Daugavpils aktīvisti apkaro dezinformāciju un māca latviešu valodu iedzīvotājiem

Reģionos pie robežām, kur daudzi, neskatoties uz aizliegumiem, joprojām skatās Krievijas un Baltkrievijas televīziju, šie jautājumi ir īpaši aktuāli. Tāpat aktuāla ir latviešu valodas zināšana un lietošana. “New East” palīdz risināt arī šo problēmu.

Viegli tikt apkrāptam

“Sākotnēji mūsu galvenā auditorija bija jaunieši – studenti, skolēni,” stāsta “New East” vadītājs Jorens Dobkevičs. “Bet 2024. gadā sadarbībā ar Baltijas mediju attīstības centru un ar Google atbalstu mēs izstrādājām programmu medijpratības un kritiskās domāšanas attīstībai cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem.” Pēc Jorena teiktā, pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad jau gandrīz četrus gadus notiek karš Ukrainā, pretrunīga informācija, kā arī atklāta dezinformācija un propaganda ir kļuvušas vēl izteiktākas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai cilvēki spētu kritiski analizēt un izprast to, kas notiek viņu pilsētā, valstī un pasaulē.

“Pagājušajā gadā mums bija programma “Prasmju laboratorija” senioriem dažādās Latgales pilsētās,” turpina Jorens Dobkevičs. “Nesenajā senioru forumā bija ļoti interesanta lekcija – darbnīca, ko vadīja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, par viltus ziņām medicīnā un zāļu jomā. Šī tēma izrādījās ļoti aktuāla. Mums ir atsevišķa programma senioriem par krāpniekiem un dziļviltojumu tehnoloģijām.”

“Mācāmies no reāliem piemēriem”

Kā paskaidro “New East” vadītājs, medijpratības nodarbības notiek latviešu, krievu un latgaliešu valodā. Bija grupa cilvēku ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgie cilvēki – viss notika zīmju valodā ar tulkojumu latviešu un krievu valodā. Interese no cilvēkiem, kuri vēlas apgūt kritisko domāšanu un prasmes darbā ar informāciju, ir diezgan liela.

“Informācija, ko mēs saņemam internetā, mums šķiet patiesa, bet patiesībā tur ir ļoti daudz viltus ziņu,” saka Daugavpils iedzīvotāja Vanda, kas apguvusi medijpratības kursu vienā no pirmajām senioru grupām. “Mums iemācīja, kā rīkoties šādā situācijā un kā to izprast. Man personīgi informācijas uztvere ir daudz mainījusies – tagad es varu ātrāk saprast, kas ir patiesība un kas nav.”

“Mēs nemācām medijpratību akadēmiskā nozīmē,” skaidro Jorens Dobkevičs. “Teorijas ir maz, vairāk – reāli piemēri. Un ļoti bieži šos piemērus stāsta ne tikai treneri, bet arī paši dalībnieki: kā viņus mēģināja apkrāpt, kā viltoja viņu tuvinieku balsis, kā kāds rakstīja sociālajos tīklos no viltus kontiem.”

Dezinformācijas medības

Un kā ir ar jauniešiem, ar kuriem “New East” sāka darbu medijpratības jomā? Viss turpinās. Turklāt arī spēļu formātā – kā datorspēle “Minecraft” stilā, ko sauc “Dezinformācijas medības”. Tā ir paredzēta 8.–11. klašu skolēniem, un to izveidojusi Lietuvas sabiedriskā organizācija “Pilsoniskās ilgtspējas iniciatīva” sadarbībā ar uzņēmumu “Google”.

“Skolēni, jaunieši – lai arī viņi labi orientējas digitālajās platformās un ir diezgan zinoši šajā jomā, tomēr joprojām tiek uzskatīti par riska grupu,” saka “New East” projektu koordinatore Alina Hačetlova. “Viņi ne vienmēr prot atšķirt nepatiesu informāciju no patiesas. Viņi ne vienmēr pievērš uzmanību tam, kas ir fotogrāfijas autors, raksta autors utt. Šī spēle var palīdzēt iemācīties analizēt informāciju. Tas ir noderīgi gan skolēniem, gan viņu skolotājiem. Mēs esam organizējuši 60 spēles vairāk nekā 800 skolēniem visos Latvijas reģionos. Tajās piedalījāmies gan mēs kā treneri, gan mūsu vēstnieki – brīnišķīgi skolotāji, kuri arī vadīja spēles.”

Runāsim latviski

Vēl viens aktuāls organizācijas “New East” projekts ir latviešu valodas sarunu kluba izveide Daugavpilī. Šī projekta koordinators Viktors Andruškevičs stāsta:

“Ideja nobrieda aptuveni gada laikā, un mēs nolēmām izveidot šādu klubu. Mums šķita, un tas apstiprinājās praksē, ka pastāv liels pieprasījums: Daugavpils iedzīvotājiem, kuri pārsvarā runā krieviski, faktiski nav vietas, kur praktizēt latviešu valodu. Tā ir nopietna un aktuāla problēma.”

Latviešu valodas sarunu kluba tikšanās notiek reizi nedēļā. Pastāvīgi tajās piedalās apmēram 20 cilvēku. Katrai nodarbībai ir sava tēma, ko dalībnieki izskata, izmantojot dažādus formātus – tās var būt diskusijas, darbs pāros, individuālas nodarbības. “Manuprāt, dalībnieki vairs tik ļoti nebaidās no kļūdām,” atzīmē Viktors. “Daudziem sākumā bija spēcīga psiholoģiska barjera, daži atklāti teica: “Es nerunāšu, tikai klausīšos.” Laika gaitā arī viņi sāka mēģināt izteikties. Tas nav viegli, jo nodarbība ilgst tikai pusotru stundu. Bet, lai iemācītos latviešu valodu, ir nepieciešama lielāka prakse. Tāpēc es vienmēr saku: ir svarīgi klausīties radio, ap sevi radīt latviešu valodas vidi, redzēt informāciju latviešu valodā.”
Klubā nāk dažādu vecumu cilvēki ar atšķirīgu latviešu valodas zināšanu līmeni – skolēni, studenti, skolotāji. Cilvēki ar atšķirīgu ģeogrāfisko un pilsonisko izcelsmi: Latvijas nepilsoņi, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas pilsoņi. Bet visus viņus vieno viens – vēlme apgūt latviešu valodu un brīvi tajā runāt.

Sarunu kluba nodarbībā “Kas Jauns Avīze” satika neatkarīgā Daugavpils portāla “Chayka.lv” galveno redaktori Innu Plavoku. Viņa stāsta: “Es apmeklēju klubu no paša sākuma, un galvenais ir tas, ka es patiešām sāku runāt. Nevaru teikt, ka man tas izdodas ideāli, bet šeit ir tik draudzīga un droša atmosfēra, ka es vairs nekaunos par nepareizām galotnēm un kļūdām. Tas ir ļoti svarīgi. Šeit ir brīnišķīgi cilvēki, mums jau ir izveidojusies “īsta kompānija”.”

Līdzīgi par nodarbībām latviešu valodas sarunu klubā izsakās arī Daugavpils iedzīvotājs Valērijs. Uz jautājumu, kāpēc viņš nolēma šeit nākt, viņš atbildēja šādi: “Godīgi sakot, tas ir nedaudz apkaunojoši: es esmu Latvijas pilsonis, visu dzīvi dzīvoju šeit, man jau ir gandrīz sešdesmit gadi, bet latviešu valodu nepārvaldu pietiekami labi. Ir kāds minimālais līmenis, kā pietiek darba vajadzībām, bet gribētos runāt brīvāk. Šeit ir lieliska kompānija, brīnišķīga atmosfēra. Mēs ar sievu nākam kopā, es esmu sācis runāt pareizāk, bet galvenais – ir pazudusi valodas barjera. Tagad, kad man zvana, es uzreiz atbildu latviski.”