Nākamvasar Latvijā būs redzami labi pamanāmi Saules un Mēness aptumsumi
Nākamā gada augustā Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens daļējs Mēness aptumsums, informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).
Nākamgad dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi.
12. augustā Latvijā būs redzams daļējs Saules aptumsums - Rīgā tas sāksies plkst. 20.06 un noslēgsies ar Saules rietu ap plkst. 21.11. Aptumsuma maksimumā būs aizsegta vairāk nekā 80 procentu Saules diska, un piejūras novērotājiem būs iespēja redzēt rietošu Saules sirpi. Pilns Saules aptumsums tajā pašā dienā būs novērojams Spānijā, kas būs pirmais pilnais Saules aptumsums kontinentālajā Eiropā kopš 1999. gada.
Savukārt 28. augustā būs vērojams arī daļējs Mēness aptumsums. Latvijā būs redzams tā sākums - Rīgā tas sāksies plkst. 5.34, bet plkst. 6.22 Mēness rietēs brīdī, kad aptumšota būs apmēram puse tā diska.
Astronomi prognozē, ka 2026. gads būs viens no iespaidīgākajiem astronomisko notikumu ziņā pēdējā desmitgadē. Latvijas debesīs būs novērojamas arī spožas planētas, planētu parāde un meteoru lieti.
Februārī un marta sākumā vakaros debesīs būs redzama tā dēvētā planētu parāde, kad nelielā attālumā cita no citas rietumu pusē vienlaikus būs saskatāmas četras spožākās planētas. Visa gada laikā būs iespējams novērot arī visas piecas spožākās Saules sistēmas planētas - Merkuru, Veneru, Marsu, Jupiteru un Saturnu.
Visspožākā no tām - Venera - būs redzama vakaros no februāra līdz augusta vidum, bet gada nogalē, novembrī un decembrī, to varēs vērot no rītiem pirms saullēkta. 9. jūnijā pēc saulrieta Venera atradīsies ļoti tuvu Jupiteram, abām planētām veidojot spilgtu spīdekļu pāri vakara debesīs.
Marss būs redzams rītos jūnijā un jūlijā, vasaras beigās - nakts otrajā pusē, bet no oktobra līdz gada beigām - visu nakti. Savukārt 16. novembrī Marss un Jupiters būs redzami ļoti tuvu viens otram Lauvas zvaigznājā.
Jupiters gada pirmajā pusē būs redzams vakaros, rudenī - rītos un naktī, bet decembrī to varēs vērot visas nakts garumā. Saturns būs redzams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, kā arī no novembra līdz gada beigām, savukārt vasarā un rudenī - arī nakts stundās.
Saulei tuvākā planēta Merkurs būs redzams vakaros februāra otrajā pusē, bet no rīta to varēs novērot novembra otrajā pusē.
Gada laikā gaidāmi arī vairāku meteoru plūsmu maksimumi - Kvadrantīdas janvāra sākumā, Perseīdas augusta vidū un Geminīdas decembra vidū. Turklāt, lai arī 2026. gads būs pēdējais pašreizējā aktīvā Saules cikla gads, joprojām pastāv laba iespēja Latvijā novērot ziemeļblāzmas, īpaši ap astronomiskā pavasara un rudens sākumu.
Astronomi norāda, ka aprīlī pastāv iespēja ieraudzīt arī komētu "C/2025 R3", taču tās novērošanai, visticamāk, būs nepieciešams binoklis.
Vienlaikus speciālisti atgādina, ka naksnīgās debesis arvien vairāk piepilda sakaru pavadoņi, kas var traucēt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.
LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Biedrības biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.
