Spēle beigusies? Latvijā masveidā demontē azartspēļu automātus

Azartspēļu automātu skaita samazinājumu veicina neplānotais nodokļu paaugstinājums, kas noticis bez konsultācijām ar uzņēmējiem un, balstoties kļūdainās prognozēs par nodokļu ieņēmumiem, norāda LLAB.

Biedrībā atzīmē, ka vairāk azartspēļu automātu noņemti Rīgā - 33. Daugavpilī noņemtas piecas iekārtas, bet Jūrmalā un Valmierā - pa četrām. Jelgavā, Liepājā un Talsos noņemtas pa trim iekārtām. Savukārt Balvos, Cēsīs, Dobelē, Limbažos, Tukumā un Rēzeknē noņemtas pa divām iekārtām, bet Saldū, Olainē un Gulbenē - pa vienai.

LLAB izpilddirektore Līga Līce norāda, ka pērn, ar iepriekšējo azartspēļu nodokļu likmi, prognozes par valsts budžeta ieņēmumiem nepiepildījās un bija skaidrs, ka ieņēmumi turpinās sarukt pie neplānoti paaugstinātas likmes. To apliecina pirmie šī gada dati - spēļu iekārtu skaits ir sarucis, mazināsies arī ieņēmumi. Viņa atgādina, ka LLAB vērsa uzmanību uz kļūdainu nodokļu ieņēmumu prognozi, kā arī to, ka ieņēmumi nepildās.

Pērn gada izskaņā LLAB norādīja, ka līdz ar nodokļu likmju pieaugumu 2026. gadā varētu tikt slēgtas vairāk nekā 20 spēļu zāles un 10 kāršu vai ruletes galdi. Tas nozīmē, ka valsts budžeta ieņēmumi šajā segmentā saruks par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs. Pērn no azartspēļu automātu nodokļa bija plānoti 25 miljonu eiro ieņēmumi, bet, paaugstinot nodokļu likmi, tie saruks līdz 22,5 miljoniem eiro.

LLAB atzīmē, ka nodoklis azartspēļu zālēm un automātiem 2024. gada sākumā tika paaugstināts par 20%, rezultātā kopš 2024. gada līdz 2025. gada beigām aizvērtas 24 azartspēļu zāles. Kopumā 20 gadu laikā zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70% - no 327 zālēm 2005. gadā līdz 169 zālēm 2025. gada jūnijā.

Tāpat LLAB uzsver, ka jauns nodokļu likmju palielinājums no 2026. gada janvāra tiek īstenots bez konsultācijām ar nozari un, nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem. Tā rezultātā ne tikai nav ievēroti labas pārvaldības principi, bet arī izteiktas maldinošas prognozes par nodokļu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Tās veiktas, nerēķinoties ar tirgus noteikumiem un tendencēm - klātienes segmenta apgrozījuma samazinājumu un spēļu zāļu skaita ievērojamo kritumu.

Jau ziņots, ka no 2026. gada 1. janvāra pieauga azartspēļu nodoklis. Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, tika paaugstināta azartspēļu nodokļa likme par katru azartspēļu automātu no 6204 eiro līdz 7440 eiro gadā, bet ruletei, kā arī kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu likme palielināta no 33 696 eiro līdz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likme veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām tiek paaugstināta no 15% līdz 18% no šo spēļu organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likme bingo tiek celta no 10% līdz 12%, bet azartspēļu nodokļa likme interaktīvajām azartspēlēm - no 12% līdz 15%.
Finanšu ministrija (FM) plāno, ka šīs izmaiņas dos papildu 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Izvērtējot likumprojektā ietverto normu, kas paredz paaugstināt azartspēļu nodokli no 2026. gada 1. janvāra, atbilstību Satversmei, FM secinājusi, ka likumprojekta normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, jo tas ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu. Likumprojektā ietvertās normas ir vērstas uz papildu ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā, ko budžeta sagatavošanas procesā izmantos valdības izvirzīto prioritāšu finansēšanai. Ņemot vērā minēto, likumprojekta normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi, norāda FM.

LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus regulējuma izstrādes procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzsvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.