Olari Eltss atgriežas pie LNSO diriģenta pults
Nākampiektdien, 13. februārī, plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā uz koncertu klausītājus aicina Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) – pēc ilgāka pārtraukuma pie diriģenta pults atgriezīsies igauņu diriģents Olari Eltss, LNSO galvenais diriģents no 2001. līdz 2006. gadam. Solista lomā šajā koncertā iejutīsies čellists Kristaps Bergs, kura interpretācijā izskanēs Pētera Vaska Pirmais čellkoncerts, taču programmas turpinājumā klausītājiem būs iespēja baudīt Erki Svena Tīra un Teas Masgreivas skaņdarbus, bet koncerta kulmināciju piedzīvosim Žana Sibēliusa Piekto simfonijas atskaņojumā.
Olari Eltss (Olari Elts) ir viens no spilgtākajiem igauņu diriģentiem, pazīstams ar savu radošo drosmi, izsmalcinātu repertuāra izvēli un dziļu muzikālo domāšanu. Latvijas publikai viņš ir īpaši tuvs – no 2001. līdz 2006. gadam Olari Eltss bija LNSO vadītājs un galvenais diriģents, veidojot nozīmīgu posmu orķestra attīstībā. Šis koncerts iezīmē ilgi gaidītu atkalredzēšanos ar LNSO. Starptautiskajā karjerā Olari Eltss regulāri sadarbojas ar vadošajiem Eiropas, Āzijas, Austrālijas un Ziemeļamerikas orķestriem. Kopš 2020. gada viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, un arī šajā sezonā Olari Eltss turpina aktīvu koncertdarbību Jaunzēlandē, Korejā, Vācijā un citviet.
Savukārt Kristaps Bergs ir spožs latviešu čellists, kura muzicēšanu raksturo gan tehniska meistarība, gan spēja nodot klausītājiem mūzikas niansēto emocionālo vēstījumu. Šoreiz Kristaps Bergs būs solists Pētera Vaska Pirmā čellkoncerta atskaņojumā.
Koncertprogrammā iekļauti divi 1990. gadā radīti darbi par godu somu nacionālā komponista Žana Sibēliusa 125. dzimšanas dienai – igauņu pasaulē atzītā skaņraža Erki Svena Tīra (Erkki-Sven Tüür) opuss “Saknes meklējot” (Searching for Roots) un skotu komponistes Teas Masgreivas (Thea Musgrave) “Burvja dziesma” (Song of the Enchanter). Šos opusus līdzās vēl sešu skaņražu darbiem – veltījumiem Sibēliusam – savulaik pasūtinājis Helsinku filharmonijas simfoniskais orķestris.
Koncertā skanēs arī 100. sezonas rezidējošā komponista un 2026. gada jubilāra Pētera Vaska Pirmais koncerts čellam un orķestrim, kas pirmatskaņots 1994. gadā Berlīnē un veltīts lietuviešu čellistam Dāvidam Geringam. Pēteri Vasku ar Somiju saista daudzu darbu pirmatskaņojumi, īpaši atzīmējot ciešu radošo sadarbību ar diriģentu Juhu Kangasu un Ostrobotnijas kamerorķestri. Tāpat, līdzīgi kā Sibēliusa mūzikā, arī Vaska viens no lielākajiem radošās iedvesmas avotiem ir dabas klātbūtne un tās atveide skaņurakstā.
Veidojot saiti ar koncerta pirmo daļu, koncerta kulminācijā skanēs Žana Sibēliusa slavenā Piektā simfonija – viens no komponista nozīmīgākajiem simfoniskajiem darbiem, kas tapis laikā, kad Sibēliuss meklēja jaunu līdzsvaru starp romantisko tradīciju un 20. gadsimta muzikālajām pārmaiņām. Šis skaņdarbs ir simfoniskās mūzikas pērle, kas skanējusi gan Skandināvijas, gan Lielbritānijas, gan Eiropas un Ziemeļamerikas koncertzālēs, turpinot pulcēt orķestrus un plašu auditoriju visā pasaulē. Sibēliuss Piekto simfoniju komponējis par godu savas 50. dzimšanas dienas svinībām un vēlāk rediģējis vēl divas reizes. Simfonijas finālā iekļauts viens no slavenākajiem putnu atveidiem mūzikā – “gulbju himna” –, ko komponists radījis spēcīgā saviļņojumā par gulbju bara pārlidojumu un saucienu pār viņa ģimenes māju “Ainolu”. “Kungs, kāds skaistums! Putni labu laiku lidinājās virs manis, tad pazuda saules dūmakā kā mirdzoša sudraba lente,” tā Sibēliuss raksturojis šo notikumu savā dienasgrāmatā.
