VIDEO: vai viedtālruņi mūs tiešām slepeni noklausās?
Mūsdienās, kad kabatā ir viedtālrunis, ap roku viedpulkstenis, bet mājās datori un planšetes, arvien biežāk rodas jautājums par privātumu un to, vai šie “gudrie rīki” nekļūst par spiegiem mūsu pašu mājās.
Lai gan ielās sastaptie cilvēki par šādām bažām pārsvarā pasmejas, daudzi ir pamanījuši dīvainas sakritības, kad sociālajos tīklos parādās reklāmas par tēmām, kas tikko pārrunātas. Piemēram, Rihards norāda, ka noklausīšanās viņam šķiet tehniski viegli sasniedzams process, sevišķi, ja lietotājs nav uzmanīgs ar failiem, ko lejupielādē savā ierīcē. Savukārt Marija netic mikrofonu izmantošanai reklāmas nolūkos, drīzāk uzskatot to par nejaušību.
Datu analīze un noklausīšanās
Uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs skaidro – neviens pētījums pagaidām nav pierādījis, ka rūpnīcas stāvoklī esošas ierīces mūs slepeni noklausītos reklāmas nolūkos. Viņš uzsver, ka reklāmas, kas šķietami “dzird” sarunas, ir milzīga datu apjoma un prognozēšanas rezultāts. Digitālās drošības eksperts Elviss Strazdiņš papildina, ka cilvēki bieži ir ļoti paredzami un algoritmi vienkārši spēj aprēķināt mūsu vēlmes, balstoties uz kopējām tendencēm, piemēram, vēlmi pēc picas vēlā piektdienas vakarā. Viņš norāda, ka platformas izmanto informāciju par to, ar kādiem profiliem esam saistīti. Ja draugs, ar kuru tikāties, nesen meklējis kādu preci, sistēma pieņem, ka tā interesēs arī jūs.
Reālie drošības riski un uzlaušana
Tomēr eksistē arī nelikumīga noklausīšanās, kas saistīta ar ierīču uzlaušanu. Kirils Solovjovs skaidro – tas iespējams galvenokārt tad, ja netiek instalēti drošības atjauninājumi vai ja ierīcē tiek apzināti uzstādīta speciāla spiegošanas programmatūra. CERT.LV eksperts Gints Mālkalnietis brīdina, ka dažkārt šim nolūkam tiek izmantotas bērnu monitoringam paredzētas lietotnes, kuras nekādā gadījumā nedrīkstētu atrasties pieaugušo ierīcēs, tāpēc viņš aicina nekad neļaut citām personām instalēt programmas savā tālrunī. Attiecībā uz drošības dienestiem un to veiktajām operatīvajām darbībām Mālkalnietis piebilst, ka tās stingri reglamentē likums un var skart tikai personas, kuras nonākušas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.
Ekskluzīva izsekošana un kiberhigiēna
Lielākajai daļai sabiedrības nav pamata satraukumam par ierīču mērķtiecīgu uzlaušanu. Elviss Strazdiņš skaidro, ka nezināmu sistēmas ievainojamību izmantošana melnajā tirgū var maksāt pat pusmiljonu eiro, un norāda, ka parasts iedzīvotājs nav tik “finansiāli interesants” mērķis, lai viņam tērētu šādus līdzekļus. Kirils Solovjovs lēš, ka Latvijā varētu būt tikai 30–50 cilvēku, kuru ietekme vai amats varētu pamatot šādas investīcijas no uzbrucēju puses, un atzīst – praksē ir bijuši gadījumi, kad augsta līmeņa amatpersonu ierīces tiešām tikušas uzlauztas.
Noklausīšanās riski neaprobežojas tikai ar tālruņiem. Lai sevi pasargātu, Kirils Solovjovs iesaka ievērot pamata kiberhigiēnu – uzticēt ierīces tikai sev, izmantot biometrisko identifikāciju un nekad neignorēt programmu atjauninājumus, jo katra novecojusi viedierīce, no televizora līdz putekļu sūcējam, var kļūt par potenciālu vājo punktu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "VIDEO: vai viedtālruņi mūs tiešām slepeni noklausās?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
