Aktīviste un transpersona Grasmane sociālajos tīklos apšauba Latvijas brīvību pēc PSRS sabrukšanas. "Tad vismaz bija stabilitāte!"

Ierakstā vietnē "Instagram" aktīviste apšaubījusi vārda brīvību Latvijā, norādot, ka tā esot piešķirta tikai tiem, kas "neapdraud pašreizējo valsts iekārtas ekonomisko modeli". Savdabīgi, ka viņa atzīst, ka "arī Padomju Latvijā nedrīkstēja oponēt ekonomiskajam modelim", tomēr, viņasprāt, šis modelis bija labāks, jo "tad vismaz valdīja stabilitāte un bija garantijas". "Lielākā daļa preču veikalos bija pašu padomjnieku ražotas, nevis būvētas uz cilvēku ekspluatācijas un dienvidvalstu resursu izsūkšanas," pauž aktīviste.

Tāpat Grasmane dalījusies pārdomās, ka "lielākas individuālās brīvības Latvijā bija iespējams attīstīt PSRS ietvaros", bet tam esot stājušies pretī "Latvijas nacionāļi un oligarhi". "Viņi to nekad negribētu pieļaut, jo kas gan viņu acīs ir drausmīgāks par centralizētu valsts iekārtu un vienlīdzīgi sadalītu bagātību". "Vienīgā "brīvība", ko šī iekārta var piedāvāt ir banāli veiksmes stāsti un salauzti sapņi un cerības, izbaudiet..." vēl aktīviste.

Te jāpiebilst, ka, spriežot pēc sociālo tīklu ierakstiem, Diānas, kas paudusi ilgas pēc vienlīdzīgi sadalītas bagātības, dzīvesveids drīzāk vairāk tuvinās “buržuju” un kādreizējo monarhu, nevis “strādnieku šķiras” dzīvesveidam.

Grasmanes šķietami pārstāvētās kustības no viņas norobežojas

Jauns.lv uzrunāja kopienu "Maiznīca" un oficiāli nereģistrēto kustību “Par brīvu Palestīnu”, kuru pasākumos aktīviste manīta, lai noskaidrotu viņu domas par Grasmanes izteikumiem, un abas aktīvistu kopienas no viņas teiktā norobežojušās.

Kustība “Par brīvu Palestīnu”, uzsver, ka "Diāna Grasmane nav un nekad nav bijusi daļa no viņu kustības un nekad nav piedalījusies pasākumu organizēšanā". "Esam manījuši viņu mūsu protestos, tas arī viss," pauž kustības pārstāvji. Un arī "Maiznīca" pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka "Diāna nav daļa no kopienas pasākumu veidotāju loka, bet ir viņiem pazīstama kā transpersonu tiesību aktīviste". 

Kustība “Par brīvu Palestīnu" uzsver, ka "absolūti nosoda Diānas Grasmanes izteikumus par padomju okupāciju un Latvijas brīvību". "Tāpat arī kategoriski nosodām padomju noziegumus pret visām tautām, ko tā okupējusi. Mēs augstu vērtējam Latvijas brīvību tā pat kā Palestīnas brīvību nākotnē," uzsver kustība.

Bet kopiena "Maiznīca" norāda, ka "kopš kopienas publisko aktivitāšu sākuma tā ir iestājusies par Latvijas un visu valstu brīvību, neatkarību un pašnoteikšanos, un veicina kopienas attīstību un kritisku domāšanu". "Kopiena "Maiznīca" stingri nosoda visus tagadējos un vēsturiskos režīmus, t.sk. Padomju Savienību, kas ir veikuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci," uzsver kopiena. 

Par Grasmani un viņas savdabīgajiem apgalvojumiem sociālajos tīklos rakstīts jau iepriekš. Piemēram, 7. novembrī vietnē "Facebook" ievietotā video viņa pacilāti stāstīja par Oktobra revolūciju, pateicoties kurai mēs šobrīd  “baudām tādas vērtības kā aborts, sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesība, sociālās garantijas, nacionalizēta veselība un izglītība”. 

Bet vēl kādā ierakstā viņa kritizējusi izcilo režisora Dzintara Dreiberga filmu "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", norādot, ka tajā "pārāk tendenciozi esot atspoguļota padomju okupācija". Tāpat savs viedoklis aktīvistei ir par ļoti tumšu lapu Latvijas vēsturē - padomju deportācijām. Kā skaidro aktīviste, viņasprāt labāk esot izsūtīt 10 cilvēkus, no kuriem 9 ir nevainīgi, bet 1 ir kapitālisma ideju piekritējs, nekā atstāt šo vienu nesodītu.

Kustība "Maiznīca" nonāca mediju redzeslokā šī gada jūlijā, kad saujiņa tās biedru pie Augstākās tiesas aizstāvēja Krievijas pilsoni Vladislavu Romaņenko, kurš tika iekļauts Latvijas “melnajā sarakstā”.

Imigrācijas likumā teikts, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no septiņiem apstākļiem, piemēram, kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat ārzemnieku ministrs var iekļaut sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā.