Šādu atpūtu mēs nevaram atļauties: kāpēc Latvijas darba devēji pieprasa pārskatīt svētku dienas

Svētku dienu sistēma Latvijā būtu jāpārskata, atsakoties no darba dienu pārcelšanas un izvērtējot dubultās likmes atcelšanu darbam svētku dienās, "jo papildu brīvdienas ilgtermiņā strukturāli neietekmē strādājošo labbūtību", šāds viedoklis pausts domnīcas "LaSER" pārstāves Annemarijas Apines ziņojumā par svētkudienu sistēmu Latvijā.

Apine uzskata, ka brīvdienu pārcelšana ir neefektīva prakse, ko būtu vēlams aizstāt ar brīvprātīgu izvēli, proti, tie nodarbinātie, kas vēlētos garākas nepārtrauktas brīvdienas, varētu izmantot atvaļinājuma dienas. Šādi uzņēmumiem būtu vieglāk pielāgoties starptautiskajam tirgum un publiskā sektora darba laikam, kā arī nebūtu novērojams produktivitātes kritums sestdienā, kurā tiek atstrādāta pārceltā darba diena.

Ziņojumā mudināts arī apsvērt atteikties no papildu brīvdienas gadījumos, kad 18. novembris un 4. maijs iekrīt brīvdienās.

Tāpat Apine rosina apsvērt dubultās likmes atcelšanu par darbu svētku dienās, piesaucot, ka liela daļa nodarbināto "pat nezina, ka tādas dienas kā Mātes diena vai Vasarsvētki ir oficiālas brīvdienas". Domnīcas pārstāve uzsver, ka dubultā likme ir nozīmīgs finansiālais slogs darba devējiem.

Ziņojumā norādīts, ka papildu brīvdienu piešķiršanai ir vairāk ideoloģisks nekā pragmatisks raksturs - lai dotu iedzīvotājiem iespēju svinēt noteiktus svētkus un veidotu nacionālo identitāti. Vienlaikus tas ir arī politisks lēmums, kas var kalpot vēlētāju atbalsta iegūšanai.

Lai gan nodarbinātajiem brīvdienas var tikt uzskatītas par papildu labumu atalgojuma grozā un īstermiņā uzlabot morālo noskaņojumu, ilgtermiņā tās strukturāli neuzlabo strādājošo labbūtību. Tajā pašā laikā uzņēmējus negatīvi ietekmē pārceltās darba dienas un citas Latvijas svētku sistēmas īpatnības, spriež domnīcas pārstāve.

Ziņojumā pausts, ka uzņēmēju interešu pārstāvju ieskatā svētku dienu skaits ir pārāk liels un palielina uzņēmējdarbības izmaksas, negatīvi ietekmējot ekonomiku kopumā. Reizē pārceltās darba dienas rada papildu apgrūtinājumu uzņēmumiem, kas strādā starptautiski, jo tiem jāpielāgojas ārvalstu sadarbības partneru darba grafikam un vienlaikus saskaņā ar Latvijas likumdošanu jāmaksā dubultā likme par darbu brīvdienās. Vienlaikus ziņojumā atzīmēts, ka papildu brīvdienas var tikt izmantotas arī kā salīdzinoši lēts instruments darbinieku piesaistei.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ziņojumā secināts, ka Latvijā nav ievērojami vairāk brīvdienu. Latvijā un Lietuvā brīvdienu skaits ir līdzvērtīgs - 32 dienas gadā, ieskaitot minimālās ikgadējā atvaļinājuma dienasun svētku dienas. Tas ir par trim dienām vairāk nekā Vācijā un Nīderlandē, kur brīvdienu skaits ir vismazākais, savukārt visvairāk brīvdienu ir Igaunijā - 41 diena, kā arī Francijā - 42 dienas.

Apine norāda, ka svētku dienu pienesums Latvijas ekonomikai ir vērtējams relatīvi, jo Latvija patlaban ierindojas starp ES valstīm ar zemu darba produktivitāti.

Domnīcas "LaSER" vajadzībām veiktajā Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvajā aptaujā 61% respondentu norādījuši, ka ir apmierināti ar esošo svētku dienu skaitu, savukārt pārējo viedokļi dalās.

Aptaujas dati liecina, ka nedēļā ap tā dēvētajām garajām brīvdienām - laikā, kad svētku dienas ir pirms vai seko nedēļas nogalēm -, 58% respondentu strādātu tikpat, cik parasti. Vienlaikus 26% atzina, ka šajā laikā strādā vairāk, lai paveiktu brīvdienās iekavētos darbus, bet 14% saskata savas produktivitātes kritumu.