Iedzīvotāji aizvien mazāk uzticas valdības spējām risināt sabiedrībā svarīgus jautājumus, liecina pētījums

Ja 2022. gadā valdības spējām risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus uzticējās 73 %, šobrīd tie ir tikai 54 % iedzīvotāju. Savukārt, Saeimas spējām uzticas 52 % iedzīvotāju (–19 % kopš 2022. gada), pašvaldību spējām – arī 52 % (–10 % kopš 2022. gada), bet politiskās partijas piedzīvojušas lielāko iedzīvotāju pārliecības kritumu – 38 % (–29 % kopš 2022. gada).

“2022. gadā sabiedrības uzticēšanās valdībai bija augsta drošības konteksta dēļ, Krievijai uzsākot pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai. Pašreizējais pārliecības kritums lielā mērā saistāms ar neattaisnotām sabiedrības gaidām attiecībā uz valdības un Saeimas darbu, kas sabiedrības uztverē ir cieši saistīts," norāda "VA Government Rud Pedersen Latvia" vadošais partneris Vladlens Kovaļevs.

"Pašvaldību vērtējuma kritumu ietekmējusi administratīvi teritoriālā reforma – administratīvie centri ir kļuvuši tālāki no iedzīvotājiem un viņu ikdienas vajadzībām. Savukārt politisko partiju vērtējumu – līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē – ietekmējis aizvien polarizētāks un radikalizētāks politiskais diskurss, faktiski samazinot Saeimas un arī valdības darba efektivitāti,” viņš skaidro.

Vienīgās organizācijas, par kurām viedoklis nav mainījies kopš iepriekšējā mērījuma 2022. gadā, ir NATO (50 %) un mediji (46 % (–1 % kopš 2022. gada). Vērtējums krities arī par Latvijas (42 % (–7 % kopš 2022. gada)) un ārvalstu (29 % (–4 % kopš 2022. gada)) uzņēmumu spēju risināt sabiedrībā aktuālos jautājumus. 

“Tas ir arī paaudžu jautājums – jaunākās paaudzes ir pozitīvāk noskaņotas pret politiskajām institūcijām un partijām. Galvaspilsētas un lauku iedzīvotāji retāk uzskata, ka pašvaldība spēj risināt problēmas, savukārt lielajās pilsētās dzīvojošie šo spēju vērtē augstāk,” uzsver Kovaļevs.

Pārliecības kritums vērojams arī attiecībā uz citu vietējo un starptautisko organizāciju spēju risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus – par zinātnieku un zinātnisko institūciju spējām pārliecināti 55 % (–5 % kopš 2022. gada), starptautisko organizāciju – 48 % (–7 % kopš 2022. gada) un nevalstisko organizāciju – 39 % (–8 % kopš 2022. gada). Plašāk ar šiem un citiem mērījuma secinājumiem var iepazīties šeit.

Par USG 2026:

“Uzņēmumi un sabiedrības gaidas” (USG) ir stratēģiskās, mārketinga komunikācijas un interešu pārstāvības grupas "VA Communications" un "VA Government Rud Pedersen Latvia" mērījums, lai noskaidrotu iedzīvotāju gaidas attiecībā uz uzņēmumu iesaisti sabiedrībai būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā. Pētījums tiek veikts jau ceturto reizi, sniedzot iespēju novērtēt izmaiņas uzņēmumu un sabiedrības attiecībās salīdzinājumā  ar 2019., 2020. un 2022. gadu. 

Mērījums USG veikts sadarbībā ar kompāniju "Norstat" laikā no 2025. gada 24. septembra līdz 10. oktobrim, kopā aptaujājot 1012 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos ar interneta aptaujas palīdzību.