Raidījums: Latvijas Pareizticīgā baznīca vēl joprojām nav ieguvusi neatkarību no Maskavas patriarhāta
Trīs gadus pēc Saeimas pieņemtā lēmuma ar likumu noteikt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarīgo statusu, kanoniski tas apstiprināts vēl nav. Atzīt pilnīgu baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta varētu Konstantinopoles patriarhs, tomēr, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, ielūgumu uz kopīgu dievkalpojumu ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadība noraidīja.
Krievijas pareizticīgā baznīca pilnībā atbalsta savas valsts iebrukumu Ukrainā, sauc to par svēto karu ar cēliem mērķiem. Latvijas Pareizticīgā baznīca, kas kopš padomju laikiem atradās Maskavas patriarhāta jurisdikcijā, pēc kara sākuma piekrita šīs saites saraut. Tā atbalstīja Saeimas pieņemtos likuma grozījumus, kas pasludināja baznīcu par neatkarīgu. Ministru kabinets lūdza Maskavas patriarhātu atzīt šo patstāvību jeb, baznīcas terminoloģijā - izsniegt autokefālijas Tomosu, ko Krievija līdz šim nav izdarījusi.
Kā raidījumam apliecināja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors baznīcas vēsturē Valdis Tēraudkalns, lai iegūtu pilnīgu autonomiju, “starptautiski pēc Pareizticīgās Baznīcas kanoniskajiem noteikumiem ir vajadzīgs saņemt šo atbildi no Maskavas, vai arī to var dot Konstantinopole.”
Atbilde no Maskavas bija paredzama – par brīvlaišanu Latvijas pareizticīgajiem nevar būt ne runas. 2023. gada augustā Krievijas pareizticīgās baznīcas Sinode nosodīja to, ka bez saskaņošanas ar viņiem iesvētīja Valmieras bīskapu – latvieti Jāni Lipšānu. Nosodīja arī Rīgas un Latvijas metropolītu Aleksandru par aicinājumu dievkalpojumos neaizlūgt par patriarhu Kirilu.
Tā paša gada oktobrī Latvijas pareizticīgās baznīcas delegācija devās uz Maskavu tikties ar Krievzemes baznīcas hierarhiem. Tā kā Latvijas Pareizticīgā baznīca nesniedz plašāku informāciju, nav iespējams noskaidrot, kāds bija patiesais tikšanās mērķis. Taču tā savā preses relīzē tikšanos raksturoja kā ilgstošu, konstruktīvu un ka tā esot notikusi “labvēlīgā gaisotnē”.
Vienlaikus vārdu “autokefālija” Latvijas baznīcas kontekstā arī šobrīd Maskava izmanto vien pēdiņās. “To pasludināja valsts parlaments valstī, kur baznīca ir šķirta no valsts. Kas tas ir? Tas ir visu likumu pārkāpums!” sacīja Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils Krievijas Ārlietu ministrijas sanāksmē šī gada maijā.
Lūgšanās tiek pieminēts patriarha Kirila vārds
Latvijā ticīgo vidū idejai par atdalīšanos no Maskavas patriarhāta parādījās pretinieki. Lietotnē "Telegram" jau divus gadus darbojas grupa ar aptuveni tūkstoš dalībniekiem, kuri aizstāv veco kārtību. Tajā Latvijas pareizticīgo draudzes locekļi aicina “pievērsties pareizajam ceļam un atgriezties Mātes Baznīcas klēpī.”
Praksē patriarha Kirila vārds dievnamos nav aizmirsts. Par viņu aizlūdza pirms diviem gadiem dievkalpojumā Valgundes Kristus Apskaidrošanās klosterī, ko translēja arī "Latvijas Televīzija". Šī iemesla dēļ pareizticīgo dievkalpojumu pārraidīšana ir pārtraukta. “de facto” kļuva par liecinieku tam, ka arī šobrīd vismaz vienā Rīgas baznīcā lūgšanās piemin patriarhu Kirilu.
Latvijā šobrīd ir reģistrētas divas pareizticīgās baznīcas – ar nelielu sekotāju skaitu - autonomā, kuras pārstāvji savulaik bija nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu uzmanības lokā un kuras nosaukumā iekļauta maldinoša informācija par saistību ar Konstantinopoles patriarhātu. Otru, lielāko, vada metropolīts Aleksandrs.
Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I pauda stingru atbalstu Ukrainai
Reālākā iespēja iegūt kanoniski atzītu neatkarību Latvijas pareizticīgajai baznīcai ir vērsties pie Konstantinopoles patriarha. Baznīcas tiesību profesors Atēnu Universitātes Juridiskajā fakultātē Joannis Konidaris skaidro: “Konstantinopoles patriarhs ir pirmais pēc kārtas starp pareizticīgajiem patriarhiem un autokefālo baznīcu vadītājiem. Tāpēc viņš ir vienīgais, kas var atzīt Latvijas baznīcas autonomiju un secīgi autokefāliju, ja vien tiek izrādīta tāda vēlme un tiek iesniegts Latvijas baznīcas un Latvijas valdības pieprasījums.”
Izdevība tikties ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I radās pirms divām nedēļām, kad viņš pēc Valsts prezidenta ielūguma viesojās Rīgā. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir uzaicinājis Konstantinopoles patriarhu 2023. gadā, taču saskaņošana prasīja laiku, tāpēc vizīte notika tikai šogad.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), kura tikās ar ekumenisko patriarhu, saka – tikšanās laikā viņš pauda stingru atbalstu Ukrainai un nosodīja Krievijas paveiktos noziegumus. Par Latvijas pareizticīgo baznīcu spīkerei ir radušies vairāki jautājumi: “Kāda ir viņu patiesā nostāja? Kāpēc viņi nenāk uz dialogu? Kāpēc viņi nepasaka, kā viņi redz šo situāciju? Mums ir tik augsta amatpersona Latvijā. Tomēr viņiem arī vajadzēja kaut kā uz to visu reaģēt.”
Taču Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs ar patriarhu Bartolomeju oficiāli netikās un uzaicinājumu uz kopīgu dievkalpojumu noraidīja.
Latvijas Pareizticīgā baznīca ir bijusi zem Konstantinopoles patriarhāta dažus gadus līdz 1940. gadam. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija (atšķirībā no Igaunijas) šo saikni neatjaunoja. Lietuvā Konstantinopoles pārraudzībā esošu baznīcu dibināja pirms diviem gadiem. 2019. gadā – arī Ukrainā. Šī iemesla dēļ Maskava sarāva attiecības ar Konstantinopoles patriarhātu.
Pēc Rīgas apmeklēšanas ekumeniskais patriarhs devās uz ASV. 22. septembrī Konkordijas samita runā Konstantinopoles patriarhs vēlreiz atgādināja: “Krievijas Baznīca turpina sniegt aizsegu Krievijas valsts karam pret Ukrainu, suverēnu nāciju, suverēnu valsti, kurā dzīvo Maskavas patriarhāta garīgās māsas un brāļi. Aizsegs, aiz kura slēpjas šāda amoralitāte, tiek saukts par “Russkij Mir” [krievu pasaule] doktrīnu. Tās ir anahroniskas impēriskas ilgas, kas patiesībā ir vissliktākā veida etnofilētisms.”
Ar iespaidiem no vizītes Latvijā ekumeniskais patriarhs nedalījās. Pēc viņa vēlmes preses konferenci nerīkoja. Valsts prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris sacīja, ka Konstantinopoles patriarhāta pārstāvji bija “ļoti labi informēti par stāvokli un situāciju ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu”, tāpēc par šo daudz nesprieda. ”No savas puses, no Latvijas valsts puses mēs arī uzsvērām, ka mums ir reliģijas brīvība, ticības un pārliecības brīvība un ka ikviens var šeit dibināt draudzes vai dibināt baznīcu saskaņā ar likumu,” teica Mārtiņš Drēģeris.
Patriarha Bartolomeja dievkalpojumu Doma baznīcā apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku pareizticīgais kapelāns Dāvids Šterns, kurš iepriekš ir ticies ar Konstantinopoles patriarhāta pārstāvi Beļģijā. Viņš cer, ka kādreiz arī Latvija parādīsies Konstantinopoles patriarhāta pārraudzīto baznīcu kartē.
“Armija arī sastāv no cilvēkiem. Es esmu, tur ir citi kapelāni, citu konfesiju kapelāni, ir pareizticīgie karavīri, kuriem lielākajai daļai šis ir izaicinošs jautājums. Tieši saistībā ar šo… Nu, ka viņi negrib būt daļa no Krievijas baznīcas. Un Latvijas baznīcas šis viedoklis, šī nostāja nav pārliecinoša, teiksim tā, atzina Dāvids Šterns.
“de facto” lūdza Latvijas pareizticīgo baznīcu sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, taču saņēma kategorisku atteikumu.
Valsts drošības dienests raidījumam “de facto” atzina, ka pēc viņu informācijas Latvijas Pareizticīgā baznīca ievēro Latvijas likumus. Taču, ņemot vērā Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešo saikni ar Krievijas valdošo režīmu un Kremļa vēstījumu izplatīšanu, dienests turpina pievērst uzmanību arī mūsu baznīcas kopienas aktivitātēm.
