Saeimas komisijas vadītājs Kūtris komentē PMLP vēlmi Latvijā dzimušajam un uzaugušajam zemessargam Oboznijam atņemt Latvijas pilsonību
Jautājums par Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam, kurš dzimis un audzis Latvijā, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) neatļautas dubultpilsonības dēļ nolēmusi viņam atņemt Latvijas pilsonību, ir jārisina Iekšlietu ministrijai un PMLP, aģentūrai LETA teica Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS), piebilstot, ka arī pašām personām pret pilsonības jautājumu ir jāizturas ar vērību.
Kūtris norādīja, ka šajā jautājumā "bumba šobrīd ir iekšlietu ministra pusē". Kūtris paskaidroja, ka Iekšlietu ministrijai - precīzāk, PMLP - ir tiesības un arī iespējas izvērtēt visus dokumentus un sagatavot Ministru kabinetam nepieciešamos dokumentus, lai valdība varētu lemt par atļauju personai saglabāt Latvijas pilsonību.
"Cik saprotu, ministrs ir paudis, ka šādu jautājumu virzīs," piebilda Kūtris, norādot, ka likums šādu procedūru paredz. Viņš arī uzsvēra, ka politiski nevajadzētu iejaukties vienā konkrētā lietā, jo līdzīgas situācijas ir vairākas.
Vienlaikus Kūtris norādīja, ka šodien deputāti komisijas sēdē uzklausījuši Iekšlietu ministrijas pārstāvjus un detalizēti iepazinušies ar šādu situāciju procesuālo kārtību. Viņš norādīja, ka procedūra ir ļoti stingri reglamentēta un nepieļauj amatpersonu subjektīvu attieksmi pret atsevišķiem cilvēkiem - kritēriji visiem ir vienādi. Tajā pašā laikā komisiju neesot apmierinājis tas, kā šī kārtība izpaužas konkrētās dzīves situācijās, kad persona likumīgi ir Latvijas pilsonis, bet tai ir arī dubultpilsonība ar valsti, ar kuru dubultpilsonība nav atļauta.
Kūtris akcentēja, ka likums šādā gadījumā cilvēkam, sasniedzot pilngadību, dod vairākus gadus, lai sakārtotu savu piederību vienai valstij. Viņš uzsvēra, ka cilvēkam, kurš vēlas saglabāt Latvijas pilsonību, ir jābūt pietiekami aktīvam un savas pilsonības jautājums ir jāsakārto savlaicīgi. Savukārt, ja PMLP rodas aizdomas par neatļautu dubultpilsonību, tā informē personu, taču arī pašam cilvēkam arī ir jāseko savai situācijai un jāveic darbības, lai atteiktos no otras valsts pilsonības, skaidroja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka cilvēkam nedrīkst būt vienaldzīga attieksme pret savu pilsonību. Dubultpilsonība bieži rodas bērnībā un sākotnēji netiek apzināta, taču, sasniedzot pilngadību un noformējot Latvijas pilsoņa pasi, personai ir jāzina sava tiesiskā situācija, uzsvēra Kūtris. Nepietiekama uzmanība vai nevērība neatbrīvo no atbildības, un šādas situācijas likums paredz risināt aktīvi un laikā, viņš piebilda.
Raidījums "de facto" iepriekš ziņoja, ka PMLP nolēmusi atņemt Latvijas pilsonību Oboznijam - Latvijā dzimušam un augušam jaunietim, kurš bērnībā ieguvis arī Ukrainas pilsonību. Tā kā līdz 25 gadu vecumam viņš nebija veicis likumā noteikto izvēli par vienu pilsonību, PMLP sāka administratīvo procesu.
Oboznijs, kuram tagad ir 29 gadi, apgalvojis, ka par pienākumu atteikties no otras pilsonības nav ticis brīdināts, un lēmumu ir pārsūdzējis. Tiesībsargs aicinājis iestādes laikus informēt jauniešus par šādām prasībām, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norādījis - šis esot netipisks gadījums, un varētu tikt meklēts izņēmuma risinājums pilsonības saglabāšanai.
