VIDEO: Cik viegli ir šķērsot ielu Rīgā cilvēkiem ar redzes traucējumiem? Eksperiments, kas stindzina asinis
Jauns.lv kopā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” vienojās kopīgā eksperimentā Rīgas ielās. Mērķis – saprast, cik viegli vai grūti vājredzīgam vai neredzīgam cilvēkam ir nokļūt no A līdz B galvaspilsētas satiksmē.
Atzīsim – arī cilvēkam bez redzes traucējumiem gājēju pārejas šķērsošana Rīgā pat pie zaļās gaismas bieži vien ir nervozs pasākums.
Itin viegli pilsētas satiksmē ir atrast tādus šoferus, kuri mēģina “paspēt pie dzeltenā” vai pretī regulējamām pārejām “lido” ar ātrumu, kurš liecina vai nu par to, ka nemaz nav nolūka apstāties un palaist, vai nu par to, ka nolūks varbūt ir, bet vairs nav vietas bremzēšanai.
Attiecīgi Rīgā itin bieži redzam gājējus, kuri teju vai klanās savā pateicībā, ka viņiem ir atļauts uzkāpt uz “zebras” vai arī skrien tai pāri tā, it kā baidītos, ka autovadītājam apniks gaidīt. Sliktāk, protams, ir ar pārejām, kuras luksofori neregulē, bet tas jau ir cits stāsts.
Šoreiz pieturamies pie stāsta par gājēju pārejām ar luksoforiem un – kādu papildu funkciju, kuras vairumam Rīgas luksoforu nav – skaņas signālu, kas ļauj saprast, kad deg sarkans, kad zaļš. Šāda funkcija būtiski atvieglo ikdienas dzīvi vājredzīgajiem un neredzīgajiem iedzīvotājiem, kuriem regulētu krustojumu pāriešana pilsētā ir daudz, daudz grūtāks un riskantāks uzdevums.
Droši vien vairums pilsētnieku vai Rīgas apmeklētāju minēto skaņas signālu ir dzirdējuši šur un tur, bet realitāte ir tāda, ka luksoforu ar šo funkciju ir tik maz, ka visbiežāk vājredzīgajiem vai neredzīgajiem nesanāk pat nostaigāt vistipiskāko maršrutu tā, lai krustojumos nebūtu jācer uz laimi vai visu svēto klātbūtni.
Kā izdzīvot šādā pilsētā?
Kā tad ikdienā šādiem iedzīvotājiem izdodas tikt tur, kur iecerēts? Atjautība un rūdījums, draugi. Pilsētas centra ielās devāmies ar “Apeirons” pārstāvi Reini Darkēvicu – pieredze regulētu Rīgas centra krustojumu pārstaigāšanā viņam ir ilggadēja.
Reinis paskaidro, ka situācijās, kad iztrūkst skaņas signālu, jāpaļaujas uz blakus esošajiem cilvēkiem un skaņām, kuras dzirdamas pilsētvidē.
“Ja es dzirdu, ka no kreisās puses brauc auto, tātad, visticamāk, man nav zaļā gaisma ielas šķērsošanai. Ja dzirdu, ka plūsma no kreisās puses apstājas – var sākt domāt par iešanu,” skaidro Reinis.
“Citreiz var mēģināt paļauties uz līdzcilvēkiem – ja jūti, ka blakus stāvošie sāk soļot pāri, vari mēģināt iet reizē, taču te ir nianse... ļoti bieži gadās tādi, kas cilpo pāri pie sarkanā... tas, protams, nav forši,” norāda Reinis.
Jauns.lv bija arī iespēja pamēģināt pāriet šādu krustojumu ar acu apsēju. Sajūtas ir visnotaļ grūti aprakstīt... atliek vien apbrīnot to līdzcilvēku nervus un drosmi, kuri ir spiesti šādi “pārvarēt” Rīgas infrastruktūru ikdienā.
Rīgā knapi piektajai daļai luksoforu ir skaņa
Iespaidus, kurus Jauns.lv ieguva kopā ar Reini iemūžinājām video, kurš noskatāms publikācijas sākumā un sociālajos tīklos. Vērsāmies arī Rīgas domē, kur par luksoforiem un to funkcionalitāti atbild Ārtelpas un mobilitātes departaments.
Īsumā – vēlējāmies saprast, cik daudz tad īsti Rīgā ir luksoforu, kuri noder arī vājredzīgajiem un neredzīgajiem, un vai situāciju ar infrastruktūru vispār ir ieplānots padarīt labāku pārskatāmā nākotnē.
Izrādās, kopumā Rīgā ir 430 luksoforu objektu (regulējami krustojumi un regulējamas gājēju pārejas kopā). Vēsturiski galvaspilsētā tika izmantoti skaņas signāli – taurītes, skaidro departamentā.
“Taurītes bija jutīgas, daļēji atvērtas skaņas sistēmas, uz kurām bija ļoti liela ārējo apstākļu iedarbība - kondensāta, putekļu, sāls putekļu, kukaiņu, sniegputeņa ietekmē skaņas signāli ātri vien paliek klusāki un var izbeigt pildīt savas funkcijas jebkurā brīdī. Tagad tiek izmantoti skaņas signālu moduļi, kuri vienlaikus var pildīt vairākas funkcijas - gājēju fāzes izsaukuma pogas funkciju, skaņas signāla funkciju, vai abas kopā. Papildus uz tām var būt arī norādes par šķērsojamās brauktuves joslu skaitu, kā arī norāde par gājēju pārejas atrašanās vietu un iešanas virzienu attiecīgajā objektā. Skaņas moduļiem ir arī skaļuma regulēšanas funkcija, t.sk. pa diennakts laikiem. Kā arī ir iespēja skaņas dimmēšanai atkarībā no apkārtējās vides trokšņu līmeņa,” teikts departamenta atbildē.
Ŗealitātē no minētajiem 430 luksoforiem tikai aptuveni 80 ir aprīkoti ar skaņas signāliem.
“Vēsturiski skaņas signāli tika uzstādīti tikai tajos luksoforu objektos, kuros bija iedzīvotāju pieteikumi par šādu skaņas signālu nepieciešamību, kā arī tikai gadījumos, ja tas tehniski bija iespējams,” paskaidro domē.
Esot tā, ka skaņas signālu uzstādīšanai ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi, kuriem ir jāizpildās vienlaicīgi: ir jābūt atbilstoši standartam izvietotām luksoforu statnēm. Vēsturiski, īpaši Rīgas centrā, luksofori tika būvēti ar pēc iespējas mazāku materiālu patēriņu, lai tikai nodrošinātu minimālās braukšanas drošības un plūsmu vadības prasības.
Transporta un gājēju luksofori un luksoforu kabeļi tika izvietoti uz ēkas fasādēm. Atsevišķos krustojumos netika pat regulēti visi transporta virzieni.
Gājēju luksofori tika izvietoti uz pieejamiem stabiem neatkarīgi no gājēju pārejas trajektorijas. Gājēju luksofori daudzos luksoforu objektos netika uzstādīti vispār un gājējiem bija jāvadās pēc transporta luksoforu signāliem.
Skaņas signāli tika uzstādīti tikai luksoforu objektos, kuros bija iedzīvotāju pieteikumi, un tikai gadījumos, ja tas tehniski bija iespējams. Attiecīgi ne visos luksoforu objektos ir izpildīts luksoforu standarts attiecībā uz luksoforu statņu ievietojumu.
Aprīkot vienu luksoforu – no 500 līdz pat 30 000 eiro tēriņi
Skaņas signālu komplekta uzstādīšanas izmaksas vienai regulējamai gājēju pārejai ir, sākot no 500 eiro ar nosacījumu, ka ir pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra - luksoforu statnes ir standartam atbilstošā vietā, luksoforu statnē ir pieejamas brīvas dzīslas, ja objektā ir vairākas secīgas gājēju pārejas, tad ir iespēja skaņas signālus izvietot tā, lai nevar notikt pārklausīšanās.
“Gadījumos, kad luksoforu objektā nav pietiekams skaits brīvu dzīslu, lai uzstādītu skaņas signālus, būtu nepieciešama papildus kabeļu ieguldīšana, t.sk. veicot rakšanas darbus. Gadījumos, kad luksoforu objektā nav skaņas signālu izvietošanai atbilstoši izvietotas luksoforu statnes vai luksoforu statņu vietā ir uzstādītas konsoles tālu no brauktuves un gājēju luksofors ir izvietots uz iznesuma, tad skaņas signālus nav iespējams uzstādīt. Šajos gadījumos jāprojektē jaunas statnes. Līdz ar to šādos gadījumos izmaksas viena regulējama krustojuma aprīkošanai ar skaņas signāliem var sasniegt pat 30 000 eiro un vairāk, kaut gan tiešās skaņas signālu izmaksas būs tikai ap 250 eiro par vienu skaņas signālu,” skaidro departaments.
Traucē vandāļi, citiem iedzīvotājiem skaņas traucē
Būtisks skaņas signālu ekspluatācijas problēm-jautājums esot arī vandālisms. Mēdz parādīties arī tuvāk šādam objektam esošo māju iedzīvotāju sūdzības.
“Jo īpaši iestājoties siltākiem laikapstākļiem, kad iedzīvotāji pa nakti sāk atstāt vaļā logus,” piebilst departamentā. Te gan jāsaprot, ka tas, kas vienam ir neliela neērtība, citam – var nozīmēt drošību, veselību, pat dzīvību.
Domē norāda, ka esot arī jāņem vērā ikgadējās uzturēšanas izmaksas un iekārtu atjaunošanas izmaksas ik pēc 5-8 gadiem, kas ir šo iekārtu reālais kalpošanas laiks.
“Jaunos luksoforu objektos iespēju robežās tiek uzstādīti skaņas signāli, tomēr gan projektēšanas, gan būvniecības, gan modernizācijas, gan uzturēšanas laikā tiek ņemts vērā viss iepriekš minētais. Tomēr jauno luksoforu objektu trūkums (no skaņas signālu izvietošanas viedokļa) ir ietvju minimālās aizņemšanas prasības. Ietvēm un veloceļiem ir jābūt maksimāli brīviem no ceļa zīmju un cita veida stabiem un skaņas signālu izvietošanas iespējas atkal samazinās,” skaidro departaments.
