Pārtikas daudzums, ko Eiropā vienklārši izmetam - šokē. Kā nepieļaut šo dumjo kļūdu?

Katru dienu mēs pieņemam lēmumus, kas ietekmē ne tikai mūsu maciņu, bet arī planētas nākotni. Viens no tiem – ko pērkam, ko gatavojam un ko… izmetam. Kamēr pasaulē miljoniem cilvēku cieš badu, aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Vai to patiešām varam atļauties? Un kā ar šo problēmu klājas Latvijā?

Daudzās pasaules un Eiropas valstīs pieejama lietotne “Too Good To Go”, kas ļauj par zemām cenām dienas beigās iegādāties restorānos un veikalos neizpārdotu pārtiku. Kā ir Latvijā? Kur nonāk lielveikalu un restorānu pārtika, kurai beidzies (vai tūlīt beigsies) derīguma termiņš, kā mazināt pārtikas izšķērdēšanu?

Ēdamais atkritumos, klimats – zem spiediena

Apvienoto Nāciju Organizācija jau 2015. gadā noteica skaidru mērķi – līdz 2030. gadam uz pusi samazināt izšķērdētās pārtikas apjomu mazumtirdzniecībā un mājsaimniecībās. Iemesls ir vienkāršs: pārtikas atkritumi nav tikai ekonomisks zaudējums. Tie ir arī klimata pārmaiņu katalizators.

Pasaulē ik gadu tiek izmesti ap 1,3 miljardiem tonnu pārtikas – tas ir aptuveni 30 % no visa saražotā. Ar šo daudzumu pietiktu, lai pabarotu trīs miljardus cilvēku. Īpaši nozīmīgi tas būtu tiem 822 miljoniem pasaules iedzīvotāju, kuriem 2017. gadā pārtika nebija pieejama pietiekamā daudzumā. 

Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā (ES) katru gadu tiek izšķērdēti gandrīz 90 miljoni tonnu pārtikas – rodas pārtikas pārpalikumi jeb vidēji 180 kilogrami pārtikas produktu uz vienu iedzīvotāju. Tas veido ap 20 % no visiem saražotajiem pārtikas produktiem, un ar to ražošanu saistītās izmaksas sasniedz 143 miljardus eiro, “Kas Jauns Avīzi” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.

Arī Latvijā skaitļi nav iepriecinošāki – 2024. gadā valstī radīti gandrīz 270 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu, kas nozīmē vidēji 144 kilogramus uz vienu iedzīvotāju.

Kur pazūd neapēstais?

Pārtika tiek izšķērdēta visos pārtikas aprites posmos – no lauka līdz pat šķīvim: 

• ražošanā un pārstrādē pārtika zūd loģistikas un procesu nepilnību dēļ; 
• *veikalos produktus bieži izbrāķē vizuālo standartu dēļ vai nepaspēj pārdot līdz derīguma termiņa beigām; 
• restorānos atkritumi rodas pārprodukcijas dēļ; 
• mājsaimniecībās – visvairāk. Gandrīz puse no izmestās pārtikas sabojājas tāpēc, ka esam iegādājušies vairāk, nekā spējam apēst.

Pārtikas atkritumi veido aptuveni 35 % no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, un to sadalīšanās procesā rodas siltumnīcefekta gāzes, kas būtiski veicina klimata pārmaiņas.

Valsts plāns un izpratne

Klimata un enerģētikas ministrija uzsver – pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ikviens ikdienā var mazināt savu ietekmi uz klimatu. Tāpēc Latvijā ieviesta “Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma 2021.–2028. gadam”, kas paredz līdz 2030. gadam:

• par 10 % samazināt pārtikas atkritumus ražošanā un pārstrādē;
• par 30 % samazināt pārtikas atkritumus mazumtirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās.

Atbildība gulstas uz visiem – ražotājiem, tirgotājiem, restorāniem un patērētājiem. Pozitīvi vērtējams tas, ka arvien vairāk lielveikalu un ēdināšanas uzņēmumu Latvijā ievieš risinājumus pārtikas zudumu mazināšanai – samazina cenas produktiem pirms derīguma termiņa beigām, sadarbojas ar labdarības organizācijām un neapēsto pārtiku nodod biogāzes ražošanai. Tomēr potenciāls uzlabojumiem joprojām ir ievērojams.

Svarīgs aspekts ir arī pārtikas derīguma termiņu izpratne. Uzraksts “Izlietot līdz” attiecas uz pārtikas drošumu – pēc šī datuma produktu lietot uzturā nedrīkst. Savukārt “Ieteicams līdz” norāda uz kvalitāti, un pēc šī termiņa pārtiku nereti vēl var droši lietot, ja tā pareizi uzglabāta un nav bojāta. Nepareiza šo marķējumu interpretācija ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pārtika tiek izmesta priekšlaicīgi.

Kad lētāk nozīmē atbildīgāk

Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem ir pārtikas glābšana, vēl pirms tā kļūst par atkritumiem. Daudzviet pasaulē populāra ir lietotne “Too Good To Go”, kas ļauj neizpārdotu ēdienu iegādāties par zemāku cenu.

Arī Latvijā lielveikali ievieš līdzīgus principus. “Rimi” piedāvā produktus ar pēdējās dienas derīguma termiņu līdz pat 50 % lētāk.

“Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova stāsta: “Lai mazinātu pārtikas atkritumu apjomu un vienlaikus piedāvātu pircējiem iespēju ietaupīt, “Rimi” piedāvā produktus ar pēdējās dienas derīguma termiņu ar būtisku atlaidi. Šie produkti ir viegli pamanāmi un marķēti ar oranžu uzlīmi. Mākslīgais intelekts, ņemot vērā preces derīguma termiņu un apgrozījumu veikalā, palīdz aprēķināt optimālo cenu samazinājumu. Uzņēmums aktīvi sadarbojas arī ar pārtikas banku “Paēdušai Latvijai”, ziedojot kvalitatīvus produktus – dārzeņus, augļus, maizi, gaļu, zivis, piena produktus un citus. 2025. gadā “Rimi” ziedojis vairāk nekā vienu miljonu tonnu pārtikas – par 41,3 % vairāk nekā 2024. gadā. Produkti, kas neatbilst ziedošanas vai nocenošanas kritērijiem, tiek nodoti biogāzes ražošanai vai utilizācijai, sadarbojoties ar sertificētiem uzņēmumiem.”

Mārtiņš Sirmais: naudu nevar mest atkritumos

Pavārs Mārtiņš Sirmais pārtikas izšķērdēšanu sauc par naudas izmešanu atkritumos: “Restorānā pārtiku nemetam ārā, jo tas nozīmētu izmest ārā naudu. Katru produktu uztveram kā juveliera izstrādājumu. Ja mēs varētu atļauties mest ārā pārtiku, sen jau būtu bankrotējuši.”

Bioloģiskie atkritumi restorānā tiek šķiroti un nogādāti “Getliņi Bio”, kur ražo biogāzi. Restorāna pašu radītie atkritumi ir minimāli – galvenokārt mizas vai zaļās daļas, kuras nereti tiek pārstrādātas, piemēram, izmantotas maizes cepšanā.

Mārtiņš Sirmais uzsver, ka, pateicoties galdiņu rezervēšanas sistēmai un labākai plānošanai, pārtikas atkritumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami samazinājies: “Vienīgais, ko mēs patiešām mēdzam izmest, ir tas, ko atstāj bērni. Cilvēki mūsdienās iepriekš rezervē galdiņus, līdz ar to mēs precīzi zinām, cik daudz jāgatavo. Tāpat kā pie friziera vai ārsta – mēs esam iemācījušies pierakstīties. Arī teātrī biļetes pērkam konkrētā datumā. Cilvēki dzīvi plāno, un tas ļauj arī mums plānot savu darbu.

Restorāna pašu radītie bioloģiskie atkritumi ir minimāli – tās galvenokārt ir sīpolu mizas vai puravu zaļās daļas. Arī tās mēs bieži pārstrādājam. Piemēram, puravu zaļumus apcepam un pievienojam maizei. No neapēstas maizes, kas konkrētajā dienā nav izlietota, mēs gatavojam sausiņus vai atdodam savējiem – viņi to izbaro vistām.

Vienkārši sakot – restorāns pats atkritumus praktiski nerada. Atkritumi galvenokārt rodas no viesiem. Diezgan bieži viesi lūdz iesaiņot neapēsto ēdienu līdzņemšanai, bet pārsvarā visu apēd. Ļoti reti gadās, ka uz šķīvja paliek daudz ēdiena. Parasti tas notiek, ja viesi ierodas ar bērniem vai arī gadījumos, kad kāds ārzemju viesis, piemēram, no Kenijas nav pieradis pie mūsu ēdieniem – citas kultūras pārstāvis, kuram Eiropas virtuve nav ierasta. Tā mēdz gadīties, bet kopumā bērni ir tie, kuri ar ēdienu “cūkojas” visvairāk.”

Rūpīgi plānot porcijas

Vecrīgas restorāna “Melnie mūki” pārstāve Marija Tišuņina “Kas Jauns Avīzei” teica: “Ņemot vērā to, ka pārtikas produkti kļūst arvien dārgāki, mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi to derīguma termiņiem. Kad produktam tuvojas derīguma termiņa beigas, bet tas vēl ir drošs lietošanai un nav sabojājies, mēs to ziedojam labdarībai vai pārstrādājam savām vajadzībām.

Attiecībā uz pārtiku, ko viesi neapēd restorānā, pēdējā laikā esam pārskatījuši porciju lielumus, lai samazinātu atlikumu daudzumu uz šķīvjiem. Piemēram, šobrīd viesiem piedāvājam izvēli – pasūtīt pamatēdienu ar piedevu vai bez tās. Šāds risinājums palīdz būtiski samazināt pārtikas izmešanu. Gadījumos, kad pārtikas atlikumi tomēr rodas, tie tiek izmesti sadzīves atkritumos.

Vēlamies paskaidrot arī iemeslus, kāpēc pārtikas atkritumu šķirošana atsevišķos konteineros praksē ir sarežģīta. Pirmkārt, atkritumu apsaimniekotāju piedāvātie konteineri pārtikas atkritumiem mūsu uzņēmuma apjomiem ir pārāk lieli. Tas nozīmē, ka viens konteiners varētu piepildīties vairāku mēnešu laikā, kā rezultātā rodas nepatīkama smaka, vairojas mušas un kāpuri, kā arī pastāv risks piesaistīt grauzējus, kuru skaits Vecrīgā pēdējos gados ir būtiski pieaudzis. Īpaši problemātiski tas ir vasaras periodā, kad smakas pa ventilācijas sistēmu var izplatīties arī telpās.

Otrkārt, atkritumu apsaimniekotāji pieprasa, lai pārtikas atkritumos nebūtu citu piemaisījumu, tostarp bioloģiski noārdāmu, bet ne pārtikas izcelsmes materiālu, piemēram, salvešu vai papīra salmiņu. Diemžēl intensīva servisa laikā šādu šķirošanu nodrošināt ir ļoti sarežģīti – trūkst gan vietas, gan laika. Lai to darītu kvalitatīvi, būtu nepieciešams pieņemt papildu darbiniekus, kas radītu papildu finansiālu slogu uzņēmumam un, iespējams, liktu paaugstināt cenas, samazinot konkurētspēju.

Jāņem vērā arī tas, ka mūsu uzņēmuma pārtikas un klientu apgrozījums nav tik liels, lai šāda sistēma būtu efektīva. Visticamāk, pārtikas atkritumu konteineru izmantošana ir piemērotāka ātrās ēdināšanas vai bistro tipa uzņēmumiem, kuros ēdieni tiek gatavoti lielos apjomos, nevis pēc individuāla pasūtījuma.

Mūsuprāt, viens no labākajiem risinājumiem pārtikai, kuru vairs nav atļauts pārdot, bet kas joprojām ir lietošanai derīga (piemēram, ja derīguma termiņš beidzies dienu iepriekš), ir tās ziedošana labdarībai. Tas sniegtu atbalstu gan maznodrošinātiem cilvēkiem, gan dzīvniekiem – uzskatām, ka arī dzīvnieku patversmes šādu atbalstu labprāt pieņemtu.”

Neapēst planētu – tas sākas virtuvē

Planētas nākotne nav tikai politiķu un uzņēmumu rokās. Tā sākas mūsu ledusskapī, iepirkumu grozā un šķīvī. Katrs neizmests burkāns, katra apēsta vakardienas zupa ir solis tuvāk pasaulei, kur pārtika tiek cienīta, nevis izšķērdēta. Un varbūt tieši tas ir vienkāršākais veids, kā neapēst planētu.

Klimatam draudzīga ēšana nozīmē: 

• izvēlēties vietējos un sezonālos produktus; 
• plānot pirkumus un maltītes;
• pareizi uzglabāt pārtiku; 
• dalīties ar pārpalikumiem vai tos ziedot.

Ilgtspējīgi pārtikas paradumi ne tikai sargā vidi, bet arī palīdz ietaupīt ģimenes budžetu.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.