Domstarpības koalīcijā: ZZS pārmet "Progresīvajiem" vienaldzību pret Latvijas reģioniem
Arī šajā gadā Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības koalīcijas partijas turpina apmainīties savstarpējiem pārmetumiem.
Šodien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatījusi paziņojumu, kurā koalīcijas partneriem no "Progresīvajiem" pārmet, ka šīs partijas ministra Ata Švinkas (P) vadītā Satiksmes ministrija (SM) nespējot laicīgi rast risinājumu sabiedriskā transporta jomā. ZZS pauž viedokli, ka kamēr Latvijas reģionos sabiedriskā transporta sistēma nonāk arvien dziļākā krīzē, SM demonstrē nespēju un nevēlēšanos rīkoties, faktiski atstājot laukus un to iedzīvotājus bezizejā.
"7. janvārī notikusī kārtējā Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) un satiksmes ministra Ata Švinkas tikšanās, kurā nozares pārstāvji jau ceturto reizi bija spiesti vērst uzmanību uz kritisko situāciju reģionālajos pasažieru pārvadājumos, ir izgāzusies. Risinājumu nav. Atbildības arī," teikts ZZS paziņojumā.
ZZS skatījumā, lai arī Švinka ir sagatavojis rīkojuma projektu par papildu 9,19 miljonu eiro piešķiršanu reģionālajiem autobusu pārvadājumiem 2026. gadā, sarunās ar nozari ZZS secinājusi, ka šis rīkojums esot novēlots un nepietiekams solis, kas nerisina sistēmiskās problēmas. Turklāt, salīdzinot ar 2025. gadu, kopējais finansējums reģionālo autobusu pārvadājumiem 2026. gadā samazinās.
ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis norāda, ka reģionu iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju ilgstoša turēšana neziņā par to, vai viņiem pārskatāmā nākotnē būs pieejams sabiedriskais transports, lai nokļūtu uz darbu, skolu, slimnīcu, pastu vai tuvāko veikalu, liecina par to, ka satiksmes ministrs Švinka nevēlas vai arī nespēj šo jautājumu atrisināt.
"Šāda attieksme skaidri parāda politisko prioritāšu izvēli par labu "progresīvām" idejām Rīgā, kur kā milzīgs panākums tiek izcelta katras jaunas gājēju pārejas atklāšana, vienlaikus lauku iedzīvotāju mobilitāte, iespējas strādāt un piekļuve pakalpojumiem ir vienaldzīga," uzsver Augulis.
Atbilstoši ZZS redzējumam, situācija liecinot, ka "Progresīvajiem" esot "vienaldzīgi Latvijas reģioni", trūkstot cieņas pret cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, un tie reģionu iedzīvotājus un pašvaldību vadītājus ilgstoši turot "neziņā, vai viņiem pārskatāmā nākotnē būs pieejams sabiedriskais transports". ZZS uzskata, ka SM un Autotransporta direkcijas (ATD) vilcināšanās rezultātā maršruta tīkla attīstība ir faktiski apturēta, lēmumi tiek nepārtraukti atlikti, pasažieru pārvadātāji ir spiesti strādāt ar pieaugošiem zaudējumiem, bet vienlaikus reģionu iedzīvotāji nezina, vai vietējais autobuss kursēs arī rīt.
"Reģioniem nav vajadzīas tukšas konsultācijas, bezgalīgas darba grupas un lēmumu atlikšana. Reģioniem ir vajadzīga atbildīga valsts politika, stabils un prognozējams finansējums, un cieņa pret cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas," teikts paziņojumā.
Jau ziņots, ka reģionālā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji atkārtoti apsver iespēju rīkot protesta akciju saistībā ar ilgtermiņa līgumcenu pārskatīšanu, savukārt Autotransporta direkcija (ATD) turpina vērtēt juridiskās iespējas veikt jebkādas izmaiņas līgumos.
LPPA prezidents Ivo Ošenieks pēc tikšanās ar Švinku aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka tikšanās bija saspringta un pārvadātāji tās laikā vēlējās dzirdēt atbildes uz diviem jautājumiem - par ilgtermiņa līgumu cenu pārskatīšanu un tam nepieciešamo papildu finansējumu.
"Atbildes netika sniegtas, tādēļ pārvadātāji izskata nākamās iespējas, tostarp iespējamas protesta akcijas. Tāpat tiek apsvērta iespēja vērsties tiesā, jo nozare tiek ignorēta," klāstīja Ošenieks.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projekts, kas paredz šogad piešķirt deviņus miljonus eiro reģionālajiem pārvadājumiem ar autobusiem, ir pamatbāzes iztrūkstošais finansējums, lai nebūtu jāsamazina maršruta tīkla apmērs. "Tas nerisina jautājumu par to, ka ir mainījusies ekonomiskā situācija, jo faktiskā pašizmaksa patlaban būtiski pārsniedz līgumcenu," piebilda asociācijas vadītājs.
Pārvadātāju pārstāvis apgalvoja, ka faktiskās pašizmaksas pieaugums neesot saistīts ar pārvadātāju nekompetenci, bet globāliem notikumiem pasaulē, kuru ietekmi pārvadātāji neesot varējuši prognozēt iepirkuma procesa gaitā. "Tādēļ ir izvirzīta prasība, ka ir jāpārskata līgumcenas, un līdz ar to ir nepieciešams papildu finansējums, lai kompensētu šo pieaugumu, ko negrib atzīt SM," viņš piebilda.
Savukārt SM ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt papildu finansējumu 9,19 miljonu eiro apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem 2026. gadā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
ATD aplēses liecina, ka, šogad saglabājot maršruta tīklu 2025. gada apmērā un ievērojot spēkā esošos sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu nosacījumus, valsts budžeta finansējumu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem nepieciešams palielināt vismaz par 9,19 miljoniem eiro.
Savukārt pērn 9. decembrī valdība nolēma sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai piešķirt 3,933 miljonus eiro, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumus un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 2025. gadā.
Jau ziņots, ka pērn 12. augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu. Savukārt 16. septembrī pasažieru pārvadātāji rīkoja protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.
Pārvadātāji pieprasīja kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam.
