10 gadi cietumā - tiesa pasludina spriedumu prokrieviskajam aktīvistam Gapoņenko, kurš aicināja likvidēt Latviju un latviešus
Rīgas rajona tiesa otrdien prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu piesprieda brīvības atņemšana uz desmit gadiem un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.
Tiesnese, pasludinot spriedumu, atzina apsūdzēto par vainīgu pēc Krimināllikuma 78. panta (par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu), nosakot sodu – četrus gadus cietumā. Savukārt pēc Krimināllikuma 81. panta (par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā) tiesa piesprieda astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu, par to savā "Facebook" kontā raksta Alla Berezovskaja.
Saskaņā ar tiesas lēmumu, summējot sodus, galīgais pamatsods noteikts brīvības atņemšana uz 10 gadiem un probācijas uzraudzība uz trim gadiem. Soda termiņā tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks kopš 2025. gada 14. marta.
Uz sprieduma nolasīšanu apsūdzētais tika ievests rokudzelžos.
Prokurore ir apmierināta ar tiesas spriedumu, viņas ieskatā tas ir pamatots un tiesisks. Arī tiesas debatēs prokurore lūdza noteikt tieši tādu galīgo sodu, kā tas ir spriedumā.
Spriedumu apsūdzētais varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Advokāte Imma Jansone lūgs tiesai sagatavot pilnu spriedumu un pēc iepazīšanās ar tajā izklāstītajiem motīviem spriedums tiks pārsūdzēts. Gapoņenko, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, savu vainu neatzīst.
Kriminālprocess pret Gapoņenko tika uzsākts, Valsts drošības dienestam (VDD) izvērtējot viņa un citu aktīvistu izteikumus, kas izskanēja 2025. gada 4. februārī Maskavā notikušajā diskusijā "Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs", ko rīkoja organizācija "NVS valstu institūts".
VDD aktīvistu aizturēja neilgi pēc atgriešanās no šī pasākuma, kurā izskanēja atklāti aicinājumi likvidēt Latviju un gatavoties Krievijas intervencei.
Pats Gapoņenko diskusijā apgalvoja, ka krievu skolu slēgšana esot etnocīds, un aicināja gatavoties Krievijas "humanitārajai intervencei" Baltijas valstīs: "Ja Krievija sāk pirmā īstenot humanitāro intervenci Baltijas valstīs, tam vajag gatavoties. (..) Par to vajag runāt vairākus gadus pirms tas ir noticis."
Pasākumā Maskavā piedalījās arī citi Latvijas valstspiederīgie, tostarp bijušais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins un politiķis Sergejs Muļivanovs. Mamikins klātesošajiem pauda pārliecību, ka "krievu tauta nonesīs nacistisko režīmu Baltijas valstīs" un ka "Latvijas Republikai (..) nav jāeksistē".
Savukārt Muļivanovs atklāti stāstīja par kaujinieku rekrutēšanu karam Ukrainā, lai vēlāk tos izmantotu Baltijā: "Mēs jau divus gadus aktīvi iesaucam, rekrutējam un pēc tam klusi pavadām tos puišus, kuri atbraukuši no Baltijas valstīm un šobrīd karo "speciālās militārās operācijas" zonā. (..) Šie puiši, kuri ar uzvaru atgriezīsies no turienes (..), būs tas galvenais spēks, kas spēs diktēt tai skaitā dzīves noteikumus Baltijas valstīs."
