“Jauno gadu ir priecīgāk sagaidīt, kad gaisā lido raķetes, nevis tavi pirksti” - mikroķirurgs par pirotehnikas traumām
Daudzi Jaunā gada svinības nevar iedomāties bez krāšņa salūta savā mājas pagalmā, nereti neaizdomājoties, kādas sekas tas var atstāt uz visu turpmāko dzīvi – viena kļūda var maksāt roku vai pat dzīvību. Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks atgādina: plaukstā sprāgusi petarde ir līdzvērtīga mazas jaudas granātai, un sekas bieži vien ir neatgriezeniskas.
Sarunā ar portālu Jauns.lv ārsts uzsver, ka, salīdzinot ar situāciju pirms 10–20 gadiem, pirotehnikas izraisīto traumu skaits ir ievērojami sarucis. Ārsts atceras laikus, kad Jaungada naktī bija nepieciešams mobilizēt divas ķirurģiskās brigādes, jo slimnīcā nonāca cietušie, kas bija iegādājušies nekvalitatīvus izstrādājumus dažādos "kaktu kantoros".
Tolaik operācijas sākās ap pulksten 23.15 un nereti turpinājās līdz pat rītam.
"Tagad situācija ir mainījusies – pārlasot dežūru atskaites, redzams, ka pēdējos divus gadus tieši Jaungada naktī Latvijas Mikroķirurģijas centrā nav reģistrētas specifiskas, smagas pirotehnikas izraisītas mikroķirurģiskas traumas," norāda Bendiks, skaidrojot to ar stingrāku tirgus uzraudzību un licencētu tirgotāju atbildību.
Vienlaikus viņš uzsver, ka tas nenozīmē, ka pirotehnikas radītu savainojumu vispār nav — mazākas traumas visbiežāk fiksē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi vai tās tiek apstrādātas traumpunktos.
Mazas jaudas granāta
Tāpēc piesardzību zaudēt nedrīkst. Ārsts atminas, ka visnopietnākā mikroķirurģiskā trauma pēdējos gados fiksēta 2023./2024. gadu mijā, kad cilvēkam rokā uzsprāga petarde, radot ļoti smagus bojājumus.
Viņš to pielīdzina efektam, ko radītu rokā sprāgusi mazas jaudas granāta.
Mediķi toreiz esot darījuši visu, lai glābtu pacienta roku. Mikroķirurgs skaidro, ka ir milzīga atšķirība starp grieztu brūci un sprādziena radītu traumu. Ja cilvēks sagriež roku ar nazi, audus prasmīgs ķirurgs bieži vien var veiksmīgi sašūt, atjaunojot gan tās izskatu, gan funkcijas. Pavisam cita situācija ir sprādziena gadījumā. "Sprādziena saplosītus audus nav iespējams sākotnējā izskatā atjaunot ne ar kādām metodēm. Tur var tikai saglābt to, kas ir saglābjams," norāda ārsts. Tam seko mēnešiem un pat gadiem ilgs un sarežģīts ārstniecības process, veicot rekonstrukciju un pārstādot audus no citām ķermeņa daļām, lai roka spētu veikt vismaz pamatfunkcijas.
Gadījums, kas šokējis pat pieredzējušus ārstus
Bendiks atceras kādu gadījumu, kas palicis atmiņā kā īpaši traģisks. "Mums bija pacients, kam trūka puses galvas," stāsta ārsts. Nelaime notika, cilvēkam ieskatoties nesprāgušā pirotehnikas kastē, lai saprastu, kāpēc tā nedarbojas.
Cīņa par vīrieša dzīvību ilgusi vairākus mēnešus.
Lai gan pacients tika izrakstīts, ārsts uzsver, ka iznākums bijis "ārkārtīgi bēdīgs", ņemot vērā viņa turpmāko dzīves kvalitāti. "Īpaši tagad, kad esam redzējuši Ukrainas karā ievainotos pacientus, šīs traumas šķiet vēl bezjēdzīgākas," secina ārsts, norādot uz kontrastu starp kara postījumiem un bezatbildīgu rīcību ar pirotehniku.
Īpaši bīstamas situācijas: horizontālie šāvieni
Viena no bīstamākajām kļūdām ir nepareiza pirotehnikas nostiprināšana. Bendiks īpaši izceļ riskanto praksi ievietot petardes vai raķetes tukšās stikla pudelēs – metode, kas bieži novērojama dienvidu valstīs, piemēram, Itālijā.
Pudelei apgāžoties, lādiņš lido nevis gaisā, bet horizontāli, radot smagas traumas.
"Ja palasītu atskaites no tādām valstīm kā Itālija, gandrīz neviens gads nepāriet bez smagiem negadījumiem," brīdina ārsts.
Galvenā problēma ir šāviņa trajektorija. Ja liela pirotehnikas iekārta apgāžas, raķetes lido paralēli zemei. Tas rada īpaši augstu risku bērniem un mājdzīvniekiem. Ja pieaugušajiem horizontāli lidojošs lādiņš visbiežāk traumē apakšējās ekstremitātes, tad bērniem un dzīvniekiem nelielā auguma dēļ šāviņa trajektorija skar acis, seju un citus dzīvībai svarīgus orgānus.
Vai nepieciešami stingrāki ierobežojumi?
Taujāts, vai Latvijā vajadzētu aizliegt pirotehnikas lietošanu, kā tas ir ierosināts Vācijā, viņš atgādina, ka Latvijas Mikroķirurgu asociācija savulaik rosināja ieviest "pirotehnikas tiesības" – līdzīgi kā autovadītāja apliecību, kas pierādītu cilvēka prasmi rīkoties ar bīstamām tehnoloģijām.Lai gan priekšlikums tika noraidīts, viņš uzsver, ka galvenais drošības garants joprojām ir pašu cilvēku saprāts.
Ārsta "zelta likumi" drošiem svētkiem
Lai svētki nepārvērstos traģēdijā, mikroķirurgs aicina ievērot dažus dzelžainus principus:
1. "Autovadītāja princips"
Pirotehnikas šāvējam jābūt tādā pašā stāvoklī, kādā viņš drīkstētu sēsties pie stūres. Alkohola lietošana un spridzināšana nav savienojami. Ieturēt "drosmei" vai svinēt ar glāzi rokā pie kastes ir kategoriski aizliegts.
2. Stabila pamatne un instrukcija
Nekad nešaujiet no rokas un neizmantojiet nestabilas konstrukcijas (piemēram, pudeles). Pirms aizdedzināšanas obligāti izlasiet instrukciju un nostipriniet iekārtu tā, lai tā nevarētu apgāzties.
3. Vide un laikapstākļi
Nešaujiet stiprā vējā vai blīvi apdzīvotās vietās. Rīgā ir maz legālu un drošu vietu pirotehnikas lietošanai – pirms to darīt, vērts pārdomāt, vai risks un troksnis ir tā vērts.
4. Bērnu drošība
Pirotehnika jāglabā bērniem nepieejamā vietā. Nekad neļaujiet bērniem pašiem aizdedzināt raķetes, pat ja tās šķiet nekaitīgas.
"Jauno gadu ir daudz priecīgāk sagaidīt, kad gaisā lido raķetes, nevis tavi pirksti," rezumē ārsts, novēlot kolēģiem mierīgu dežūru, bet iedzīvotājiem – svētkus bez ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju sirēnām.
