15 gadus vecās Olgas dzīvi aprāva klasesbiedru pastrādātā slepkavība - viens no nežēlīgākajiem noziegumiem Latvijā
Šī gada 22. janvārī pirmizrādi "Tet TV+" platformā piedzīvoja pašmāju dokumentālais raidījums “Nozieguma rekonstrukcija”, kuru veido rakstniece un kino producente Lelde Kovaļova, kopā ar galveno žurnālistu Robertu Šteinbergu un citiem ekspertiem. Raidījums piedāvā detalizētu ieskatu septiņās nozīmīgās krimināllietās, kas būtiski ietekmējušas Latvijas sabiedrību. Pirmajā sērijā tika atklāts viens no Latvijas nežēlīgākajiem noziegumiem – 15 gadus vecās skolnieces Olgas pazušana un slepkavība.
2009. gada svētdiena Vecmīlgrāvī sākās mierīgi un šķietami parasti. Cilvēki gaidīja sabiedrisko transportu, ielas bija dzīvas, un nekas neliecināja, ka šī diena kļūs par vienu no traģiskākajām Latvijas kriminālvēsturē. Vakarā Valsts policijā vērsās 15 gadus vecās Rīgas vidusskolas 9. klases skolnieces Olgas vecāki – meitene bija izgājusi no mājām un neatgriezās.
Sākotnēji vecākiem radās aizdomas, ka Olga varētu būt devusies uz Liepāju pie sava jaunā drauga, taču vēlāk no Olgas brāļa kļuva zināms, ka meitene, iespējams, devusies uz privātstundu pie klasesbiedra Ņikitas, kuram viņa bieži palīdzēja mācībās. Vecāku mēģinājumi ar viņu sazināties bija neveiksmīgi. Klasesbiedri stāstīja, ka Olga un Ņikita esot sastrīdējušies un Olga aizgājusi, taču šī versija vecākiem šķita neraksturīga Olgas uzvedībai.
Tēvs centās noskaidrot, kas ir Ņikita, un no dēla, kurš mācījās tajā pašā skolā, saņēma nelabvēlīgu raksturojumu. Tomēr tiešu pierādījumu, kas Ņikitu saistītu ar Olgas pazušanu, nebija.
Meklēšanā iesaistījās ģimene, draugi, brīvprātīgie un vēlāk arī Aleksandrs Faminskis, kuram tolaik nebija pieredzes pazudušu cilvēku meklēšanā. Meži tika pārmeklēti nedēļām ilgi, pat piesaistot ekstrasensus, taču bez rezultātiem. Pēc vairāk nekā mēneša meklējumiem mežā tika pamanīta ar zariem nomaskēta vieta ar svaigiem dzīvnieku rakumiem. Tur tika atrasta Olga.
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka slepkavību izdarīja četri jaunieši – Olgas klasesbiedrs Ņikita un viņa paziņas Vadims, Filips un Pāvels. Noziegums bija rūpīgi izplānots. Jau no rīta Jaunciema mežā tika izrakta bedre, sagatavotas lāpstas un ķerra. Pusdienlaikā Ņikita sagaidīja Olgu sabiedriskā transporta pieturā, it kā dodoties mācīties. Vēlāk jaunieši aizvilināja meiteni uz mežu, kur viņa tika noslepkavota. Ekspertīze konstatēja vairākas dziļas grieztas brūces kakla un krūškurvja apvidū.
Prokuratūra uzskatīja, ka galvenais nozieguma organizētājs bija Ņikita, dzimis 1993. gadā. Viņš bija izdomājis fiktīvu organizāciju “ISA” un vēl augstāku struktūru “VEROS”, pārliecinot pārējos, ka darbojas organizētā noziedzīgā grupā. Patiesībā tā bija viņa fantāzija. Slepkavības mērķis nebija personisks naids, bet gan vēlme visus četrus sasaistīt ar kopīgu smagu noziegumu.
2009. gada 12. augustā visi četri jaunieši tika aizturēti, un gadu vēlāk Rīgas apgabaltiesa viņus atzina par vainīgiem un piesprieda katram 10 gadus brīvības atņemšanas, mantas konfiskāciju un 20 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju Olgas vecākiem. Prokuratūra uzsvēra, ka tas ir maksimālais sods nepilngadīgajiem, taču to uzskatīja par nesamērīgi vieglu.
Publiski nav zināms, kāda ir viņu dzīve pēc atbrīvošanas. Taču Olgas pazušana kļuva par izšķirošu punktu Aleksandra Faminska dzīvē – tieši šis gadījums iedvesmoja viņu dibināt organizāciju “Bezvests.lv”, kas šodien ir pieredzes bagātākā bezvēsts pazudušo meklēšanas organizācija Latvijā. Sākotnēji organizāciju bija plānots nosaukt Olgas vārdā, taču, saudzējot tuvinieku sāpes, tika izvēlēts neitrāls nosaukums.
Olga zaudēja dzīvi netaisnīgi un pārāk agri. Taču viņas labestība un vēlme palīdzēt citiem turpina dzīvot – caur cilvēkiem, kuri meklē, palīdz un neatmet cerību.
