākus gadsimtus. Par to TV24 programmā "Klimata balss" pastāstīja Latvijas Universitātes profesors Normunds Stivriņš.
"Ja skatāmies uz ilgāku laika posmu, kopš ledāja atkāpšanās, var redzēt, ka mitrākos un vēsākos klimata apstākļos purvi veidojas daudz aktīvāk," skaidroja zinātnieks.
Pētījumi, kas veikti, tostarp arī Latvijas teritorijā, rāda interesantu likumsakarību. Laikā, kad klimats pagātnē bija siltāks par aptuveni 2,5–3 grādiem — pirms apmēram 8000–4000 gadiem — kūdras pieaugums bija ievērojami mazāks. "Savukārt pēdējo 4200 gadu laikā tas atkal ir ievērojami palielinājies," norādīja Stivriņš.
Pēc pētnieku prognozēm, ja pašreizējās klimata tendences saglabāsies, nākamo 300 gadu laikā purvu pieaugums var kļūt vēl izteiktāks. Tomēr tālākais notikumu attīstības scenārijs paliek neziņā. Saskaņā ar zinātnieka vārdiem, attālākā nākotnē process var mainīties.
"Kādā brīdī viss var pagriezties otrādi — kūdra var sākt aktīvāk sadalīties, izdalot vairāk CO₂ atmosfērā," skaidroja viņš. Patiesībā, kā uzsver profesors, daba cilvēcei dod noteiktu laiku risinājumu meklēšanai. "No dabas un klimata viedokļa mums ir doti aptuveni 300 gadi, lai atrastu risinājumus šai problēmai," uzsvēra Stivriņš.
Pētījumi rāda, ka purvu nozīme klimatā ir ārkārtīgi liela. "Daudzi var iebilst, piemēram, mežsaimniecības nozares pārstāvji, bet mūsu mērījumi — un ne tikai mūsu, bet arī pasaules pētījumi — rāda, ka purvi spēlē milzīgu lomu klimata sistēmā," atzīmēja profesors.
Latvijā kūdras ieguve notiek tikai nelielā teritorijā, kamēr plašie purvu masīvi turpina pildīt svarīgu ekoloģisko funkciju. "Mums ir milzīgas purvu platības, kur notiek CO₂ uzsūkšana no atmosfēras un tā ilgtermiņa uzkrāšana," noslēdza Stivriņš.
