Jēkabpilī tiekot slēpta unikāla baznīcas relikvija - 17. gadsimta Dievmātes svētbilde

Balstoties uz Sergeja Čeremisina atklājumiem, portāls kompromat.lv vairāku publikāciju sērijā stāsta par to, ka, iespējams, kaut kur Jēkabpils klostera pagrabos vai citur tikai baznīcas vadībai zināmā vietā, tiek slepeni glabāta vērtīga vēsturiska relikvija, kura, kā tiek uzskatīts, gājusi bojā Pirmā pasaules kara laikā. Jauns.lv arī interesējās, ko par to saka citi vēsturnieki un Latvijas pareizticīgās Baznīcas (LPB) vadība.

Jēkabpils svētās relikvijas neskaidrais liktenis

Runa ir par pareizticīgo brīnumdarīgās Jakobštates (Jēkabpils) Dievmātes ikonu, kura trīs gadsimtus bija vienīgā brīnumus darošā pareizticīgo svētbilde Latvijas teritorijā, kā uzskata pareizticīgo Baznīcā. Šīs relikvijas vēsture ir cieši saistīta ar Krievijas impērijas laikā pastāvējošo Baltijas Pareizticīgo Kristus Pestītāja un Dievmātes Aizsegšanas brālības (PPB) mantojuma likteni.

Piemin brīnumdarošās Jakobštates ikonas sagaidīšanu (2019. gads, Vidussdaugavas televīzija):

Sergejs Čeremisins, izmantojot mūsdienu 3D modelēšanu, rekonstruējis aizpagājušajā gadsimtā izbūvēto Jēkabpils Svētā Gara baznīcas pagraba un slēptuves sistēmas shēmu un atklājis vietu, kur savulaik bijusi noslēpta ikona. Tika uzskatīts, ka slēptuve nav bijusi atklāta un svētbilde kara laikā gājusi bojā. Tomēr vēsturnieks pieļauj, ka tā nav patiesība.   

Šis stāsts pārsniedz viena artefakta meklējumus un pārtop jautājumā par atbildību, tiesiskumu un sirdsapziņu. Jakobštates Dievmātes ikona bija viena no nozīmīgākajām pareizticīgajām svētlietām Latvijā. Oficiāli uzskata, ka 17. gadsimta oriģināls gājis bojā Pirmā pasaules kara laikā. Tomēr arhīvu dokumenti, fotogrāfijas no Krievijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli varētu atklāt citu patiesību, raksta kompromat.lv.

Svētbilde slepus atsavināta? 

Svētā Gara pareizticīgo dievnams Jakobštatē tika vairākkārt pārbūvēts, un 19. gadsimta beigās tajā tika izveidots plašs ķieģeļu pagrabs ar unikālu kaloriferu apkures sistēmu (siltās grīdas). 3D modelēšana atklājusi šī pagraba esamību un norāda uz konkrētu ieeju tur ierīkotajā slēptuvē.

Pastāv pamatotas liecības, ka 1915. gadā šajā slēptuvē tika paslēpta ne tikai brīnumdarīgā ikona un tās sudraba rīza (ietvars), bet arī citi baznīcas dārgumi, imperatoriskās dāvanas, klosteru vērtības un pat daļa Kurzemes žandarmērijas arhīva. Pēc kara, jau neatkarīgās Latvijas laikā, svētnīcas slēptuve varētu būt “iztukšota”, pie tam ar garīdzniecības ziņu. Svētbilde, iespējams, mūsdienās ir atrasta un slepeni piesavināta, piesedzoties ar oficiālu “klusēšanas zvērestu”, vēsta kompromat.lv.

Skapītis ir, gleznas nav

Pirms gadiem sešiem Sergejs Čeremisins LPB vadību informējis par iespējamo slēptuves atrašanās vietu. Tam no baznīcas puses esot sekojuši aicinājumi pārtraukt publiskas diskusijas, kas faktiski izveidoja “klusēšanas zvēresta” situāciju. Vienlaikus parādījās netiešas pazīmes, ka slēptuve varētu būt atvērta bez valsts institūciju uzraudzības un publiskas inventarizācijas.

Par to liecina arī 2022. gadā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) izstādē eksponētās “no jauna atrastās” svētlietas, kuru atrašanas apstākļi netika skaidri dokumentēti. Tas raisa jautājumus par procedūru likumību un par to, kur šobrīd atrodas pārējās relikvijas.

Īpaša uzmanība tika pievērsta brīnumdarīgās ikonas vēsturiskajam kiotam (ietvaram, skapītim) un citiem pārvietojamiem interjera elementiem. Ir zināms, ka kiots vēl nesen atradās restaurācijas darbnīcā, taču kopš aptuveni 2015. gada tā liktenis nav zināms. Saglabājušies kioti bez ikonām kalpo kā materiāls pierādījums tam, ka tēli tika izņemti apzināti un sistemātiski, nevis pazaudēti. Jauns.lv LPB vadībai jautāja, ko tā domā par izteikto versiju par Jakoštates ikonas likteni, bet tā arī atbildes nesaņēma.

Latvijas tiesiskajā valstī kultūras mantojuma objekti ir pakļauti valsts kontrolei, un to slēpšana vai piesavināšanās var būt ne tikai morāls, bet arī juridisks pārkāpums. Problēmas kodols nav teoloģisks strīds, bet attieksme par atbildību. Kad kopējs mantojums tiek pasludināts par “mūsu”, atsaucoties uz amatu, stāvokli vai reliģisku autoritāti, tiek pārkāpta robeža starp kalpošanu un piesavināšanos. Klusēšana šādā situācijā nav pazemība, bet līdzdalība.

Zviedru algotņa no Daugavas izvilktais dēlītis pārtop svētā relikvijā

Baznīcas oficiālā vēstures informācija ir tāda, ka “Jakobštates Dievmātes ikona brīnumainā kārtā tika atrasta Daugavas ūdeņos XVII gadsimta vidū, ap 1654. gadu, laikā, kad vairāku valstu – tostarp Krievijas, Zviedrijas un Polijas – karaspēki veica militāras darbības Latvijas teritorijā.

Latvijas pareizticīgās Baznīcas dokumentālā filma par Jakobštates Dievmātes ikonu (krievu val.):

Kādu reizi zviedru armijas algotnis, kareivis Jēkabs Gudinskis (pēc ticības katolis), pārceldamies pāri Daugavai, iedūra savu šķēpu pa ūdeni peldošā dēlītī un izvilka to krastā. Nonācis krastā, viņš ieraudzīja, ka pa šķēpu no dēlīša tek asinis. Šausmas pārņēma kareivi. Uz dēļa ieraudzījis pareizticīgo Dievmātes attēlu, kareivis ar nožēlas asarām aiznesa ikonu uz klosteri, kur pieņēma pareizticību un kļuva par klostera iemītnieku. Drīz vien ikona kļuva slavena ar daudziem brīnumiem, jo īpaši ar cilvēku dziedināšanu no miesas un garīgām kaitēm. Ne reizi vien šī svētbilde pasargāja pilsētu arī no ugunsgrēkiem.”

1915. gadā, tuvojoties karadarbībai, Jakobštates ikona kopā ar citiem baznīcas priekšmetiem tika izvesta uz Rževas pilsētu Tveras apgabalā. Iespējams, šī ikona, tāpat kā daudzas citas svētlietas, tika iznīcināts revolūcijas gados. Lai kā arī būtu bijis patiesībā, atpakaļ uz Jakobštati ikona vairs neatgriezās.

2015. gadā Maskavā tika uzgleznota Jakobštates ikonas kopija, kas šobrīd atrodas klostera katedrālē. Ikona tika iesvētīta Krievijas patriarha vadībā 2008. gada 15. jūlijā baznīcā Maskavas Kremļa teritorijā. Tajā pašā dienā esot notikusi pārsteidzoša zīme - no svētās ikonas iztecēja asinis, kas atgādināja par šī tēla parādīšanos, jo arī 17. gadsimtā pirmais brīnums no ikonas, kuru bija ievainojis svešzemju kareivja šķēps, bija asiņu iztecēšana.

Šodien, tāpat kā senāk, brīnumdarīgā Jakobštates Dievmātes ikonas kopija atkal atrodas savā klosterī. Pie tās pielūgsmei pulcējas daudzi svētceļnieki, arī no citām valstīm. Ir atjaunots greznais sudraba apkalums, kā arī izgatavots zeltīts kiots, kurā tiek glabāta relikvija.

Relikvijas medības

Kritisku posmu iespējamās baznīcas pagraba slēptuves atvēršanas pierādījumu ķēdē veido izstāde, kas notika 2022. gadā ar Daugavpils un Rēzeknes bīskapa Aleksandra svētību. Pasākumu “Baznīcu karogu vēstījums jeb Pareizticīgās Baznīcas mantojums Sēlijā un Latgalē” organizēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) sadarbībā ar pilsētas domi.

Izstādē tika demonstrēta horugve (baznīcas karogs), kas tika pasniegts kā “atrasts klosterī”. Taču netika norādīta ne tā atrašanas vieta, ne laiks – satraucošs fakts, ņemot vērā, ka visa baznīcas manta jau pirms gadu desmitiem bija detalizēti inventarizēta arhīvos.

Ap 2020. gadu, kad Sergejs Čeremisins nodeva LPB Sinodei informāciju par iespējamo ieeju slēptuvē, Daugavpils un Rēzeknes pareizticīgo bīskaps Aleksandrs 2020. gada 23. oktobrī pētniekam esot nosūtījis vēstuli, kas izskatās kā mēģinājums neitralizēt viņa darbību. Apstiprinot koordinātu saņemšanu un solot “rūpīgu jautājuma izpēti”, bīskaps vienlaikus izvirzīja ultimātu – pārtraukt jebkādas publikācijas par šo tēmu, it kā drošības apsvērumu dēļ, raksta kompromat.lv.

Pēc izmeklēšanas autora apgalvojuma, piespiedu klusēšanas laikā pagrabs tika atvērts slepeni, bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kontroles. Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju artefakti tika izņemti un noslēpti. Sarunas laikā starp pētnieku un bīskapu Aleksandru Daugavpilī, uz tiešu jautājumu par ikonas likteni, bīskaps it kā atbildējis: “Nu, tā ir tik maza un neglīta, mēs viņiem to neatdosim… pietiek ar to, ko viņi no mums jau ir saņēmuši.”

Jāteic, ka Vissvētās Dieva dzemdētājas tēls ar Dievbērnu rokās (Jakobštates svētbilde) ir neliels. Pats oriģināls (tagad tās kopija) ir ievietots lielajā ikonā, kurā attēloti divi eņģeļi, turot Vissvētās Dieva dzemdētājas tēlu savās rokās.

Kompromat.lv raksta: “Šis (bīskapa) izteikums faktiski apstiprina: ikona ir atrasta un atrodas eparhijas rīcībā, taču šis fakts tiek apzināti slēpts. Tikmēr Latvijas tiesībsargājošās iestādes faktiski ignorē iesniegtos faktus, bet vēršanās NKMP nenoved pie caurspīdīgas izmeklēšanas. Atklāts paliek galvenais jautājums: vai slēptuve šodien ir tukša – vai arī nenovērtējamā svētlieta jau kļuvusi par privātu interešu objektu? Nacionālā kultūras mantojuma slēpšana nav teoloģisks strīds, bet gan kriminālnoziegums.”

Jēkabpils Vēstures muzejam nav nekādu liecību

Jēkabpils Vēstures muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Aldiņa Jauns.lv par Jakobštates Dievmātes noslēpumaino likteni un versijām par relikvijas slēpšanu Jauns.lv atbildēja:  

“Jēkabpils Vēstures muzejs šajā sakarā nav veicis nekādus padziļinātus pētījumus, tādēļ nevaram komentēt kompromat.lv publicētos autora apgalvojumus vai to patiesumu. Muzeja pētnieciskā darbība balstās uz dokumentāri apstiprinātiem faktiem, un mūsu rīcībā nav liecību, kas ļautu apšaubīt vai apstiprināt publikācijā minētās teorijas par ikonas pašreizējo atrašanās vietu.

Muzeja krājumā nav oriģinālās ikonas fotogrāfiju vai tiešu vēsturisko artefaktu, kas būtu saistīti ar tās pazušanu. Muzeja rīcībā ir vairāki vēsturiski baznīcas ārskatu attēli, kuros fiksēta Svētā Gara klostera un baznīcas arhitektūra dažādos laika posmos, kā arī iepriekšminētās ikonas kopija, kas kalpo kā vizuāls un kultūrvēsturisks apliecinājums šai nozīmīgajai pilsētas vēstures daļai.”

Savukārt NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga Jauns.lv norādīja: “Mūsu rīcībā nav informācijas par minēto ikonu. Klostera apbūve atrodas arhitektūras pieminekļa teritorijā, bet konkrētajā arhitektūras piemineklī nav valsts aizsargājamu mākslas priekšmetu (tur esošie sakrālās mākslas priekšmeti nav atbilstoši NKMP uzraudzībā esošajiem pieminekļiem). NKMP ir informēta, ka 1990. gadu sākumā Svētā Gara baznīcā notikušas vairākas ikonu zādzības, kā arī zināms fakts, ka 1853. gadā Jēkabpils Dievmātes ikona pārvietota no Svētā Gara baznīcas uz Svētā Nikolaja baznīcu. Atbilstoši saviem uzdevumiem, NKMP veic regulārus kultūras pieminekļu apsekojumus, taču nekādas liecības par apslēptām vērtībām to laikā nav ievērotas.”