“Valsts drošības interesēm jābūt prioritārām” - VDD aizstāv 48 stundu deklarāciju trešo valstu ceļotājiem, bet nozare prasa izņēmumus
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien nolēma aicināt valdību izveidot darba grupu, lai, nodrošinot līdzsvaru starp drošības un tautsaimniecības vajadzībām, izvērtētu prasību trešo valstu ceļotājiem par elektronisko ceļošanas deklarāciju.
No pagājušā gada 1. septembra trešo valstu ceļotājiem Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā ir aizpildāma elektroniskā ceļošanas deklarācija, taču tā atšķiras no jaunās Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas (IIS), kas Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, sāka darboties 12. oktobrī.
IIS ir sistēma, ar kuru personas saskaras robežšķērsošanas punktos, savukārt elektroniskā ceļošanas deklarācija ir tiešsaistē ne vēlāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā aizpildāma anketa.
Elektroniskā ceļošanas deklarācija ir tiešsaistē aizpildāma anketa, kas jāaizpilda ārvalstu pilsoņiem pirms plānotās ieceļošanas un uzturēšanās Latvijā.
Deklarācija jāsniedz personām, kuras ir jebkuras valsts pilsoņi, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices vai Brazīlijas pilsoņus un kurām nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas.
Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (NALSA) vēstulē Saeimai norāda, ka pienākums par ziņu sniegšanu kuģu apkalpju locekļiem 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka pirms kuģa ienākšanas ostā Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) ir jāpaziņo informācija par šo kuģi, tai skaitā kuģa apkalpes locekļu saraksts.
Noteikumi paredz, ka šī informācija ir jāpaziņo vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā, bet, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām, - ne vēlāk kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas.
Asociācija uzskata, ka papildu jāņem vērā arī ierobežotā piekļuve internetam kuģim, atrodoties jūrā.
Vienlaikus lielākā daļa kuģu apkalpes locekļu faktiski neieceļo Latvijā. Asociācija uzskata, ka Latvijai kā jūras valstij nevajadzētu kuģu apkalpju locekļiem izvirzīt acīmredzami grūti izpildāmas vai pat neizpildāmas prasības. Ņemot vērā jūrnieku darba specifiku, kā arī minēto, asociācija lūdz atbrīvot kuģu apkalpju locekļus no pienākuma 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā sniegt Imigrācijas likuma grozījumos noteiktās ziņas.
Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta vecākā referente Gundega Vīksna Saeimas komisijā norādīja, ka Imigrācijas likuma grozījumi negatīvi ietekmē arī aviācijas nozari. SM argumentē, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības un Šengenas zonas dalībvalsts, kas noteikusi trešo valstu pilsoņiem obligātu ceļošanas deklarāciju vismaz 48 stundas pirms ierašanās, tādējādi radot atšķirīgus ieceļošanas nosacījumus un mazinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
SM ieskatā prasība ir konfliktā ar aviācijas realitāti, jo liela daļa biļešu tiek iegādātas mazāk nekā 48 stundas pirms lidojuma un tās izpilde objektīvi nav iespējama. Tādējādi tiek zaudēti tranzīta pasažieri, jo ceļotāji atsakās no pārsēšanās Rīgas lidostā un izvēlas citus Eiropas mezglus. Tāpat pasažieri ir spiesti kavēt transfēra lidojumus. Īpaši aktuāla problēma ir lidmašīnu apkalpes gadījumā. Vienlaikus SM vērš uzmanību, ka Latvijā jau pastāv pilnvērtīgs tiesiskais regulējums pasažieru datu iegūšanai.
Lai nodrošinātu jūras un aviācijas nozares operacionālās vajadzības, SM rosina paredzēt izņēmumu personām, kas ieceļo ar jūras un gaisa transportu.
AS "Air Baltic Corporation" pārstāve Liene Timpa komisijā arī norādīja, ka ir izprotami valsts drošības riski, tomēr ir jautājums par samērīgumu. Tāpēc viņa lūdza paredzēt izņēmumus, jo tranzīta pasažieri ir spiesti kavēt lidojumus. Šādi pasažieri nezinot par Latvijā spēkā esošo prasību, un, kamēr viņi aizpilda deklarāciju, lidmašīna jau devusies ceļā, lai gan ceļotāji nemaz nav paredzējuši uzturēties Latvijā.
Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus komisijā norādīja, ka aizvadītais laiks kopš prasības ieviešanas ir pārāk īss, lai drošības iestādes sniegtu konstruktīvus secinājumus. Tos iestādes plāno sagatavot līdz šī gada septembrim.
Vienlaikus Cinkus ieskatā "lielā bilde" jāvērtē kopumā, jo, neraugoties uz centieniem panākt mieru reģionā, situācija patlaban nekļūst labāka, un virknes Eiropas valstu specdienesti savos gada pārskatos min, ka diversijās un sabotāžās tiek iesaistīti dažādu valstu iedzīvotāji, sākot no Krievijas līdz Latīņamerikai.
Cinkus uzsvēra, ka, ņemot vērā minēto, ir saprotams, kādēļ valsts drošības vārdā drošības iestādēm ir nepieciešama informācija par ieceļojušajām personām. "Šeit mēs nerunājam par lielo vairumu labticīgos tūristus, bet cilvēkus, kuri ieceļo ar mērķi veikt izlūkdarbības vai sagatavot platformu potenciāli kaitīgām darbībām," norādīja VDD pārstāvis un piebilda, ka valsts drošības interesēm jābūt prioritārām pār papildu administratīvo slogu.
Tāpat Cinkus vērsa uzmanību, ka Iekšlietu ministrija ir konsultējusies ar Eiropas Komisiju, kurā gūts konceptuāls atbalsts, ka Latvijā ieviestais mehānisms nav pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
