Februārī "Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā" atklās Ginta Gabrāna un Andra Brežes personālizstādes
No 6. februāra Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē būs skatāma Ginta Gabrāna personālizstāde “Algoritmu kopienas”. Savukārt Mazajā zālē būs skatāma mākslinieka Andra Brežes personālizstāde “Aploks”.
Ginta Gabrāna personālizstāde “Algoritmu kopienas”
Izstādi var uzskatīt par mēģinājumu radīt “laikabiedra portretu”, kur spoguļojas tehnoloģiju ietekme uz kultūru, tostarp mākslas radīšanas procesu un sabiedrību kā kopumu. Pētot mākslīgā intelekta algoritmisko ģenēzi un tā izraisītās vērtību maiņas, kas paradās dīvainu hibrīdtēlu veidolā, kuri signalizē par mums vēl nezināmas pasaules ierašanos.
“Visi tagad ņemās ar mākslīgo intelektu, bet lai ar to uztaisītu kaut ko savu, kaut ko orģinālu, ir jānojauš, jāparedz zem kā apakšā ir tie dati, kur ir tās lielās grupas. Ir runa par to, ka tu redzi ne tikai to dīvaino skatu, bet tas atklāj kaut kādas dziļākas slēptās struktūras, kuras pastāv cilvēku sociumā. Vienlaikus tas tiešām ir par algoritmiem, taču jāatceras, ka bez mākslīgā intelekta un digitālās pasaules, tieši tādi paši algoritmi valda arī cilvēku attiecībās,” stāsta pats izstādes mākslinieks. Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks. 2007. gadā viņa projekts “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Venēcijas mākslas biennālē. Izstādes kurators ir Artūrs Virtmanis.
Andra Brežes personālizstāde “Aploks”
Mākslinieka Andra Brežes rekonstruētais darbs “Aploks” atklās Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas izstāžu ciklu “Milži”, kas veltīts hrestomātiskām personībām un notikumiem Latvijas laikmetīgajā mākslā. Pirmo reizi izstādīts Sorosa Mūsdienu mākslas centra II gadskārtējās izstādes “Valsts” ietvaros, šis darbs pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem atgriezīsies izstāžu zālē.
“Viens no iemesliem, kālab tapis šis darbs, ir atmiņu vilnis, kas nāk no bērnības. Vasarās mana Cēsu ielas 41. nama pagalmā ieripoja motocikls, kam blakusvāģa vietā atradās liels malkaszāģis. Ar motociklu brauca divi bijušie leģionāri, kuri piepelnījās, zāģējot malku apkārtnes iedzīvotājiem. Piebraukuši tuvāk baļķu grēdai, viņi pārkārtoja motociklu citam uzdevumam, lai, darbinot motoru, tas tagad grieztu zāģi. Zāģim sākot griezties, es brīnījos, kā baļķi pamazām maina ģeometriju,” tā stāsta pats autors.
Andris Breže pārstāv paaudzi, kas satricināja Latvijas mākslas ainu 80. gadu beigās / 90. gados. Viņš viens no pirmajiem apguva instalāciju un objektu mākslas valodu un radikāli izmainīja mākslas darba materiāla, telpas un nozīmes savstarpējās attiecības. Klajā tiks laists arī Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas cikla “Milži” pirmais izdevums “Andris Breže. Aploks”, kura tekstu autore ir mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, grafisko dizainu veidojis mākslinieks Krišs Salmanis. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Šīs divas ekspozīcijas, lai arī formāli izteikti atšķirīgas, vieno izejas punkts – vēlme runāt par konkrēto mirkli vizuāli iespaidīgā un poētiskā formātā, atklājot emocionālo un intelektuālo piesātinājumu. Tās piedāvā iespēju iepazīt mākslinieku radošo darbību un domāšanas veidu ilgtermiņā. Izstādes būs skatāmas līdz 2026. gada 5. aprīlim.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa ir Rīgas pilsētas izstāžu zāle, kuras fokusā ir laikmetīgās mākslas procesi un parādības. Tā ir platforma mūsdienu kultūras izzināšanai un sarunai par mākslas lomu 21. gadsimtā ar mērķi kļūt par lokālās sabiedrības dzīves būtisku pieturpunktu.
Izstādes organizē Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, tās atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Malduguns alus.
Ginta Gabrāna izstādi “Algoritmu kopienas” atbalsta pazīstamais datoru komplektēšanas uzņēmums “Dateks”, nodrošinot instalācijai nepieciešamo augstas veiktspējas datoru, kā arī Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūts, kur superdatori tiek izmantoti gan pētnieku, gan uzņēmumu vajadzībām.
