Cīņa par Latvijas interesēm: kā panākt atbalstu Latgalei, zemniekiem un māju renovācijai
Briseles gaiteņos kaislības sit augstu vilni – sākusies lielā cīņa par jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. No tā, kā beigsies šī “virves vilkšana” par miljardiem eiro, ir tieši atkarīga Latvija, jo ievērojamu daļu mūsu valsts izdevumu sedz atbalsts no Eiropas. Pašā notikumu epicentrā nonācis Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs.
Šis gads Nilam Ušakovam nesis jaunu atbildības līmeni – viņš kļuvis par 2027. gada ES budžeta galveno ziņotāju. Tas ir vēsturisks fakts – viņš ir pirmais deputāts no Latvijas un visas Baltijas, kuram uzticēts turēt roku uz Eiropas svarīgākā finanšu dokumenta pulsa.
Vienlaikus Ušakovs darbojas savas politiskās grupas (Sociālisti un demokrāti) speciālajā darba grupā, kas strādā pie budžeta plāna 2028.–2034. gadam. Viņa pārziņā ir tādas jomas kā civilā aizsardzība, iekšējā drošība un infrastruktūra.
Nauda pierobežai, nevis tikai saukļi
Patlaban ir pats svarīgākais posms – budžeta principu izstrāde. Ušakova sagatavotajā projektā pirmo reizi “prožektoru gaismā” izceltas pierobežas pašvaldības. Tas skar piecas “frontes līnijas” valstis: Latviju ar Latgali, Igauniju, Lietuvu, Somiju un Poliju.
Realitāte ir skarba – kara dēļ pierobežas pašvaldības un to iedzīvotāji cieš no nopietnām ekonomiskām un sociālām grūtībām. Tāpēc Ušakovs galdā licis konkrētu prasību – izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu tieši pierobežas pašvaldībām, vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem. “Pierobežas pašvaldībām vajadzīga reāla nauda un kompensācijas, nevis skaisti saukļi,” viņš uzsver.
Beļģijas ostām var, bet mums ne?
Kad Lielbritānija izstājās no ES, Brisele izveidoja īpašu fondu, kura apjoms bija aptuveni pieci miljardi eiro. Loģika bija vienkārša – britu aiziešana ir “šoks”, kas deva triecienu Francijas zvejniekiem un Beļģijas ostām. ES piešķīra miljardus, lai kompensētu zaudējumus.
“Situācija Latgalē šobrīd ir ne mazāk sarežģīta kā Beļģijas ostām. Ja ES atrada miljardus pašvaldībām uz ES rietumu robežas, tai ir pienākums izveidot analoģisku instrumentu pašvaldībām uz ES austrumu robežas,” uzskata Nils Ušakovs.
Izbeigt lauksaimnieku diskrimināciju
Otrs “karstais kartupelis” ir mūsu lauksaimnieki. Ušakova projektā pirmo reizi melns uz balta ierakstīts – Centrāleiropas un Austrumeiropas lauksaimniekiem nepieciešama taisnīga attieksme. Nav noslēpums, ka mūsu zemnieki joprojām saņem par 20 % mazākas subsīdijas nekā viņu kolēģi Rietumos.
“Mēs nelūdzam taisnīgumu kaut kad vēlāk. Mūsu mērķis ir vienādi noteikumi tagad,” saka Ušakovs. “Zemniekiem beidzot jāsagaida godīga attieksme un jāaizmirst par nevienlīdzību, kas ilgst jau gadiem.”
Vienā frontē ar zemniekiem
Pagājušā gada decembrī Ušakovs kopā ar kolēģiem no Polijas un Rumānijas sarīkoja vērienīgu pasākumu. Vienā zālē tika pulcēti EP deputāti, Latvijas zemnieku un lauksaimnieku organizācijas, ministriju pārstāvji no Polijas un Rumānijas un Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze. Mērķis viens – parādīt Briselei vienotu nostāju un pieprasīt godīgas subsīdijas mūsu zemniekiem.
Eiropas nauda – arī padomju laika namu siltināšanai
Nils Ušakovs panācis, ka Sociālistu un demokrātu frakcijas nostājā iekļauts būtisks labojums. Jaunajā daudzgadu budžetā līdzekļi jāplāno ne tikai jauniem mājokļiem, bet arī esošo māju – tātad padomju laikā celto daudzdzīvokļu namu – renovācijai un siltināšanai.
Reklāmu apmaksā Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu grupa.
