Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi Rīgas domes deputāta Brēmaņa celtās prasības pret Latvijas valsti
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi sūdzības lietā "Brēmanis un citi pret Latviju", kurā viens no sūdzības iesniedzējiem bija Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis (SV/JA).
Kā informē Ārlietu ministrijā, iesniedzēji savās sūdzībās apgalvoja, ka kriminālprocesa ietvaros viņu dzīvesvietās veiktā kratīšana un dokumentu un ierīču izņemšana bija pretrunā viņu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas garantētajām tiesībām.
Lēmumā tiesa vispirms pievērsās valdības izvirzītajam argumentam, ka Brēmanis nebija izsmēlis nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus saistībā ar šaujamieroča un munīcijas izņemšanu. Tiesa piekrita valdībai, ka Brēmanis nav pārsūdzējis izmeklētāja lēmumu par šo priekšmetu izņemšanu, un noraidīja šo konkrēto sūdzību.
Pievēršoties iesniedzēju sūdzībām pārējā daļā, tiesa sākumā atsaucās uz tās judikatūrā nostiprinātajiem vispārējiem principiem par kratīšanas tiesiskumu, kas iedibināti, piemēram, lietā "Vinks un Ribicka pret Latviju".
Tiesa atgādināja, ka, vērtējot to, vai iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību ir pamatota, ir jāņem vērā tas, vai iejaukšanās pamats bija noteikts likumā, vai iejaukšanās īstenota leģitīma mērķa sasniegšanai un bija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā.
Apskatot konkrētās lietas faktus, tiesa atzina, ka kriminālprocesā veiktās kratīšanas un mantu izņemšana radījusi iejaukšanos iesniedzēju Konvencijas 8. pantā garantētajās tiesībās. Tiesa arī secināja, ka iejaukšanās pamats bija noteikts likumā un ka iejaukšanās īstenota, lai sasniegtu divus leģitīmos mērķus, proti, novērstu noziedzību un aizsargātu citu cilvēku tiesības.
Izvērtējot to, vai iejaukšanās bija samērīga, tiesa visupirms piekrita valdībai, ka pastāvēja pietiekams pamats, lai konstatētu Brēmaņa saistību ar pārējo iesniedzēju dzīvesvietām, kurās veiktas kratīšanas. Proti, pirmā adrese bija deklarēta kā Brēmaņa dzīvesvieta. Savukārt otrā adrese atbilstoši valsts iestādēm pieejamai informācijai bija Brēmaņa faktiskā dzīvesvieta, ko viņš arī neapstrīdēja. Turklāt Brēmanim piederošajam uzņēmumam tur bija reģistrēta adrese, un viņš bija norādījis valsts iestādēm, ka tur glabā savu šaujamieroci.
Visbeidzot tiesa norādīja, ka fakts, ka Brēmaņa ģimenes locekļi (otrais, trešais, ceturtais un piektais iesniedzējs) dzīvoja šajās telpās, bet pret viņiem netika veikta izmeklēšana, nebija šķērslis, lai veiktu kratīšanu šajās adresēs.
Attiecībā uz tiesas atļaujām veikt kratīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka to tvērums bija skaidri ierobežots ar izmeklēšanā esošajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Turklāt Brēmaņa mobilā tālruņa izņemšana bija ietverta lēmumā par atļauju veikt kratīšanu. Tiesa piekrita valdības argumentam, ka izņemtās iesniedzēju piederošās mantas bija jāpārbauda un jānoskaidro, vai pastāvēja to saistība ar noziedzīgajiem nodarījumiem.
Visbeidzot tiesa atzīmēja, ka iesniedzēji nebija sūdzējušies par to, ka izņemtās mantas tika paturētas pārāk ilgi vai pārāk ilgi iesniedzējiem liegta piekļuve saviem datiem.
Ņemot vērā šos apsvērumus, tiesa secināja, ka iejaukšanās iesniedzēju tiesībās bija pamatota un samērīga, tādējādi atbilstoši konvencijas 35. pantam noraidot iesniedzēju sūdzības.
Brēmanis apsūdzēts par vairāk nekā 100 tūkstošu eiro izkrāpšanu no Latvijas valsts
Kā vēstīts, Rīgas pilsētas tiesa šonedēļ turpināja skatīt krimināllietu, kurā Brēmanis apsūdzēts par Latvijas valstij piederošu 102 721 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos diplomāta karjeras laikā. Prokuratūra ziņoja, ka Brēmanis, tobrīd būdams valsts amatpersona ar tiesībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem vēstniecības bankas kontā un kā Ārlietu ministrijas darbinieks, laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam kopsummā izkrāpa un piesavinājās Latvijai piederošus finanšu līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā. Savas noziedzīgās darbības viņš veica, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, rīkojoties pretēji tā uzdevumiem un interesēm. Darba attiecības ar Brēmani izbeigtas 2017. gada 31. janvārī, savstarpēji vienojoties, iepriekš informēja Ārlietu ministrija.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Brēmanis kā pilnvarotais lietvedis savulaik vadīja Latvijas vēstniecību Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Abū Dabī. Brēmanis arī bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis Starptautiskajā atjaunojamo energoresursu aģentūrā. Tāpat viņš strādājis par Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītāju, Latvijas vēstniecības ASV otro sekretāru, kā arī Ārlietu ministrijas politisko un attīstības padomnieku Afganistānā.
Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka bijušā Latvijas vēstniecības pilnvarotā lietveža AAE visplašāk atspoguļotais veikums bija viņa sarīkotās vakariņas 2017. gadā Dubaijā. Brēmanim izdevās sasēdināt pie viena galda toreizējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kādu šeihu un uzņēmēju Aināru Šleseru, prezidentam it kā par to iepriekš neko nezinot.
"Es varu teikt tikai to, ka ministrija pieņēma lēmumu [par darba attiecību pārtraukšanu], balsoties uz pietiekami nopietnu informāciju, kas mums tika nodota un kas bija arī mūsu rīcībā, bet sīkāk komentēt es neko nevēlētos tāpēc, ka ir vesela rinda jautājumu, kas tālāk tiek risināti," raidījumam savulaik apliecināja toreizējais ārlietu ministrs, tagad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (JV).
Atsaucoties uz Uzņēmuma reģistra informāciju, "de facto" vēstīja, ka Valsts drošības dienests 2018. gada decembrī nolēmis uzlikt arestu Brēmaņa kā tobrīd aizdomās turētā mantai. Vēlāk arī stājies spēkā arests viņam piederošā uzņēmuma "Middle East Latvia Holding" kapitāldaļām.
