Latvija par 92 miljoniem eiro kļūs par Eiropas Savienības prezidentvalsti. Ko tas nozīmē un kādi būs valsts ieguvumi?

Saskaņā ar ES pārvaldes kārtību, ik pēc sešiem mēnešiem ES Padomes prezidentūru pārņem cita ES dalībvalsts. Šobrīd prezidējošā valsts ir Kipra, 2027. gada sākumā tā būs kaimiņvalsts Lietuva, bet Latvijas kārta pienāks 2028. gada II pusē, no jūlija līdz decembrim.

Prezidentvalsts pienākums ir vadīt visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē. Šādu pienākumu katra Eiropas Savienības dalībvalsts veic reizi aptuveni 13 gados.

Latvijai prezidentūra izmaksās 92 miljonus eiro

Latvija prezidentūras sagatavošanai un norises īstenošanai rezervējusi 92 miljonus eiro. "Šos izdevumus katrai ES dalībvalstij reizi aptuveni 13 gados ir jāsedz no sava budžeta. Eiropas Savienība daļēji sedz komandējumu izdevumus prezidentūras laikā, kā arī Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina apmācības prezidentūrā iesaistītajiem," skaidro ES Padomes pārstāvis.

Latvija prezidentvalsts pienākumu veikšanai atvēlējusi mazāku summu nekā citas ES valstis. Piemēram, kaimiņvalsts Lietuva grasās šim procesam atvēlēt 140 miljonus eiro, Beļģija 100 miljonus eiro, bet Polija - 98 miljonus. "Dažādu dalībvalstu prezidentūru izmaksas ir grūti salīdzināmas, jo tajās tiek ietvertas atšķirīgas izmaksu pozīcijas. Tai pat laikā šobrīd plānotais Latvijas finansējums ir mazākais no nesenajām un drīzumā plānotajām prezidentūrām," norāda Majors.

Tikmēr Eiropas Savienības vispārējā budžeta pārskats par 2024. gadu liecina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir saņēmusi par 1,3 miljardiem eiro vairāk finanšu līdzekļu, nekā tā iemaksājusi ES budžetā.

Kādas būs algas un pieejamās vakances?

Majors norāda, ka Latvijas izdevumus plānotās prezidentūras laikā var sadalīt galvenajos četros blokos:

• cilvēkresursi (papildu kapacitāte sekretariātā, ministrijās, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, apmācības);
• sanāksmju un pasākumu organizēšana (telpas, tehnika, drošība, transports, viesmīlība);
• publiskā diplomātija un komunikācija ( vizuālā identitāte, informatīvie materiāli, publiskās diplomātijas pasākumi);
• IT un iepirkumi (reģistrācijas sistēmas, tiešraides, kiberdrošība, aprīkojums).

Šobrīd tiek veidots Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, kura uzdevums būs nodrošināt prezidentūras norisi sadarbībā ar citām institūcijām. Sekretariāts darbosies līdz 2029. gada jūnijam un tam tiks piesaistīti 28 darbinieki.

Algu apmērs sekretariātā svārstās no 2,4 līdz 5 tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas. Piemēram, projektu vadītāja alga būs 2414 eiro pirms nodokļu nomaksas, prezidentūras plānošanas departamenta vadītāja alga 3377 eiro, sekretariāta direktora alga ir 5025 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt direktora vietnieka alga – 4053 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ar pieejamajām vakancēm iespējams iepazīties šeit.

Kādi būs Latvijas galvenie ieguvumi kā prezidentūras valstij?

Majors norāda, ka Latvijas galvenie ieguvumi kā prezidentūras valstij būs sekojoši: 

• Ekonomiskais pienesums, proti, pasākumi Latvijā rada tiešu pieprasījumu vietējiem pakalpojumiem, īpaši izmitināšanai, ēdināšanai, transportam un pasākumu organizēšanai;
• Ietekme, redzamība un reputācija, proti, prezidentūra dod Latvijai unikālu platformu 6 mēnešus vadīt Eiropas Savienības Padomes darbu un vienlaikus parādīt Latviju kā mūsdienīgu, investīcijām draudzīgu valsti;
• Ilgtermiņa kapacitātes stiprināšana valsts pārvaldē, proti, mācības un sagatavošanās būtiski ceļ valsts pārvaldes kompetenci sarunās un lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā, kas būtiski arī pēc prezidentūras. 

Piemēram, 2015. gada prezidentūras laikā Latvija organizēja 1680 pasākumus Briselē un Latvijā, to skaitā 53 ministru līmenī. Prezidentūras pasākumos piedalījās vairāk nekā 25 000 dalībnieku, tai skaitā skaitā Latviju apmeklēja vairāk nekā 800 žurnālistu no vairāk nekā 40 valstīm.