VIDEO: zinātnieki skaidro - vai kukaiņi palīdzēs paēdināt cilvēci?
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) eksperti skaidro, ka pasaulei gaidāms nopietns izaicinājums – līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits var sasniegt desmit miljardus, taču pieejamie zemes resursi ir ierobežoti.
Klimata pārmaiņu dēļ lauksaimniecībā izmantojamās platības samazinās un biežāk applūst, kas liek meklēt inovatīvus risinājumus pārtikas nodrošināšanai.
Nākotnes pārtika kā nepieciešamība, nevis kaprīze
Jaunā pārtika ienāk Eiropas Savienības tirgū ar mērķi risināt arvien lielākos pārtikas trūkuma problēmu un padarīt mūsu ēdienkarti pilnvērtīgāku. Profesore Inga Ciproviča uzsver, ka daudzi produkti, bez kuriem šodien nevaram iedomāties savu ēdienkarti, piemēram, kartupeļi un tomāti, kādreiz Eiropā bija sveši. Situācija ir nopietna globālā mērogā.
“Mums ir jāpaēdina cilvēce. Ja skatāmies uz Dienvidaustrumāziju vai Āfriku ap ekvatoru, tur ir ļoti daudz valstu, kas cīnās ar badu un uzturvielu nepietiekamību. Olbaltumvielas ir pamatakmens katrai mūsu šūnai, tāpēc jaunu proteīna avotu meklēšana ir eksistenciāls jautājums,” saka profesore Ciproviča.
Stingri drošības standarti un uzturvērtība
Lai jauns produkts nonāktu veikalu plauktos, tam jāiziet stingrs sertifikācijas process, pierādot, ka tas ir vismaz tikpat vērtīgs vai pat augstvērtīgāks par tradicionālajiem produktiem. Bieži vien patērētāji neizprot, kāpēc inovatīvām sastāvdaļām ir tik strikti pievienošanas ierobežojumi. Docente Asnate Ķirse Ozoliņa kā piemēru min čia sēklas – jogurtā to drīkst būt tikai viens procents. Tas ir drošības dēļ.
“Ja kāds apēd šīs čia sēklas bez šķidruma, tās mūsu kuņģī un zarnu traktā pārvēršas blīvā masā, kas var radīt bīstamus aizsprostojumus.” Šādi regulējumi garantē, ka jaunā pārtika ne vien papildina uzturu ar minerālvielām un vitamīniem, bet arī ir pilnīgi droša lietošanai.
Kukaiņi – vairāk nekā tikai proteīns
Viens no apspriestākajiem jautājumiem ir kukaiņu izmantošana pārtikā. Doktorante Edīte Ligere uzsver, ka kukaiņi nav tikai olbaltumvielu avots, jo, piemēram, kāpuros ir augsts vērtīgo tauku saturs un hitīns, ko var izmantot pat kosmētikā un iepakojumos. Sakaltētos kukaiņos olbaltumvielu saturs sasniedz pat 65 procentus. Lai gan daudziem ideja par kukaiņu ēšanu nešķiet pievilcīga, Inga Ciproviča atzīmē psiholoģisko barjeru. “Kad prasa, vai tu ēstu kukaiņus, visi saka – nē, bet, tiklīdz pagatavo cepumu vai produktu, kas mums ir pieņemams, 95 % noteikti to nogaršos.”
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
