VIDEO: ko darīt, ja apkures rēķini dzen izmisumā? Latvijā arvien populārāka kļūst namu siltināšana
Gada sākums Latvijā pārsteidza ar pamatīgu aukstumu, liekot iedzīvotājiem ne tikai meklēt siltāku apģērbu un “avārijas risinājumus” telpu apsildei, bet arī ar bažām gaidīt apkures rēķinus.
Situācijā, kad energoresursu cenas ietekmē ikviena maciņu, eksperti uzsver, ka ēku renovācija vairs nav tikai vizuāls uzlabojums, bet gan kritiska nepieciešamība ēku dzīvildzes pagarināšanai un finanšu ietaupījumam. Neatkarīgais energoefektivitātes eksperts Ainārs Niedols norāda uz būtisku dinamiku – lai gan Valsts kontroles dati iepriekš rādīja, ka ir tikai 4 % renovētu ēku, 2025. gadā šis rādītājs Latvijā ir pakāpies jau līdz 22 %.
Tehnoloģiju attīstība un kvalitātes kontrole
Nozares pirmsākumos 2009. gadā tika izstrādāti vien pāris simti energoefektivitātes sertifikātu, bet tagad to skaits sasniedz aptuveni 9000 gadā, aptverot gan jaunbūves, gan renovētus namus un privātmājas. Mainījusies arī izpratne par siltumizolācijas biezumu. Eksperts atceras – agrāk domāja, ka pusmetru bieza ķieģeļu siena jau ir daudz, bet tad teica: pieliksim vēl trīs centimetrus putuplasta, un būs pavisam labi. Tagad rādītāji ir auguši un standarts ir sasniedzis jau 15–20 centimetru.
Eksperts uzsver, ka pilna renovācija ietver ne tikai fasādes siltināšanu, bet arī logu nomaiņu, jumta un cokola siltināšanu, kā arī pagraba cauruļvadu izolāciju. Lai pārliecinātos par darba kvalitāti, talkā tiek ņemtas termokameras. Ar tām var pārbaudīt, cik veiksmīgi veikta renovācija un vai nav atrodami brāķi, jo ierīces ekrānā skaidri redzams, kā no nesiltinātās ēkas siltums burtiski “lido ārā”.
Ekonomiskie izaicinājumi un ieguvumi
Viens no lielākajiem šķēršļiem iedzīvotājiem ir straujais izmaksu kāpums, jo kopš 2017. gada renovācijas izmaksas uz kvadrātmetru pieaugušas par 127 %. Ainārs Niedols atzīst, ka būvniecības sadārdzināšanās dēļ atmaksāšanās laiks kļuvis krietni ilgāks. Viņš skaidro, ka lētāks ikmēneša maksājums uzreiz nebūs, jo bankas procents kopā ar siltumenerģijas rēķinu parasti ir aptuveni tāds pats, kā bija jāmaksā pirms tam. Tomēr eksperts uzsver citus būtiskus faktorus, jo tādā veidā tiek saglabāta māja, uzlabots vizuālais izskats un pacelta ēkas vērtība.
Kā veiksmīgu piemēru Niedols min kādu divstāvu ķieģeļu māju, kurā pēc renovācijas siltumenerģijas patēriņš samazinājās no 174 kWh/m² līdz 75 kWh/m². Citos gadījumos ietaupījums var sasniegt pat vairāk nekā 70 %. Lai sasniegtu šādus rezultātus, būtiski ir ievērot pareizu secību – sākot ar energoauditu un projektēšanu, piesaistot uzticamus būvniekus, un obligāti nodrošināt tehnisko uzraudzību no iedzīvotāju puses, lai neveidotos neērtas situācijas ar būvnieka piesaistītajiem kontrolieriem.
Sabiedrības attieksme un valsts atbalsts
Neraugoties uz atbalsta programmu popularitāti, sabiedrībā joprojām ir dalītas jūtas. Eksperts lēš, ka aptuveni puse iedzīvotāju grib, bet otra puse joprojām netic šai lietai vai nevēlas ieguldīt līdzekļus. Pašlaik likumdošana paredz, ka projekta uzsākšanai nepieciešams 51 % dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Ainārs Niedols ir pārliecināts, ka jebkurš atbalsts būs par labu siltināšanai, taču vienlaikus ir daudz jāstrādā ar iedzīvotāju informēšanu.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
