Brīvdabas muzejs aicina uz fantastiski skaistām Gaismas pastaigām svaigā gaisā

“Mūsu Brīvdabas muzejs patiesi ir viens no lielākajiem, senākajiem un skaistākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā,” lepojas Līga. Tas dibināts 1924. gadā, un tā 87 ha plašajā teritorijā izvietotās seno zemnieku sētas apmeklētāju aizved 200 gadu senā vēsturē.

Viņa teic, ka muzejs ļauj pabūt citā realitātē un līdzās etnogrāfiskām zināšanām sniedz arī patiesu estētisku baudījumu. “Muzejs veidots, lai katra nākamā Latvijas paaudze apzinātos savas saknes un nacionālo identitāti. Lai iepazītu zemnieku dzīvesveidu un katrai Latvijas vēsturiskajai zemei raksturīgos unikālos koka arhitektūras ansambļus, kas pagājušajā gadsimtā pēc rūpīgas zinātniskās izpētes atvesti no to oriģinālajām atrašanās vietām dažādos Latvijas novados.”

Leduspuķes māju logos

Arī ziemā muzejs ir atvērts un gaida apmeklētājus. Tomēr, ņemot vērā muzeja specifiku, proti, ka etnogrāfiskās mājas nav apkurināmas, ziemā apmeklētājiem atvērtas tikai četras sētas – Kurzemes zemnieku sēta, Kurzemes zvejnieku ciema Lurķi, Jaunsaimniecība un Latgales vecticībnieku sēta. Viesus gaida arī izstāžu zāle, kurā līdz 22. februārim būs apskatāma tautas lietišķās mākslas studijas Dzilna 60 darba gadu jubilejas izstāde Ceļā, un svētdienās dievkalpojumu laikā – Usmas baznīca.

“Taču Brīvdabas muzejs ikvienā gadalaikā, arī ziemā, ir fantastiska pastaigu un relaksācijas vieta,” uzsver Līga Rimšēviča. “Katram gadalaikam te ir ne tikai sava krāsa, bet arī smarža. Protams, ziemā muzejs visskaistākais ir tad, kad tas ir piesnidzis un vizuļo saules staros, kad katram sētas stabiņam ir sniega cepure, bet sniegā nereti var ieraudzīt stirnu un zaķu pēdas. Tieši mūsu muzejā var redzēt varenākās lāstekas un leduspuķes māju logos.”

Kas muzejā notiek ziemā?

“Tā kā latvieši ir zemkopju tauta, liela nozīme viņu dzīvē ir gada ritējumam un saules ceļam, kas ietekmē gadskārtu miju. Tāpēc ar plašu Latvijas labāko folkloras kopu iesaistīšanos muzejā tiek svinēti saulgrieži un visi gadskārtu ieražu svētki. Ziemā tie ir Ziemassvētki un Meteņi. 20. decembrī no plkst. 11.00 līdz 14.00. muzejā notika Ziemassvētku darbnīcas un bluķa vilkšana. 

Muzejs veido arī stāstus par Jaunsaimniecību, kuru te var apskatīt. Te tiek rīkotas pīrāgu cepšanas darbnīcas, un tajās var piedalīties ikviens muzeja apmeklētājs. Lai uzzinātu, kad notiek darbnīcas, jāseko līdzi muzeja sociālajiem tīkliem.

Ziemas saulgriežu gaismu pastaigu taka

No 19. decembra līdz 2026. gada 4. janvārim katru vakaru, izņemot 24. un 31. decembri, plkst. 17.00, 18.00, 19.00, 20.00 un 21.00 visi aicināti uz Gaismu pastaigu taku. Tā būs triloģijas Gaismas gadskārtas otrā daļa – Saule. Ziemas saulgrieži. Pirmā daļa bija veltīta senā latvieša gada ritējuma rudens norisēm un veļiem, bet trešā daļa būs veltīta Meteņiem – laikam, kad ziema sāk mesties uz pavasara pusi.

Apmeklētāju ievērībai: 28.decembrī stiprā vēja dēļ līdz plkst. 16.00 muzejs būs slēgts.

Ziemas saulgriežu gaismas takā latviešu tautas ticējumi un tradīcijas iemiesosies skaņās, gaismās, lāzeru un video projekcijās. Un maskās – tu varēsi sastapt čigānus: Barvedi, Lāci, Nāvi, Čigānieti, Kazu, Vilku, Dzērvi, Āzi u. c.

Un nenāc uz šejieni jau labi paēdis, jo te varēsi nobaudīt īpašos ziemas saulgriežu ēdienus – sutinātus kāpostus ar cepešiem, cūkas šņukuru vai desām, mieloties ar zirņiem un pupām, zivi galertā, speķa pīrāgiem un raušiem un īpašām piparu kūkām ar riekstiem un šokolādi. Varēsi arī sasildīties ar Latvijas zāļu tējām, dravnieku piedāvāto medu, ozolzīļu kapeju un visdažādākajiem siltajiem dzērieniem.

Informācija: www.gaismasgadskartas.lv