Bagāti lomi nākotnē vai “tukša jūra”? Kāds liktenis sagaida Baltijas jūru
Nav nekāds noslēpums, ka Baltijas jūra jau ilgu laiku saskārusies ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, barības vielu koncentrācijas pieaugumu, ko veicina lauksaimniecība un notekūdeņi, ar to saistīto eitrofikācijas procesu un arī pārzveju. Ko par to saka zinātnieki, un kā to izjūt zvejnieki? Kā sabalansēt zvejniecību un dabas vērtību saglabāšanu?
Vienu vienīgo grēkāzi grūti atrast
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis stāsta, ka vides apstākļi un kopējā ekoloģiskā situācija Baltijas jūrā nav labvēlīga, un tas iespaido zivju krājumus. Piemēram, zems skābekļa saturs ūdenī un bezskābekļa zonu izveidošanās negatīvi ietekmē piegrunts barības objektu pieejamību zivīm un arī nārsta sekmes – mazuļu izdzīvošanu. Rīgas līcī būtiska loma ir tam, kādi ir zivju barošanās apstākļi pavasarī un vasarā, jo tas lielā mērā nosaka zivju izdzīvotību.
“Labāk Baltijas jūras ūdeņos jūtas mazās pelaģiskās zivis – reņģes un brētliņas. Baltijas jūras vide ir ļoti mainīga. Ziemeļu daļā ir lielāka saldūdens ietekme, savukārt dienvidos ūdens ir sāļāks. Reņģes spēj izmantot šo mainīgo vidi un tai pielāgoties, veidojot dažādas apakšpopulācijas,” skaidro Ivars Putnis. Viņš norāda, ka patlaban Rīgas līča reņģu krājums ir vienā no vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Itin pieklājīgs līdz šim bijis arī brētliņu krājums, bet bažas rada tas, ka trijos no četriem pēdējiem gadiem zinātnieki novērojuši ļoti sliktu mazuļu izdzīvotību. Lai arī iemesli nav skaidri zināmi, jārēķinās, ka, krājumam sarūkot, zvejnieki brētliņas drīkstēs zvejot aizvien mazākā apmērā.
“Jāsaprot, ka situācija gadu no gada ir ļoti atšķirīga. To neietekmē ekoloģiskā situācija vien, bet arī, piemēram, laikapstākļi. Šis gads liek satraukties, jo līcī ir ledus, kas nozīmē, ka pavasarī ūdens vēl būs ļoti auksts. Šādos apstākļos zooplanktons savairosies vēlāk, un tas var negatīvi ietekmēt reņģu mazuļu izdzīvotību pēc nārsta,” teic zinātnieks.
Analizējot zivju krājumu novērtējumus, ko veikusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome, Baltijas jūras vides aizsardzības komisija, projekts LIFE FOR SPECIES un institūts BIOR, secināts – vairāki zivju krājumi, kas ir nozīmīgi piekrastes zvejai, patlaban ir drošā stāvoklī: Rīgas līča reņģe, plekste, vimba, vējzivs, taimiņš. Tomēr ir arī zivju krājumi, kurus ietekmē piekrastes zvejnieki un kuru krājuma stāvoklis ir kritiski zems, piemēram, menca, lucītis, zutis un lasis.
2025. gadā mencu ieguve makšķerēšanā un zemūdens medībās Baltijas jūras piekrastes ūdeņos tika aizliegta. Mencu lēno augšanu, slikto nobarotību un augsto dabisko mirstību nosaka gan ekosistēmas izmaiņas, gan vēsturiskā negausība to zvejošanā. Mencu krājums ir bijis pārzvejots jau pagājušā gadsimta 90. gados, un arī divtūkstošo gadu sākumā politiskie lēmumi bijuši pretrunā ar zinātniskajām rekomendācijām.
Ivars Putnis atgādina, ka Baltijas jūra ir ļoti jutīga ekosistēma un faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas, ir daudz un dažādi, tālab vienu konkrētu grēkāzi, kas pie visa ir vainīgs, nemaz nav iespējams nosaukt.
Zveju kontrolēt visvieglāk
Ivars Putnis norāda, ka tieši zveja ir faktiski vienīgā kontrolējamā lieta visu mainīgo faktoru vidū, kas ietekmē zivju krājumu. “Ja gribam nākotnē saglabāt ilgtspējīgu zvejniecību, ir svarīgi šo procesu atbilstoši regulēt. Balanss starp ekonomiskajām interesēm un dabas vērtību saglabāšanu ir ļoti smalks.” Zinātnieku uzdevums šajā gadījumā ir ievākt, analizēt un apkopot datus par komerciāli nozīmīgākajām zivju sugām – gan to, kāds ir pašreizējais populācijas stāvoklis, gan ieskicēt, kāds tas varētu būt nākotnē pie dažādiem zvejas scenārijiem. Balstoties uz iegūto informāciju, iespējams sniegt maksimāli korektu zinātnisko padomu lēmējvarai.
Sava loma šajā stāstā ir katram iesaistītajam dalībniekam. Kāda tā ir zvejniekiem?
“Mūsu zvejnieki pārsvarā zvejo atklātā jūrā, 20 metrus aiz piekrastes joslas. Vairāk izjūtam ekosistēmas izmaiņas – ūdens ir kļuvis siltāks, tādēļ zivis mēdz doties tur, kur temperatūra ir zemāka. Attiecīgi zvejas resursi kļūst grūtāk sasniedzami un pieejami. Šajā ziņā pozitīvi raugāmies uz salu janvārī un februārī – tam vajadzētu nest labas pārmaiņas zivju resursu apguvē,” saka biedrības “Latvijas Zivsaimnieku asociācija” vadītājs Viesturs Ūlis. Viņš uzsver, ka zvejnieki jau tagad strādā videi maksimāli draudzīgi, ieklausoties zinātnieku rekomendācijās un ievērojot dažādus politiskā līmenī pieņemtus nosacījumus. Zvejā aizvien vairāk ievieš selektīvākus zvejas rīkus, kas pasargā no nevēlamas saudzējamo zivju piezvejas. Rūpes par ilgtspēju apliecina arī Eiropā atzītais MSC (“Marine Stewardship Council”) sertifikāts, kas nozīmē, ka zveja tiek veikta atbildīgi, domājot par ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. “Rīgas jūras līcis jau ir sertificēts, tagad sertificējam zveju Baltijas jūrā.”
Pēc Viestura Ūļa domām, bieži vien nav saprotama Eiropas Komisijas nostāja, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju un kvotas ES pārvaldītajiem zivju krājumiem. “Nereti komisija lemj pilnīgi pretēji zinātnieku un zivsaimnieku ieteikumiem, kaut arī tie balstīti pārbaudāmos datos. Tas apgrūtina balansa atrašanu.”
Ar pārmaiņām jārēķinās
Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsakaras nākotnē? Viesturs Ūlis neslēpj – jārēķinās, ka esošais zivju resurss kļūs mazāks, kā arī parādīsies invazīvas zivju sugas. Tas savukārt nozīmē, ka vēl jo rūpīgāk jāseko līdzi tam, kādus zvejas rīkus zvejnieki izmanto. “Jau tagad mums ir iebildumi pret lielajiem kuģiem. Faktiski lielo kuģu zveja Baltijas jūrā būtu jāaizliedz, jo nav iespējams precīzi izkontrolēt, ko tieši tādā veidā nozvejo. Salīdzinājumam – mūsu zvejas flote ar kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus, ir vismazākā Eiropā. Lielie kuģi sasniedz 40 un pat 60 metru garumu un būtībā darbojas kā putekļsūcēji – iesūc iekšā visas zivis, kas gadās to ceļā.” Viesturs Ūlis arī atgādina, ka līdz šīs desmitgades beigām plānots ieviest pasākumus zvejas kuģu monitoringam, piemēram, aprīkošanu ar kamerām.
Ivars Putnis teic, ka piekrastes zvejniekiem joprojām izaicinājumus radīs roņu populācijas pieaugums, atsevišķu sugu nozveju samazināšanās un iespējamās izmaiņas zvejas regulācijā. Savukārt jūras makšķerniekiem būs jārēķinās ar nepieciešamību uzskaitīt noķertos lomus.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
